Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Vēl pudeles uzkrāt nav jāsāk

Druva
06:02
22.10.2021
10
Taromats2 1

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.
Depozītu sistēmu praktiski ievieš ar Vides valsts dienestu līgumu noslēgusi SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO), ko veido vairāki dzērienu ražotāji – “Aldaris”, “Cido grupa”, “Coca-Cola HBC Latvia” un “Cēsu alus”. Šis uzņēmums veikalus apgādās ar taromātiem iepakojuma automātiskai savākšanai, kā arī pēc depozītu sistēmas ieviešanas organizēs nodotā iepakojuma nogādāšanu otrreizējai pārstrādei.

Vēl 2002. gada 24. novembrī Latvijā valsts sekretāri izsludināja pirmos noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam. Tiem bija jāstājas spēkā 2003. gada 1. janvārī, taču tā nenotika. Lēmumu atlika vēl četras reizes, un tikai tagad sākta reāla virzība pretī depozīta sistēmas ieviešanai, lai no 2022. gada 1. februāra tā sāktu darboties. Latvija ir pēdējā no trim Baltijas valstīm, kas šādu sistēmu ieviesīs, lai gan 84,5% iedzīvotāju uzskata to par nepieciešamu.

Lai gan pašlaik šķiet, ka līdz 1. februārim vēl daudz laika, SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis norāda, ka atlikušie mēneši paies saspringtā darbā: “Noslēgta lielākā daļa līgumu ar veikaliem, kuriem saskaņā ar likumu jānodrošina depozīta iepakojuma pieņemšana vai arī tie tai grib pievienoties brīvprātīgi. Pēc pašreizējiem datiem, Latvijā būs vairāk nekā 1400 depozīta iepakojuma pieņemšanas punktu, tajā skaitā aptuveni 800 vietās tiks uzstādīti taromāti. Pārējie veikali organizēs iepakojuma manuālu pieņemšanu – ierīkos pieņemšanas vietu, kurā strādās darbinieks. Savukārt lielveikali nereti izvēlas ierīkot tā saukto kiosku – konteinera tipa lielas ietilpības taromātu – ārpus tirdzniecības telpām teritorijā, kur viegli piekļūt ar automašīnu un var nodot lielu apjomu pudeļu un skārdeņu. Plānots, ka depozīta sistēmas sākumā Latvijā būs aptuveni 200 kiosku.

Lai pagūtu izgatavot nepieciešamos taromātus, tie bija jāpasūta līdz augusta sākumam; ne visi veikali līgumu ar DIO noslēdza līdz šim termiņam, tāpēc, iespējams, līdz taromāta uzstādīšanai viņi pakalpojumu nodrošinās manuāli. Ārpus valstspilsētām vēlmi iesaistīties depozīta sistēmā izteikuši aptuveni 150 veikalu, kuru tirdzniecības telpa ir mazāka par 60 kvadrātmetriem un kuriem depozīta iepakojuma pieņemšana nav obligāta. “Īpaši laukos, kur veikalu nav daudz, pircējiem tomēr tiks nodrošināts serviss,” ir gandarīts M. Stūrītis. Viņš nenoliedz, ka braukšana uz attāliem maziem veikaliem pēc neliela daudzuma nodotā iepakojuma DIO būs finansiāli neizdevīga, tomēr uzsver, ka depozīta sistēma pēc būtības nav peļņas pasākums, tās mērķis – mazināt dabā nonākušo atkritumu daudzumu.

Taromāts, ko uzstādīs veikalos, dos iespēju ērti un vienkārši nodot dzērienu iepakojumu, bet tur, kur tādi izlikti nebūs, darbiniekiem vajadzēs pašiem pārbaudīt, vai iepakojumam ir etiķete, bet uz tās – depozīta atpazīšanas zīme (vienreizlietojamais vai atkārtoti uzpildāmais iepakojums) un nolasāms svītrkods. “Pēc tam iepakojums būs jāievieto speciālā maisā un jāatdod depozīta maksa pircējam skaidrā naudā vai kā atlaidi pirkumam. Pieņemto iepakojumu transportēšanu, kā arī transportēšanas maisus, aizdares un maisu statīvus bez maksas nodrošinās DIO.

“Mums ir dati, ka no visiem atkritumiem, kas nonāk vidē, 60–70% ir iepakojums, ko turpmāk apsaimniekos depozīta sistēma, – plastmasas un stikla pudeles, skārdenes. Mūsu mērķis ir divu līdz trīs gadu laikā panākt, lai nodošanas punktos nonāk līdz pat 90% šādu atkritumu. Jā, daudz cilvēku šķiro sadzīves atkritumus un dzērienu iepakojumu met tiem paredzētos konteineros. Bet problēma, ka ne visur šie konteineri ir pieejami, turklāt papildus par iepakojumu iztērēta nauda motivēs to nevis izmest mežā vai atstāt atpūtas vietā, bet nodot atpakaļ veikalā, lai šos izdevumus atgūtu,” cerību izsaka M. Stūrītis.

Vēl viņš uzsver, ka patērētājiem nav vērts jau tagad sākt krāt iepakojumu, kuru pēc 1. februāra pieņems par samaksu. Sistēma sāks darboties, kad dzērienu ražotāji produkciju pildīs ar depozīta sistēmas atpazīšanas zīmi marķētās pudelēs un samaksās par šīs taras apsaimniekošanu. Attiecīgi – pircēji par maksu varēs nodot tikai šo marķēto iepakojumu, jo, to nopērkot, būs samaksājuši 10 centu depozītā. Nemarķētai tarai joprojām būs vieta šķiroto atkritumu konteineros.

UZZIŅAI

Depozīta sistēmā no 1. februāra varēs nodot:

# stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);

# stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6% no 0,1 līdz 0,75 litriem (neieskaitot);

# plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);

# plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6% no 0,1 līdz 0,5 vai 1 litram un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1 litram;

# skārda bundžas.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
94

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
115

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
372

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi