Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Cēsis – Latvijas skautisma šūpulis

Druva
00:00
21.12.2007
2

Kopš Cēsu skautisma iedibināšanas jau pagājuši 90 gadi. No pasaules skautisma pirmsākumiem – gadsimts. Šim nozīmīgajam notikumam Cēsu vēsturē nesen tika veltīta konference.

Vēstures zinātņu doktors Tālis Pumpuriņš tās dalībniekus iepazīstināja ar Cēsu skautisma rašanos. Cēsu skauti – pirmie Latvijā. Tāpat kā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga dzimtene – Cēsis. Tāpat kā Latvijas nacionālās armijas pirmā karaspēka daļa veidota Cēsīs. Tāpat kā…

Tālavas skautu novada priekšnieks vadītājs Gunards Bērziņš, kurš nav aizmirsts arī SIA ”Valērija Belokoņa izdevniecība” Latvijas enciklopēdijas pirmajā sējumā (tikko iznācis ceturtais), konferences atklāšanas uzrunā jautāja: ”Ko parasti saka puiši, kad jautā, ko viņiem devis skautisms? Biežākā atbilde – patstāvību, paša spēju lemt, stingru mugurkaulu, latvieša stāju…”

Konferences telpā atradās Cēsu skautu 15. vienības karogs, vienīgais pirmās Latvijas Republikas skautu karogs, kas izdzīvojis. 1940. gadā pēc padomju okupācijas, pēc skautu organizācijas aizliegšanas tas izzagts no aizzīmogotās Cēsu skautu mītnes, pēc tam pabijis izsūtījumā Vācijā, pēc tam Austrālijā un Atmodas sākumā atgriezies Cēsīs. Tā ir unikāla relikvija, kas arī apliecina skautisma dzīvotspēju.

Cēsu skautisma atjaunotāji daudz darījuši, lai tiktu izdots ”Tālavas Taurētājs”. Tam iznākuši 24 numuri, vinjeti zīmējis mūsu novadnieks, mākslinieks Dainis Rožkalns. ”Tālavas Taurētāja” izdošana pārtraukta, cerams, līdz labākiem laikiem. Gunards Bērziņš, arī daži citi uzsvēra, ka LR valstsvīri līdz šim skautismam veltījuši niecīgu uzmanību. Skauti ierindoti nevalstisko organizāciju skaitā. Vai nav pienācis laiks šo statusu mainīt un teikt – valstiska, vismaz sabiedriska organizācija.

Un tagad, kad likvidēts obligātais karadienests, kad arī Latvijā veidota algotņu armija, arvien aktuālāks kļūst jautājums – kas gatavos dzimtenes aizstāvjus. Kur rūdījumu, vīrieša stāju iegūs tūkstošiem latviešu jaunekļu? Droši vien skautos, jaunsargos, zemessardzē. Raksturīgi, ka visi trīs patriotisma, latviskuma, militārisma pozitīvā nozīmē veidotāji darbojas zem viena jumta – zemessardzes mītnē Valmieras ielā 8.

Ne viens vien gadsimtu mijas Cēsu skauts izgājis arī jaunsargu gaitas. Pēc tam vairāki apguvuši militārās profesijas, dien NBS, pabijuši miera misijās ārvalstīs.

Bijušais pasaules latviešu skautu priekšnieks Jānis Šķiņķis teica: ”Es iestājos skautos 1945. gadā Vācijā. 1947. gadā tur bija

četrarpus

tūkstoši latviešu skautu. 1989. gadā kļuvu skautu sakarnieks ar Latviju, vairākus gadus gatavojām skautu vadītājus Latvijai.” Viņš Cēsīm atstāja grāmatu ”Pasaules tālēs”, kur stāstīts par latviešu skautiem emigrācijā, bet rakstīts par skautisma atjaunošanu Latvijā, arī Cēsīs.

Latvijas skautu priekšnieks Andris Matisons uzsvēra, ka 90 gados nav mainījušies skautisma virzieni, tikai pieeja. Pirms padomju okupācijas Latvijā bija astoņi tūkstoši skautu, pašlaik – astoņi simti. Viens no skautisma uzdevumiem – veidot cilvēkus, kuriem var uzticēties.

Cēsu 15. skautu vienības vadītājs Gints Lazdiņš arī atbildēja uz jautājumu, ko skautisms devis viņam. Spēju pastāvēt par sevi. Spēju palīdzēt tuvākajiem. Viņš vēlēja nākamo gadu Cēsu skautiem spēt mainīties un iet līdzi laikam.

Ar Pastariņa skolas direktores Ievas Eglītes atbalstu šajā skolā aktīvi darbojas mazskauti. Viņi piedalījās arī konferencē un dzīvi sekoja līdzi tās norisei. Kopā ar viņiem bija arī direktore. Radās cerība, ka mazskauti var aktīvi darboties arī citās Cēsu pilsētas un pagastu skolās.

Kopā ar atjaunoto Cēsu skautismu nu jau gandrīz 20 gadus ir rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Viņš vienīgais no skautisma konferences dalībniekiem pieminēja pionieru organizāciju, kurai darba formu ziņā bija daudz kopīga ar skautiem, tikai ideoloģija cita. Žēl, ka skautismu Latvijas skolās vairs nav iespējams izvērst kaut daļēji tik plaši kā savulaik darbojās pionieri.

NBS Cēsu Instruktoru skolas kapelāns Normunds Celmiņš uzsvēra vienprātības veidošanu. Pašlaik Latvijā dominē materiālās vērtības, nostiprinās mietpilsonības tendences, kas bieži stājas ceļā garīguma izpausmēm. Arī skautisms var būt garīguma veidotājs jaunajās paaudzēs.

Cēsu skautisma 90 gadē tika saņemti daudzi apsveikumi. Tos sūtīja Latvijas oficiālas iestādes un privātpersonas, Goppera fonds, daudzi skautisma atbalstītāji ārzemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Higiēnas preces ukraiņu sievietēm savāktas

00:00
27.04.2024
7

“Noslēdzies mūsu akcijas mēnesis! Esam ļoti gandarītas, ka Cēsu ļaudis sadarbībā ar visām Cēsu novada bibliotēkām ir savākuši ļoti daudz dažādu higiēnas lietu! Un tiešām prieks, ka atsaucīgo cilvēku ziedoto jau esam nodevuši biedrībai «Тavi draugi» un krava jau nedēļas beigās uzsāk ceļu uz Ukrainu!” par aizvadīto labdarības akciju, kurā cilvēki tika aicināti ziedot higiēnas […]

Par viltotas naudas izplatīšanu Gulbenes novadā aiztur vairākas personas

09:12
26.04.2024
21

Šī gada aprīlī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa apkalpojamā teritorijā tika konstatēti vairāki mēģinājumi norēķināties par pirkumu, izmantojot viltotu naudu. Par notikušo tika sākts kriminālprocess. Veicot virkni izmeklēšanas darbību, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes ziemeļvidzemes iecirkņa izmeklēšanas nodaļas amatpersonas noskaidroja iespējamās vainīgās personas, kuras tika aizturētas. 2024.gada aprīļa mēnesī Valsts policijas Vidzemes reģiona […]

Par personas nolaupīšanu policija aizturējusi divus vīriešus

09:09
26.04.2024
64

Šī gada aprīļa sākumā Valsts policija Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis aizdomās par personas nolaupīšanu aizturēja 1982. un 1978. gadā dzimušus vīriešus. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess, turpinās pirmstiesas izmeklēšana. 2024.gada 2. aprīlī īsi pirms pusnakts Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa reaģēšanas nodaļas amatpersonas, veicot patrulēšanu Cēsu novadā, apturēja automašīnu “Citroen Berlingo”, kuru […]

Pabeidz iesākto, lāpa bedrītes, tīra ielas

00:00
26.04.2024
50

Lai arī atkal sniegs un lietus, Cēsu ielās rit pavasara darbi. “Lielākā daļa ielu jau notīrītas. Tiek savāktas ziemā izkaisītās smiltis, sakrājušies gruži. Ielu apsaimniekotāji izmanto tehniku, darbinieki strādā arī ar rokām. Daudzviet var slaucīt tikai ar slotu,” stāsta Cēsu pilsētas un Vaives pagasta Teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Egils Kurpnieks […]

Samaksā naudu - preci nesaņem

09:24
25.04.2024
25

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 59 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 4 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 130 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 74 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU / KRĀPŠANA 2024.gada […]

Pavasarīgi koši un romantiski gaiši

00:00
25.04.2024
41

Trīs mākslinieku izstādes sniedz radošus atklājumus Mākslas dienas ar trim atšķirīgām un pavasarīgi gaišām izstādēm ienākušas Cēsu Izstāžu namā. Te aplūkojama papīrmākslas izstāde “Atvērums”, Birutas Jansones gleznu izstāde “Mana Marokas dienasgrāmata” un Signes Vanadziņas “Nekur nav tik labi kā mājās”. Atklāšanā mākslas draugi, apskatot Signes darbus, atzina, ka māksliniece ir    mainījusies, darbos izmantotas dažādas […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi