Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Viens stūrītis paradīzes

Madara Ozoliņa
14:07
29.10.2018
10
Madara Celo 1

Septiņas dienas – piepildītas ar sauli, pasakaini skaistiem skatiem -, tāds bija mans ceļojums uz Krētu. Viss tik neikdienišķs, tik citāds, bet tik interesants un aizraujošs.

Uz Krētu kopā ar vīru devāmies oktobra sākumā. Jau pats lidojums ir atsevišķa stāsta vērts, jo nolaišanās salas galvaspilsētas Heraklionas lidostā notiek samērā strauji. Tas rada sajūtas, ka tūliņ piezemēsimies ūdenī. Mūsu viesnīca atradās aptuveni 20 minūšu attālumā no galvaspilsētas, pašā jūras krastā – gluži kā filmās! Šo septiņu dienu mērķis bija vienkāršs – atpūsties. Un tas izdevās lieliski, jo paguvām gan doties aizraujošās ekskursijās, gan sauļoties pludmalē.

Santorini sala, ko apmeklējām, daudziem zināma balto namu un zilo jumtu dēļ. Turp devāmies ar kuģi, bet pa salu pārvietojāmies autobusā. Braucot pa serpentīna ceļiem, acīm pavērās iespaidīgas ainavas. Salas vēsture ir cieši sais­tīta ar tās vulkānisko pagātni. Gide stāstīja, ka sala cieš no ūdens trūkuma, turklāt uz tās tikpat kā nav koku. Tomēr tas nav šķērslis vīnogulāju iekopšanai un vīna ražošanai. Iespējams, tieši tādēļ vairākkārt redzējām aicinājumu – dzeriet vīnu, nevis ūdeni! Salas ekonomika balstīta uz tūrismu, to var ļoti labi redzēt – mazajos ciematos ir daudz, ko apskatīt, un arī tūristu ir tiešām daudz. Bet tas neliedz izbaudīt dabas krāšņumu. Stāvot uz klints malas ar Vidusjūru pie kājām, var piekrist apgalvojumam – Santorini sala jāredz katram.

Arī uz Krisi salu devāmies kuģītī. Sala ir ļoti maza, uz tās nav ne viesnīcu, ne veikalu, ne restorānu. Krisi ir neapdzīvota, tieši tas piešķir īpašu burvību. Tur var baudīt mieru un atpūtu brīnišķīgajās pludmalēs ar kristāltīru ūdeni un zeltītas krāsas smiltīm, varbūt tādēļ tā tiek saukta arī par zelta salu.

Uz hipiju iecienīto ciematiņu turpat Krētā – Matalu – devāmies ar auto, vīrs bija pie stūres. Jāsaka gan, grieķu braukšanas stils ir kaut kas unikāls, straujš un ātrs, tas raksturo grieķu temperamentu. Matalas ciematiņu un pludmali mums ieteica nejauši satikta un iepazīta ceļojumu aģentūras darbiniece no Liepājas, kura Grieķijā strādā jau desmito sezonu. Bijām priecīgi, ka klausījām ieteikumam. Pie pludmales stāvajās, smilšainajās nogāzēs ir dziļas alas. Pagājušā gadsimta 60. gados tajās dzīvojuši hipiji. Bet, kā zināja stāstīt mūsu iepazītā tūrisma aģentūras darbiniece, tad joprojām reizi gadā Matalā joprojām ierodas hipiji no visas pasaules. Klints vienā pusē baudījām atpūtu baltajā pludmalē, bet otrpus klintij acis priecēja sarkano smilšu pludmale. Matalas ciematā bija iespējams arī iepazīt vietējo iedzīvotāju ikdienu.

Krētā septiņas dienas – tas ir laiks ne tikai ekskursijām, bet arī laiskai atpūtai. Izbaudījām arī ko līdz šim neizmēģinātu – lidošanu ar paraseilingu. Ekstrēmas sajūtas tika noķertas.

Ieturot maltītes restorānos un kafejnīcās, salīdzinot ar Latviju, neparasti šķita, ka apkalpojošais personāls ir galvenokārt vīrieši, viņi to dara atbildīgi un kvalitatīvi – ja reiz ieaicinās restorānā kādu, tad parūpēsies, lai cilvēks maltītes laikā justos ar visu apmierināts. Vēl bijām pārsteigti arī par moderno tehnoloģiju plašo izmantošanu, jo daļā restorānu ēdienkartes tika piedāvātas elektroniski – planšetēs. Turklāt katram ēdiena nosaukumam klāt bija arī fotoattēls, kas palīdz izdarīt izvēli, jo ēdienu piedāvājums ir bagātīgs. Īpaši apmierināti ar to būs jūras velšu cienītāji.

Grieķijā, protams, tiek īpaši domāts par tūrisma attīstīšanu. Tomēr ceru, ka, orientējoties uz tūristiem, grieķi nepazaudēs savu šarmu un pievilcību it visā, ko ikdienā dara. Galu galā tieši tādēļ mēs dodamies ceļojumos – lai redzētu, kā cilvēki dzīvo cituviet.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
114

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
7
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi