Šajā mācību gadā vairāk nekā iepriekš tiks locīts jauns jēdziens – kompetencēs balstīta izglītība. To skaidrot lūdzām Latvijas Universitātes docentei no Skolotāju izglītības nodaļas Ievai Margevičai – Grinbergai. Viņa stāsta, ka, veidojot jauno saturu un mācību metodes skolām, Latvija smēlusies no labākās ārzemju pieredzes, visvairāk jau no Somijas, un piesauc piemēru: “Ir tāds jēdziens kā dizaina domāšana izglītībā- visam, ko skolā mācies, redzi izmantošanu. Piemēram, pašvaldība gatava skolēnus iesaistīt vides uzlabošanā, izveidojot takas. Bērni veic aprēķinus, ko un kā mainīs vidē, tātad sāk ar matemātiku. Aprēķini pierāda izmaiņu nepieciešamību. Reizē skolēni pievēršas praktiskām domām, kā paši veiks apkārtnes uzlabošanu. Te arī ir mācību metodes rezultāts – skolēns nevis vienkārši mācās, bet zināšanas izmanto praktiski, tajā skaitā veidojas prasme runāt ar cilvēkiem, aptaujāt ieinteresētos, ieklausīties teiktajā. Tā var atrast mācīšanās jēgu katrā priekšmetā.”
Neizprastais var raisīt iekšēju protestu pirmām kārtām jau skolotājos. “Skolotājiem stāstu, ka nevajadzēs atteikties no tā, kas jau nes labus rezultātus. Labākais, kas ieviests, nav jāsagrauj, bet jāpaskatās, kā mācības laikā salikt uzsvarus, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta bērniem.”
Komentāri