Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

Piebalgas meitene mācās Somijā

Druva
15:13
17.08.2021
9
Mitene 2

Drīz būs četri gadi, kopš Estere Zvaigzne mācās Somijā. Nu jau viņa ir pamatskolas vecākajā klasē. Esteres laime ir tā, ka ikdienā var būt kopā ar vecākiem, ar jaunāko brāli un māsu. Visi trīs mācās Helsinkos, kur vecpiebaldzēnu ģimene apmetusies uz dzīvi. Apgūta vide, kultūra, citas zinības.

Esterei jaunajā mācību gadā būs jau jāizvēlas, ko tālāk mācīties. Somijā pieņemts to izlemt 9. klasē. Ikvienā Helsinku pamatskolā strādā pedagogs, kura uzdevums palīdzēt pusaudžiem atrast piemērotāko tālāko izglītību. Meitene stāsta:
– Skolotājs ar katru izrunā, kādu amatu skolēns gribēs apgūt, un atrod spējām piemērotāko vidusskolu vai amatu skolu. Šajā izvēlē svarīgas pamatskolā gūtās sekmes, ģimene zina, kāda ir vēlamā vidējā atzīme, lai tiktu nākamajā mācību iestādē. Tiem, kuri nodomājuši mācīties vidusskolā, atestātā jābūt augstākām atzīmēm.
Vidusskolās iestājas tikai tie, kuri jau 9. klases sākumā zinājuši, ka viņu profesionālajai izvēlei būs nepieciešama augstākā izglītība, un attiecīgi mācījušies. Vidusskolas audzēkņu uzņemšanai rīko konkursu. Tajā visvarīgākā ir pamatskolas atestāta vidējā atzīme. Amatu skolās iestāties ir vienkāršāk – jāaizpilda vien anketa.
– Ko skolēni izvēlas vairāk – vidusskolu vai amata apgūšanu?
– Arī Somijā pēc 9. klases skolēni visbiežāk grib mācīties vidusskolā, nevis amatu skolā. Pēc vidusskolas katrs cer iestāties augstskolā. Ja dzīvo Helsinkos, jāmācās tajā vidusskolā, kas ir tuvākā mājām. Jaunieši, kas dzīvo laukos, tad var izvēlēties mācīties arī pilsētā.
– Kurš no jums pieciem ģimenē pirmais apguva somu valodu?
– Mazā māsa, jo sešu gadu vecumā viņa sāka apmeklēt bērnudārzu. 1. klasē iestājoties, viņa jau prata runāt ļoti labi. Taču mājās sākās citas grūtības. Kā lai māsai iemāca pareizi runāt latviešu valodā? Viņa taču sāka nepareizi veidot vārdu galotnes! Tagad tā vairs nav. Māsa diezgan labi runā latviski.
Skolā iestājoties, es runāju angliski, bet skolotāja mudināja, lai ātrāk mācos somu valodu, jo nevarēs visu laiku sarunāties ar mani angliski. Sāku lasīt grāmatas somu valodā un vienā brīdī sapratu, ka jau pašsaprotami runāju somiski.
– Kāda ir tava ikdiena?
– Līdz skolai ir kādi kilometri. Vispirms braucu ar autobusu, pēc tam vēl vienu pieturu ar metro. Mācīties sāku 5. klasē, jo tas atbilda manam vecumam, bet daudzi skolā domāja, ka esmu 9. klasē. Tas garā auguma dēļ. Somi nav augumā gari – pārsvarā ap metru un piecdesmit vai sešdesmit centimentriem. Tie, kuri ir garāki, visticamāk, ieguvuši arī zviedru vai igauņu gēnu.
– Nav brīnums, ka pusaugu vecumā izrādījies klasē garākā, jo tavā ģimenē ir piebaldzēnu raženā auguma gēns. Vai par to aizvien pārdzīvo?
– Tagad vairs ne. Esmu 1,79 metru gara, bet daļa klases puišu mani ir pārauguši. Kad ienācu klasē, nevienu nepazinu, somiski nerunāju. Skolotāja mani iepazīstināja ar divām meitenēm. Viņas labi mācēja angļu valodu. Abas prasīja, no kurienes esmu, kāda man bijusi dzīve. Viņas tobrīd nemaz nezināja, kur tāda Latvija atrodas. Sākumā man bija tikai divas draudzenes. Ar citiem klasesbiedriem sāku runāties tikai pēc kāda laika.
– Vai tagad visi klasesbiedri zina, kur atrodas Latvija?
– Jā, visi zina! Mēs klasē esam no dažādām valstīm, arī Pakis­tānas, Bulgārijas, Taivānas. Esam draudzīgi. Varbūt somu bērniem ir grūtāk, jo viņi nav tik atvērti jaunām sarunām kā mēs citi.
– Pagājuši vairāki gadi. Vai turpini salīdzināt Vecpie­balgas un Helsinku skolu?
– Kad biju 8. klasē, salīdzināju, man šķita, ka latviešu bērni jau sen zina visu to, ko Somijā tikai māca. Man bija vieglāk mācīties arī tādēļ, ka matemātikā daudz ko vairāk pratu. Toties ar bioloģiju un veselības mācību tā vis nebija. Joprojām ir grūti. Vecpiebalgas skolā tā arī nepaguvu mācīties Latvijas vēsturi, jo vispirms mācīja pasaules vēsturi. Somijā savas valsts vēsturi māca līdztekus pasaules vēsturei.
– Tev ir basketbolistes augums. Vai izmanto šo priekšrocību?
– Jā, es gāju spēlēt basketbolu, taču, tiklīdz sporta grupā ienāca jauns spēlētājs, skolotājs sāka mācīt visu no sākuma. Pie spēlēšanas tā arī netikām, un tas man nepatika. Treniņu maksa arī bija dārga. Tad domāju, labāk apgūšu boksu, taču ātri sapratu, ka tā vis nevarēs. Bokss ir traumatisks sporta veids, bet es gribu kļūt par ķirurgu. Rokas man jāsargā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
33

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
125

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
48

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
78

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
92

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
64

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
33
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
49
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi