Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Vairāk nekā 40 gadu veidota kolekcija

Druva
16:02
11.03.2014
24
Serkocini

Ir cilvēki, kas kaut ko iesāk krāt, bet ar laiku pārstāj to darīt. Tas gan nav stāsts par Edvīnu Kohu, kura aizraušanās jau vairākus gadu desmitus ir sērkociņu kastīšu etiķešu krāšana. To dēvē arī par filumēniju. Edvīns dzīvo Vaives pagasta “Jaunkanneniekos”. Tur arī veidojies sērkociņkastīšu virsiņu krājums, kas tagad sasniedz 4700 dažādus eksemplārus.

Starp etiķetēm un kastītēm ir gan jau kaut kur redzētas, gan tādas, kas pārsteidz ar izskatu. Daudzas etiķetes saglabājušās no padomju laikiem. Jāmin, ka uz etiķetēm atspoguļota dažāda tematika – vēsture, tradīcijas, notikumi un, protams, reklāma. “Mana kolekcija sāka veidoties, kad vēl mācījos piektajā klasē. Atceros, ka pirmā sērkociņu kastīte krājumā bija fabrikas “Viking” ražojums. Tā sāku interesēties par sērkociņu kastītēm, un pamazām vien to sakrājās daudz,” atminas Edvīns. Viņš lēš, ka par kolekcijas aizsākumu var uzskatīt 1967. gadu.

Pirmās etiķetes, kas salīmētas kladītē, ražotas ap 1965.gadu, kad vēl Latvijā pastāvējusi sērkociņu fabrika “Vezuvs”. Atsevišķi eksemplāri varot būt vēl vecāki.

Teju par katru etiķeti Edvīns zina, kā pie tā ticis. Lielāko daļu pircis. Starp etiķetēm un sērkociņu kastītēm ir arī tādas, kas atvestas no ārzemēm. “Protams, draugi zina, ka krāju, tāpēc arī bieži vien atved vai uzdāvina pa jaunam eksemplāram. Ir bijuši gadījumi, kad kāds atnes savu kolekciju, jo pats vairs nekrāj. Visbiežāk gan pats mēģinu tikt pie sērkociņiem. Ieeju veikalā, pirmais, kam pievēršu uzmanību, ir plaukti ar sērkociņu kastītēm. Ja ir kas jauns, tad obligāti jānopērk. Reiz gadījās, ka kabatā nebija ne santīma. Biju kopā ar māsu. Var teikt, ka man paveicās, viņa nopirka,” atceras Edvīns, bet māsa Gunta Būmane papildina: “Dažkārt veikalā nemaz nemanu, kur brālis paliek. Tad skatos, ka viņš jau pie kases – ar sērkociņu kastīti rokās,” papildina Gunta.

Edvīns atskārtis, ka grūti salīdzināt sērkociņu piedāvājumu tagad ar to, kāds tas bijis kādreiz. “Kādreiz kastītes bija vienveidīgākas. Tagad katram uzņēmumam, kafejnīcai sava reklāma uz etiķetes. Tagad tiek ražoti kamīnu un cigāru sērkociņi, tie dažādu garumu un krāsu. Ja tā pavēro, tad savulaik tradicionālajām kastītēm, kuras rotāja etiķete ar uzrakstu “Sport” arī ir bijuši dažādi noformējumi, bet pēc pirmā acu uzmetiena tās visas šķiet vienādas,” saka kolekcionārs.

Edvīna aizraušanos atbalsta arī ģimene, īpaši māsa. Viņa pamudinājusi brāli etiķetes un sērkociņu kastītes rūpīgi sakārtot, lai visas ir ērti apskatāmas un uzglabājamas. Tiesa, kādudien kolekciju varētu arī sagrupēt. Variācijas ir iespējamas dažādas – pēc ražošanas laika, tematikas, izcelšanās vietas un tamlīdzīgi. Pēc Guntas iniciatīvas ar kolekciju var iepazīties arī citi. “Interesējos, vai vietējā bibliotēka būtu ar mieru šādu kolekciju parādīt citiem. Protams, atsaucība bija. Gada sākumā kolekcija bija redzama Rīdzenes bibliotēkā, vēlāk aizceļoja uz Mārsnēnu pagastu. Tur to varēja apskatīt līdz februāra beigām,” stāsta Gunta. Viņa gan domā, ka, lai rūpīgi varētu iepazīties un izpētīt kolekciju, būtu vajadzīgas vairākas dienas.

Taujāts, vai kādudien būtu ar mieru savu kolekciju arī pārdot, Edvīns atbild noliedzoši. “Cenas ziņā kolekciju neesmu vērtējis. Kolekcijā ieguldītais laiks un darbs nav nopērkams, tas ir mans vaļasprieks,” norāda Edvīns un saka, ka ir apņēmības pilns kolekciju arvien papildināt. Viņš uzsver: “Man ir arī daudz dublikātu, ja kāds būtu ar mieru mainīties un pretim dot to, kā man nav, būtu priecīgs.”

Jāteic, ka Edvīnam ir kur tiekties, jo Latvijā lielākajā filumēnista kolekcijā ir ap 400 tūkstošu etiķešu. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi