Raksti

Dzīves stils

Zagļi iecienījuši bez uzraudzības atstātas mājas

Kāda cēsniece, kas dzīvo daudzdzīvokļu namā, “Druvai” pastāstīja par pārsteidzošu zādzību, ko pati piedzīvojusi.

Viņai ir kaķis, ļoti jūtīgs uz citiem cilvēkiem, tāpēc dienas laikā negribot doties ārā. Taču svaigs gaiss dzīvnieciņam vajadzīgs, tāpēc kaķīti izlaižot uz pusstundu naktī. Pati atgriezusies gultā paskatīties televizoru, lai pēc tam mīluli sauktu iekšā. Pa šo laiku durvis itin bieži palikušas neaizslēgtas. Pēkšņi viņa pamanījusi, ka istabā ienāk vīrietis, paņem somu un dodas prom. Bijusi tik pārsteigta, ka ne pakaļ skriet, un zaglis tā arī aizgājis. Iesaukusi kaķīti, durvis aizslēgusi, bet no rīta pie savām durvīm atradusi somu, pat maku, tikai bez naudas, kartēm, dokumentiem. Acīm­re­dzot zaglis, zolīds būdams, to vēlāk ienesis atpakaļ mājā.

“Druva” devās uz Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Cēsu iecirkni, lai uzzinātu, cik bieži notiek zādzības mājokļos. Iecirkņa priekšnieks Aldis Pā­že stāsta, ka, salīdzinot ar 2016. gadu, zādzību skaits mājokļos nav īpaši mainījies. Ja pērn reģistrētas 53 zādzības no mājokļiem, gadu iepriekš – 55. Sama­zi­nājies reģistrēto zādzību skaits Cēsīs, pērn fiksēti vien 14 tādi gadījumi, gadu iepriekš – 20. Pā­rē­jās zādzības ir septiņos novados, kas ir Cēsu iecirkņa pārziņā.

Komentējot ievadā minēto gadījumu, A. Paže norāda, ka šādas zādzības nav pārāk bieži, bet katru gadu ir gadījumi, kad zagļi izmanto neaizslēgtas dzīvokļu vai māju durvis: “Neaizslēgtas durvis zagļiem ir kā medus maize. Lai­kā, kad cilvēkiem ciešākais miegs, proti, no vieniem līdz četriem nak­tī, viņi izstaigā kāpņu telpas, un, pamanot, ka durvis vaļā, klusām ielavās un paņem no priekšnama somas, naudas makus. Tā­pēc cilvēkiem vajadzētu pārbaudīt, vai durvis naktī ir aizslēgtas. Patiesībā arī dienas laikā varbūt labāk tās pieslēgt, lai nekārdinātu zagļus.”
Runājot par situāciju ārpus pilsētas, A. Pāže atzīst, ka zagļu iekārotas joprojām ir viensētas, kas ilgstoši tiek atstātas bez uzraudzības. Reģistrēts pat gadījums, kad no šādas mājas nozagts seifs ar medību ieroci.

“Vainīgā persona tika aizturēta, bet cilvēkiem, kuru rīcībā ir ieroči, vajadzētu padomāt par iespējamajām sekām, ja māja ilgi paliek bez uzraudzības, jo ierocis var nonākt nepareizās rokās. Tas, ka ierocis tiek glabāts atbilstoši prasībām – seifā un deklarētajā adresē – ir labi, bet jautājums, vai ieroča īpašnieks tur regulāri uzturas. Šādi gadījumi ir retums, bet tā ir viela pārdomām,” akcentē A. Pāže.

Katru pavasari policija saņem vairākus iesniegumus, kad īpašnieki konstatējuši, ka māja, kas ziemā bijusi neapdzīvota, apzagta. Cilvēki konstatē, ka uzlauztas durvis, izsisti logi, kaut kas nozagts. A. Paže atgādina, ka ziema zagļiem vislabāk parāda, kurš īpašums atstāts bez uzraudzības: “Ja uz viensētu neved ne mašīnas sliedes, ne gājēju pēdas, pilnīgi droši, ka ēkā nav cilvēku. Ies­p­ē­jams, daž­reiz nekāds lielais laupījums nebūs, bet ir mājas, kurās īpašnieki atstāj tehniku – krūmgriežus, trimmerus, zāles pļāvējus, motorzāģus, citas vērtīgas lietas. Tad zaudējums ir vairāki simti eiro, pat tūkstoši, ja laupījumā ir zāles pļāvēji – traktori vai raideri.”

Lai tā nenotiktu, viņš aicina īpašniekiem parūpēties par mājas drošību. Var aprīkot ar videonovērošanas sistēmu, kas savienota ar mobilo telefonu un ļauj konstatēt, ja tiek fiksēta kustība ap māju. Diemžēl cilvēki cenšas taupīt, aizbildinoties, ka nav tur, ko zagt, ka nekad neviens nav nācis. Taču, kad vienreiz zādzība notiek, ir par vēlu. Vēl labāk, ja ar kaimiņu ir labas attiecības, var palūgt īpašumu pieskatīt. Ja nav, ar ko sarunāt, vērtīgo ziemas periodā varbūt tomēr vest prom.

Cēsīs fiksētas 14 zādzības gada laikā, kas salīdzinoši šķiet maz, taču A. Pāže norāda, ka situācija būtu laba tad, ja nebūtu nevienas zādzības. To skaita samazināšana nav tikai policijas sekmīgs preventīvais darbs, bet arī pašu iedzīvotāju attieksme pret savu īpašumu.
Jautāts par lielākajām zādzībām, A. Pāže norāda, ka pērn zagļu lielākais guvums bijuši juvelierizstrādājumi nepilnu 1000 eiro vērtībā. Krietni lielāks ķēriens bijis gadu iepriekš, kad kādā mājā Cēsīs nolaupītas vērtslietas 32 000 eiro vērtībā, vēl kādā zādzībā zagļu guvums bijis padsmit tūkstošu eiro apmērā.

“Taču šādas zādzības izdara, kuri zina, ka būs liels guvums,” atzīst A. Pāže.
“Reti zaglis apzog tikai vienu māju. 2016. ga­dā aizturējām grupu, kura apzaga mājas ne tikai mūsu iecirkņa teritorijā, arī Gulbenes, Valkas un Madonas pusē. Sērij­veida zādzību atklāšana ir rūpīgs darbs, analizējot zādzību raksturu, rokrakstu, salīdzinot ar citur izdarītajām, sadarbojoties ar kaimiņu iecirkņiem. Ir arī situācijas, kad vairākas zādzības ilgstoši nav atklātas, bet tad kāds zaglis tiek aizturēts un secinām, ka viņa nedarbu saraksts bijis plašāks.”

Salīdzinoši mazais zādzību skaits Cēsīs, iespējams, skaidrojams ar to, ka mazpilsētā cilvēki viens otru zina un svešinieks tiek ātrāk pamanīts. Pirms dažiem gadiem Cēsīs bija mēģinājums ieviest pilotprojektu “Kaimiņu drošība”, taču atsaucības nebija.

A. Pāže norāda, ka tas labi attīstījies Tukumā, taču ieviešana prasījusi vairākus gadus: “Labs piemērs arī Amatciems, kur, iebraucot teritorijā, ir barjeras, uzstādīta videonovērošana, tur nepamanītam iekļūt un izkļūt nav iespējams. Kad Cēsīs tika veikta aptauja par projektu “Kaimiņu drošība”, cilvēki nezin kāpēc iedomājās, ka tas domāts, lai kaimiņš nosūdzētu kaimiņu. Cilvēkiem vajadzētu padomāt, vai ir droši novadā, pilsētā, daudzdzīvokļu māju kvartālā, privātmāju mikrorajonā? Kai­mi­ņu drošība vērsta uz to, ka pieskatām viens otra īpašumu, un, pamanot nepazīstamus transportlīdzekļus vai cilvēkus, kuri izrāda pastiprinātu interesi par kādu īpašumu, neatstājam šo faktu bez uzraudzības. Var pierakstīt mašīnas numuru, var pieiet un pajautāt, ko meklē, kā palīdzēt. Ieceres būtība – nebūt vienaldzīgiem pret kādu notikumu, kas ietekmē kopējo drošību. Protams, vienmēr būs vienaldzīgie.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *