Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

“Vidzeme” izdzied jubileju

Sarmīte Feldmane
13:26
07.01.2020
18
Vidzeme 75 4 1

Ar priecīgu un reizē apcerīgu koncertu, kā jubilejā un gadu mijas noskaņā piedien, Cēsu Kultūras centra koris “Vidzeme” izdziedāja 75. jubileju.

Programmu veidoja gan pazīstama kora klasika, gan populāras mūsdienu un skanīgas Ziemassvētku dziesmas. Svētku koncertstāstu “Nāc svētku kamanās!” korim palīdzēja izstāstīt solists Artūrs Biķernieks un instrumentālā grupa Klāva Ābola vadībā. Un svētku kamanas veda cauri gadiem, tik mirkli piestājot un spēku smeļot vēsturē un atmiņās.

“Vidzeme” Cēsīs ir īpašs koris, ne tikai visvecākais, bet arī gadu desmitos stabilākais. Tā mājvieta vienmēr bijusi Raunas ielā 12. Mainījušies dziedātāji un diriģenti, kora repertuārs, bet koristiem kā nemainīga vērtība vienmēr bijusi dziesma.

Kora dziedāšanas tradīcija Cēsīs aizsākusies jau 1865.gadā, kad pastāvējusi Cēsu Vīru dziedāšanas biedrība, bet pirmais jauktais koris izveidots 1869.gadā. Tomēr par kora “Vidzeme” dibināšanas jeb atjaunošanas gadu tiek uzskatīts 1944.gada 15.novembris, kad uz pirmo mēģinājumu pēc kara sanāca dziedāt gribētāji un diriģents Kārlis Ozols. Kopš tā laika kori vadījuši diriģenti K.Ozols, A.Krastiņš, V.Grāvītis, O.Cin­tiņš, A.Grandava, J.Sprancmanis, J.Stirna, A.Kauliņa, E.Ķepītis, I.Rausis, J.Ugoļņikovs, V.Krēs­liņš, A.Rubenis, O.Neimande. Gadu “Vidzemes” diriģents ir Artūrs Švarcbahs, bet no pērnā marta kormeistars Rihards La­piņš. Koris bijis visu pēckara Dziesmu svētku dalībnieks, daudz koncertējis tuvu un tālu.
Bijušais diriģents Jānis Spranc­manis “Druvai” uzsvēra, ka “Vidzeme” allaž bijis labs koris. “Tagad ir jauni diriģenti, jāattīstās tālāk, jāatrod savs ceļš. Koncerts bija labs, bet vairāk gribējās a capela dziedājumu, lai koris var sevi labāk parādīt,” saka J.Sprancmanis un uzsver, ka ir svarīgi vienmēr augstu turēt profesionālo latiņu un mēģināt to celt augstāk, nekā šķietami spēs pārvarēt. J.Sprancmanis “Vid­ze­mi” vadīja 1976. un 1977.gadā. “Daudz strādājām kopā ar A.Grandavu. S.Cintiņa bija koncertmeistare. Ar koncertiem braucām uz Igauniju, Volgogradā dziedājām Šostakoviča “Dzies­mu par mežiem”. 1977.gadā Tautas koru konkursā guvām labus rezultātus, dziedājām M. Glin­­kas operas “Ivans Susaņins” noslēguma kori. Strādājām daudz, koris bija mērķtiecīgs,” atmiņās kavējas J.Sprancmanis un piebilst, ka diemžēl laiks bija tāds, kāds bija, un tikai dažas stundas pirms sezonas pirmā mēģinājuma viņš uzzinājis, ka vairs nav diriģents. “”Vidzemei” vienmēr esmu sekojis līdzi. Ja strādā, ir mērķis, tad ir arī rezultāts,” pārliecināts diriģents.

Bijušie diriģenti par aizvadītajiem darba gadiem kultūras namā un centrā piemiņai no kora saņēma pa dēlītim no vecā kultūras nama skatuves grīdas.

“Vidzemi” par savu kori sauc arī pazīstamais mūziķis Andris Vilders. “Ar “Vidzemi” esam vie­nā vecumā. Kora dziedātāja karjeru “Vidzemē” sāku 1965. gadā pie A.Krastiņa. Mājās bilde, kur universitātes aulā dziedājām skatē. Tad “Vidzeme” bija vienīgais Cēsu koris, un saknes, pamats jūtams arī tagad. Tikai vēlāk izveidojās citi kori. Kolektīvs ir ļoti jauks, patīkami cilvēki. Lai dziedātu korī, ar dziedāšanu vien ir par maz,” pārdomās dalās A.Vilders un piebilst, ka līdz ar jaunajiem diriģentiem “Vidzeme” ieguvusi jaunu elpu.

No 1992. gada korī dzied Inese Voldiņa. Jau daudzus gadus viņa ir “Vidzemes” prezidente. Inese atzīst, ka patlaban viņas dzīvē korim ir ļoti svarīga vieta. “Pēdējos gados kora sastāvs nav būtiski mainījies, bet ienāk jauni dziedātāji. “Vidzemē” esam no 17 līdz 75 gadus jauni koristi. Dziesmas iet līdzi laikam, katrs diriģents ir ar savu rokrakstu. Cenšamies turēt līdzi. Diriģenti uzskata, ka esam ļoti jauneklīgs kolektīvs. Arī tas apliecina mūsu varēšanu,” saka I.Voldiņa un sev un korim nākamajos gados novēl : “Lai vēl daudzos jo daudzos koncertos un Mežaparkā koris dziedātu “Gaismas pili” un “Lauztās priedes” un kolektīvā visi kopā mēs justos labi!”

Diriģents Artūrs Švarcbahs un kormeistars Rihards Lapiņš atzīst, ka “Vidzeme” ir kļuvusi par abu ģimeni. “Pa nedēļu esam noguruši, bet piektdienu vakaros atbraucam, un mēģinājumi dod enerģijas lādiņu, tāpēc mājupceļš neliekas kā pēc darba. Zinu, ka braucu pie jaukiem cilvēkiem, būs radošs darbs,” saka Artūrs, bet Rihards piebilst: “Koris mūs uzlādē, mēs dziedātājus. Mēs labi saprotamies. Koris ir gatavs strādāt. Atdeve papildu mēģinājumos pirms jubilejas koncerta pierādīja, cik svarīga mums visiem ir “Vidzeme”.”

Aizvadītais gads korim bijis ļoti darbīgs. Novembra beigās bija A.Kalniņam veltītais koncerts, kam bija daudz jāgatavojas, bet decembris pagāja, mācoties programmu jubilejas reizei.

Draudzīgs, saprātīgs un sirsnīgs, ar savām tradīcijām bagāts – tā “Vidzemi” raksturoja Cēsu Kultūras centra dziedošie kolektīvi, kuri dzimšanas dienā sveica vienu no vecākajiem amatiermākslas kolektīviem. “Jāstrādā. Ir jau ieceres,” atklāja diriģents Artūrs Švarcbahs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi