Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Ziemu atradu aiz Polārā loka

Kristīne Lāce
11:29
28.01.2020
9
Lapzeme 1

Ja kaut ko ļoti vēlas, tas noteikti piepildās. Ticiet man! Visu decembri pētīju laikapstākļu prognozes un cerēju, ka mani Ziemassvētki nebūs “zaļi”, ziemas saulgriežus vēlējos sagaidīt baltus, sniegotām kupenām un apsnigušām eglēm. Un, re, brīnumi notiek, it īpaši Ziemassvētku laikā, iekāpu “pēdējā vagonā” ceļojumā uz Lapzemi.

Negaidīts piedāvājums

Sapratusi, ka gada izskaņa solās būt bez sniega, meklēju piedāvājumus braucienam uz vietām, kur iespējams uzkāpt uz slēpēm. Mani nebiedēja, ka šoreiz svētki nebūs ģimenes lokā, bet gan vienai citā pasaules malā. Rakstīju tūrisma aģentūrām, kā arī ievietoju sociālo tīklu vietnēs aicinājumu atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi braukt slēpot. Aģentūru piedāvājumi bija vilinoši, bet vienai braukt ar īrētu auto ziemeļos pa apledojušiem un sniegotiem ceļiem bija bail. Savukārt atsaucība interneta forumos bija niecīga.

Atmetusi cerības par baltiem ziemas saulgriežiem, biju gatava samierināties ar distanču slēpošanas trasēm tepat kaimiņzemē Igaunijā, bet, kā jau minēju, Ziemassvētku laikā notiek brīnumi, un saņēmu ziņu no piedzīvojumu darbnīcas AdventureLab ar piedāvājumu pēc divām dienām pievienoties braucienam uz Lapzemi, jo kāds no dalībniekiem saslima. Tā sākās mans ziemas piedzīvojums.

Ceļā no lietus uz sniegu

Tā kā grupai izbraukšanas laikā pievienoties nevarēju, ceļu uz Somiju mēroju vienatnē. Braucu ar prāmi no Tallinas uz Hel­sinkiem. Sniega nebija ne vienā, ne otrā galvaspilsētā. Tālāk no Helsinkiem bija jādodas ar autobusu, brauciens ilga apmēram četrpadsmit stundas. Naktī pa autobusa logu jau šur tur varēja manīt slapju sniegu, bet desmitos no rīta, kad tuvojos Ziemeļu polārajam lokam, ieraudzīju žilbinoši baltas kupenas.

Laikam ziema sagrozīja galvu, tā iznāca, ka izkāpu pieturu ātrāk. Taču nesatraucos, jo priecājos par sniegu līdz ceļiem. Sazinājos ar aģentūru, kas organizēja manu ceļojumu, pievilcīgā Ziemas­svētku namiņā sagaidīju palīdzību, un devāmies uz mītnes vietni. Man bija fantastiska iespēja septiņas dienas dzīvot ziemas pasakā. Mēs, 19 cilvēki, mitinājāmies mājīgā koka namiņā pāris metru no distanču slēpošanas trases. Mājiņa bija aprīkota ar visu nepieciešamo Lapzemes baudīšanai, bet pa lielajiem logiem varēja vērot garās lāstekas no mājas jumta un pasakaino skatu uz aizsalušo upi.

Slēpot un smaidīt

Somijā distanču slēpošanas trašu kopgarums mērāms tūkstošos kilometru. Apvidū, kur dzīvoju es, bija iespēja izbraukt vairāk nekā 200 km garas trases. Fascinēja, ka visas bija lieliskā stāvoklī – sagatavotas ar retraku. Slēpot var gan slidsolī, gan klasikā. Ja sākotnēji domāju, ka būs kauns par savām slēpošanas prasmēm, izrādījās, ka profesionālu slēpotāju tur ir maz. Slēpojot jutos kā nokļuvusi pasakā un nespēju aptvert, ka tas tiešām notiek ar mani. Ik dienas uz slēpēm pavadīju četras līdz sešas stundas. Trasēm ir dažādas grūtības pakāpes, slēpojot paveras ainavas uz kalniem un mājām ar sarkano dēļu apdari un baltajiem koka rāmīšiem. Trašu malās ik pa laikam ir omulīgas kafejnīcas, kur sasildīties pie uguns, iemalkot siltu dzērienu un atpūsties. Vairums trašu ir apgaismotas un mājiņas ir izgreznotas ar lampiņām un sveču lukturīšiem. Vārdos nav iespējams aprakstīt, cik pasakaini tur izskatās. Tikai slēpo, smaidi un priecājies kā mazs bērns par dabas burvību un varenumu.

Rītos un vakaros patika doties garākās pastaigās un vērot, kā gaismiņas apmirdz katru māju. Daži saimnieki pat izgaismo piesnigušās egles, lai paspilgtinātu sniega daudzumu uz kokiem. Ziemeļbriežus savvaļā gan tur nevar sastapt tik bieži, kā varētu iedomāties, tie jāiet meklēt pašam. Ja paveicas, ziemeļbriežus var ieraudzīt mežā pie barotavām.

Burvīgās sajūtas neaizmirstas

Pēdējā ceļojuma vakarā debesis skaidrojās un uzmirdzēja zvaigznes. Tad pirmo reizi mūžā ieraudzīju ziemeļblāzmu. Lai to labāk aplūkotu, devos uz ezera pusi, izrādījās, ka vairums skatītāju jau pulcējas tur. Ciematā šajā naktī apgaismojums tiek izslēgts, lai netraucētu vērot ziemeļblāzmu.
Laikapstākļi visu ceļojuma laiku lutināja, temperatūra svārstījās no -30 līdz -60C. Tikai pēdējā dienā, skaidrojoties debesīm un uzspīdot saulei, termometra stabiņš noslīdēja līdz -230C. Šajā laikā ziemeļos ir Polārā nakts, dienas ir ļoti īsas – aptuveni trīs stundas, lielākoties apmākušās un krēslainas.

Pilnai programmai vēl būtu jāpamēģina suņu pajūgi, sniega kurpes un citas ziemeļu aktivitātes, bet ir sajūta, ka noteikti atgriezīšos tur vēl, jo aizvadītie Ziemassvētki atmiņā paliks ar sniega kupenām līdz jostas vietai, lielisku kompāniju, burvīgām ainām un sajūtām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
35

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
114

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
390

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi