Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Zumba – kustība dejā

Liene Lote Grizāne
13:44
30.12.2015
26
Zumba 1

Priekuļu baseina “Rifs” kādā no zālēm divas reizes nedēļā instruktore Līva Gābere pasniedz zumbas nodarbības. Ejot uz zumbu, man nebija ne mazākās nojausmas, ko tur cilvēki dara. Biju vien dzirdējusi, ka šī nodarbība saistīta ar deju.

Vēl pirms nodarbības nelielā sarunā ar instruktori noskaidroju, ka zumba ir paredzēta jebkuram cilvēkam. “Zumba ir aizraujošs fitnesa un dejas apvienojums Latīņamerikas mūzikas ritmos. Deju horeogrāfijā iekļauti hip-hop, soča, tango, samba, salsa, merengue, mambo, cīņas mākslas, daži bollywood un vēderdeju soļi. Mūziku pavadījums tiek piemeklēts deju stiliem, tāpēc arī zumba atbilst dažādām vecuma grupām,” norāda instruktore Līva. Viņa bilst, ka tipiska zumbas nodarbība ilgst stundu, kuras laikā visi aizraujas ar deju.

“Katrs zumbas instruktors pasniedz šo nodarbību nedaudz citādāk. Mana nodarbība laikam patiešām vairāk ir kārtīga izdejošanās. Savulaik esmu gājusi uz aerobiku, esmu dejojusi un sapratusi, ka dejošana man ir ļoti tuva. Tas laikam arī ir pirmais un galvenais iemesls, kādēļ nolēmu kļūt par zumbas instruktori,” stāsta Līva. Instruktore norāda, ka nereti cilvēki teic – zumbas nodarbības atgādinot teju vai fitnesa ballītes, kur visi vienkārši ar smaidu sejā ļaujas dejas priekam.

“Tā varētu sacīt, tikai vēl jāatceras, ka šīs ballītes laikā tiek nostiprināti sēžas, kāju, roku, vēdera un muguras muskuļi,” bilst instruktore un norāda, ka, lai dotos uz pirmo nodarbību, iepriekšēja pieredze dejās nav vajadzīga. Zumbas horeogrāfija tiek veidota tā, lai jebkurš viegli varētu sekot līdzi soļiem. Nodarbības laikā instruktore dod arī norādes. Tiesa gan, jāteic, ka nemaz tik skaisti nav, ir skaidrs, ka pirmajā reizē var nākties sajusties kā nedaudz lempim dejotāju vidū. Īpaši, ja pievienojamies grupai, kura jau labu laiku darbojas un pārzina lielāko daļu soļu. Taču kauns jāmet pie malas, pieļauju, ka jau pēc trešās, ceturtās nodarbības ikviens var dejot gluži labi. Jāņem ērts sporta apģērbs, sporta apavi un pudelīte ar ūdeni. Ja ūdeni aizmirsīsiet mājās, tad patiešām iznāks kā man, jo nodarbības laikā ļoti gribas dzert.

Tā nu, saģērbusies sporta tērpā, devos uz pirmo zumbas nodarbību. Meiteņu daudz nebija, taču sapratu, ka viena no tām jau ir teju vai profesionāle, divas, līdzīgi kā es, bija atnākušas pirmo reizi, un viena meitene sacīja, ka jau kādu laiku zumbojot. Instruktore deva pirmos norādījumus, tika ieslēgta skaļa, strauja mūzika, un zumbas nodarbība sākās. Pārliecinājos, ka tā patiešām ir deja, nevis vingrošana. Tā kā neesmu dejojusi modernās dejas, deju soļi man šķita sveši, bet ne sarežģīti. Tāpat jāpiekrīt instruktorei, ka no paša dejotāja atdeves atkarīgs tas, cik intensīvi būsi nodarbību pavadījis. Pirmajās nodarbībās gan īsti nesanāks dejot ar pilnu atdevi, jo cilvēks vēl aprod ar situāciju, mācās soļus, taču, skatoties, kā to dara instruktore vai pieredzēju-šās dalībnieces, jautājumu nav – viņām treniņš ir intensīvs un drēbes ir slapjas līdz vīlītēm.

Tā nu dejoju un domāju, diezin vai varētu sacīt, ka zumba piemērota ikvienam, bet skaidrs, ja vien cilvēkam patīk dejot, ātri kustēties, baudīt skaļu mūziku, būt kustībā un kārtīgi izsvīst sporta zālē, tad šī nodarbība pavisam noteikti domāta viņam. Vai es kādreiz atgriezīšos pie zumbas? Nesaku nē, bet laikam neesmu arī Latīņamerikas mūzikas un dejas piekritēja, taču man patīk skaļa mūzika, patīk dejot un būt kustībā. Pēc zumbas nodarbības jutos kārtīgi izkustējusies un patīkami izdejojusies. Pieļauju, ka tieši tas ir dzinulis tiem daudzajiem zumbas nodarbību piekritējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
100

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
117

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
374

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi