Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Patīk dot cilvēkiem ko vērtīgu

Druva
13:51
30.07.2020
17
Anita 2

Anita Lielmane (26) par sevi teic, ka ir Cēsu pilsētas patriote. Te dzimusi un augusi. Jauniete ir priecīga, ka aizvien ir Cēsu pusē.

Anitai ir sava fitnesa un deju studija Valmierā, un kopā ar dzīvesdraugu viņa vada aktīvās atpūtas parku “Karjers” Cēsīs.

– Kā sākās aizraušanās ar dejošanu?
– Bērnudārzā sāku dejot disko dejas. Tad pievērsos sportam – spēlēju basketbolu. Sapratu, ka tas sporta veids nav domāts man, bet kustēties gribējās. Tad soci­­­­ālajā portālā draugiem.lv pamanīju sludinājumu, ka Cēsīs tiek veidots JVclubs, kurā uzņem jaunus dejotājus. Uz pirmo deju nodarbību aizgāju viena. Tagad arī stāstu jauniešiem, ka, manuprāt, uzdrīkstoties pamēģināt un vienam uzsākot ko jaunu, paveras ļoti daudzas un plašas iespējas.
Toreiz mani pārsteidza, ka nodarbību vadīja jauna trenerīte – Linda Ķuze. Biju pieradusi, ka dejošanas nodarbības pasniedz nedaudz vecākas kundzes – skolotājas gados. Sāku dejot, un deja mani aizrāva. Vēlāk man Linda piedāvāja palīdzēt vadīt nodarbības. Tas viss pamazām attīstījās Valmierā – sāku trenēt pati un pārņēmu fitnesa un deju centru “Kustību bāze”. Nekad nebiju domājusi, ka būšu trenere un kādam mācīšu dejot.

– Kas bija noteicošais, lai līdz tam nonāktu?
– Es dejas pasaulē “ieaugu”. Zinā­šanas guvu, ar Lindu kopā brau­cot uz dažādām deju nometnēm ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Man ir pedagoģiskā izglītība un nu jau liela, liela pieredze. Cenšos visu laiku sevi attīstīt un pilnveidot. Deja nu jau desmit gadus ir svarīga mana dzīves daļa.

– Ko darāt “Kustību bāzē”?
– Deju un fitnesa centrā “Kustību bāze” vadu gan hiphopa, gan urban deju nodarbības, kā arī pasniedzu sievišķīgas deju nodarbības sievietēm, turklāt organizēju centra darbību. “Kustību bāze” ir atvērta ikvienam vecumam – bērniem un pieaugušajiem. Ikviens var atrast veidu, kā izkustēties.

– Kas pašai ir deja?
– Tā ir radoša izpausme. Man patīk kaut ko radīt un būt procesā, parādot daļu no sevis. Citreiz tā ir kā terapija, kas uzlādē. Visvairāk man patīk dot citiem un redzēt rezultātu. Nav runa tikai par deju soļu iemācīšanu, bet arī par kaut ko dziļāku, piemēram, pašpārliecinātību un drosmi. Mēs treniņos ne tikai dejojam un kustamies, es arī ļoti daudz ko stāstu un dalos ar savām zināšanām, lai ikviens varētu attīstīt un pilnveidot pats sevi kā personību. Tas man ir svarīgākais dejā.

– Jūsu darbības lauks ir ne tikai deja, bet arī aktīvā atpūta. Aktīvās atpūtas parkam “Kar­­jers” aizvadītās nedēļas nogalē apritēja četri gadi. Kā viss sākās?
– Neplānoti un negaidīti. Aiz­ve­du drau­gu Jāni vakara peldē uz Cēsu karjeru. Viņš teica: “Šeit ir kaut kas jābūvē!” Es neviļus atbildēju: “Beidz domāt un sāc darīt!” Šie mani vārdi laikam bija tik spēcīgi, ka paķēra viņu. Sākot­­­nēji domāju, ka tikai palīdzēšu idejas tapšanā, bet iesaistījos tik daudz, ka vairs nespēju stāvēt malā.

– Kāpēc tieši tur izveidots veik­­­­parks?
– Kad tika izteikti maģiskie vārdi, Cēsu novada pašvaldība bija izsludinājusi konkursu par tās vietas sakārtošanu un pieejamību. Nepieciešamo dokumentāciju iesniedzām, un nodomāju: “Ja tam būs jānotiek, notiks.” Brī­numainā kārtā konkursā uzvarējām. Mēs vēlējāmies redzēt ne tikai veikparku, bet attīstīt to vietu kā aktīvās atpūtas parku – vietu, kur cilvēki var aktīvi pavadīt brīvo laiku.

– Ar ko karjers ir īpašs?
– Mēs to saucam par mazo Horvātiju Cēsīs. Šogad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, tāpēc aicinām atbraukt uz mūsu aktīvās atpūtas parku “Karjers” un nofotografēties. Bildes fons ir līdzīgs kā no kādas iespaidīgas dabas ainavas ārzemēs.

Runājot par tehniskajām lietām, mēs izmantojam labu un kvali­tatīvu veikborda sistēmu. Mums ir garākā lineārā trose Lat­­vijā, ja nemaldos, pat Baltijā. Ir uzbūvēts nobrauciens ar dēli no augšas, kā arī pie mums var supot. Plāns ir tālāk attīstīt teritoriju, lai ģimenes ar bērniem te varētu uzkavēties ilgāk. Patlaban top mājiņa ar skatu uz karjeru, lai te varētu pārnakšņot.

– Vai pirms četriem gadiem spējāt iztēloties šo vietu tādu, kāda tā ir tagad?
– Ja atskatās uz aizvadītajiem četriem gadiem, tad viss šķiet neticami. Jau tad zinājām, ka tas būs ilgtermiņa projekts. Vēl nesen nejauši redzēju vienu no vietas tapšanas bildēm, kur gan redzams ļoti maz no tā, kas tur ir šobrīd. Tagad ir prieks redzēt, ka mēs pamazām augam un novērtējam to, ko tur ieguldām.

Tā ir lieliska pieredze cita veida uzņēmējdarbībā. Kā jau visiem, šo gadu laikā ir bijuši dažādi šķēršļi, kad kaut kas aizkavējas vai nenotiek, kā plānots.

– Ikdiena ir ļoti aktīva. Kur gūstat mieru?
– Strādājot ar sevi, cenšoties atmest kādu no savām sliktajām iezīmēm. Katru dienu ir kādi izaicinājumi un pārbaudījumi, bet tie ir jā­p­ieņem, no tiem jāmācās. Pro­tams, ne vienmēr tas ir viegli, bet tas ietilpst dzīves mācīšanās procesā. Vēl man patīk iet dabā – tās ir vislabākās zāles, lai savestu sevi kārtībā, kā arī labprāt apmeklēju jogas nodarbības. Tās vairs nav vienkāršas stiepšanās nodarbības, tas ir kļuvis par dzīvesveidu.

– Kā sevi raksturotu vienā teikumā?
– Man visu laiku ir vēlme un tieksme augt un attīstīties, un padarīt šo pasauli labāku, sākot ar sevi, lai dotu labumu citiem.

– Domājot par nākotni, kāda tā varētu būt?
– Ļoti grūti atbildēt, jo es ļaujos dzīvei un cenšos ņemt to, ko tā dod. Viss ar mani notiek konkrētajā brīdī, un plānošana visbiežāk apgriež visu ar kājām gaisā. Es gribētu darīt lietas, kas man patīk, un dot cilvēkiem ko vērtīgu no sevis. Vērtības mainās, un es domāju, ka mainīsies arī tas, ko es darīšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
59

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
52

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
184

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
53

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi