Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Spert pirmo soli

Jānis Gabrāns
07:56
11.02.2019
64
Ilze Pie Tases Fotomarta 1

Cēsu mākslas dzīvē rīt nozīmīgs notikums, ar pirmizrādi pie skatītājiem nāks jauns profesionāls kolektīvs – Cēsu Mazais teātris. Pasaules latviešu mākslas centrā teātris izrādīs Alekseja Slapovska lugu “Antālija”. Februārī ieplānotas četras izrādes, top arī marta kalendārs.

Cēsu Mazā teātra idejas autore ir Ilze Lieckalniņa, Valmieras Drāmas teātra aktrise kopš 2006.gada.

– Cēsu Mazā teātra feisbuka lapā lasāms: “Kādā 2017.gada janvāra rītā Ilze Lieckalniņa pamodās ar pārliecību – dibināt profesionālu mazās formas teātri Cēsīs.” Kā nonāk līdz šādai idejai?
– Tas, ka gribu savu teātri, ir ļoti sens sapnis, visticamāk, lielākā ietekme tam bija Jaunatnes teātra likvidācija. Kādā brīdī sapratu, ka gribu augsta līmeņa teātri bērniem, jauniešiem. Šis sapnis pēc laika gan izplēnēja, jau samierinājos, ka tas nekad nepiepildīsies. Taču tad tas transformējās, sapratu, ka vairs negribu teātri bērniem, bet tādu – mazās formas teātri. Man pašai kā aktrisei mazās formas izrādes liekas tuvākas, tiešām, vienā rīta pamodos un skaidri zināju, ka šo teātri veidošu Cēsīs.

– Kāpēc Cēsis?
– Man visi to jautā. Tāpēc, ka man šī pilsēta ļoti patīk, es te gribētu dzīvot. Mana vecmamma ir no Raunas, viņas dvīņu māsa dzīvoja Cēsīs, un mani krustvecāki te dzīvo joprojām. Zināma saikne ir, bērnībā daudz braucu uz šo pilsētu, tagad bieži dodos slēpot uz Žagarkalnu. Var teikt, ka Cēsis man visu laiku ir tuvumā. Liekas, teātrim Cēsis ir īstā vieta, jo kultūras dzīve te mutuļo, ir koncertzāle, notiek Mākslas festivāls.

Man šie mazie, neatkarīgie teātri kā “Dirty Deal Teatro”, “Ģertrū­des ielas teātris” ļoti patīk, tā patiesībā ir liela drosme. Minētajiem varbūt pamatā ir lielāki eksperimenti, man gribas akcentu likt uz reālpsiholoģiju, man liekas, ka pamatvērtība ir emocionalitāte.

– Pēdējā “Spēlmaņu nakts” parādīja, ka mazie teātri spēj apspēlēt lielos, jo “Dirty Deal Teatro” izrāde “Dvēseļu utenis” saņēma balvas par labāko mūziku, videomākslinieka darbu, otrā plāna aktiera lomu, labāko mazākās formas izrādi, beigās iegūstot arī “Grand Prix”.
– Vēl par tādiem augstumiem pat nedomāju. Līdz tam vēl ļoti, ļoti garš ceļš, bet es pat uz taciņas vēl neesmu uzkāpusi, tikai nostājusies blakus tai. Tagad speršu pirmo soli.

– Ko nozīmē profesionāls teātris?
– Tas būs kolektīvs, kurā darbosies profesionāļi: aktieri, režisori, gaismu mākslinieki, scenogrāfi. Gribu izveidot šo teātri kā iespēju satikties brīvmāksliniekiem, citu teātru aktieriem, kuri ikdienā uz vienas skatuves nesastopas. Strādājot vienā trupā, viss it kā ir zināms, tāpēc ir tik brīnišķīgi no tā uz brīdi izrauties, pastrādāt kopā ar citiem aktieriem. Tas ir cits kaifs, izkāpšana no komforta zonas.

Man nebija doma, ka radīšu teātri, lai pašai būtu, kur spēlēt, pirmajā izrādē vienkārši tā sanāca. Uzrunāju režisori, viņa uzskatīja, ka es arī šajā izrādē spēlēšu. Bet pamatā teātris būs iespēja darboties citiem aktieriem.
Esmu beigusi Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas aktieru nodaļu, kādu vakaru konstatēju, ka esam īpašs kurss, jo četriem no mums ir savi teātri.

– Kāpēc pirmā iestudējuma izvēle bija “Antālija”?
– Tā bija režisores ideja. Esmu pateicīga, ka Anita Sproģe piekrita būt pirmā režisore. Paldies, ka Gatis Gāga atsaucās aicinājumam būt šajā izrādē. Ir gan jāatzīst, ka ar lugas izvēli esam pārkāpuši jebkādus mārketinga likumus, jo autors nav pazīstams, tā ir izrāde diviem aktieriem, smeldzīga komēdija par mums, par mūsu vientulību, par to, cik daudz esam gatavi uz visneiedomājamākajām idejām, lai tikai būtu kopā. Ka ļaujamies fantāzijām, skaidri apzinoties, ka tā nav realitāte. Mēs arvien vairāk dzīvojam fantāziju pasaulē, baidāmies no realitātes, saskaroties ar to, nezinām, kā rīkoties. Tēma interesanta, aktuāla, autors uzrakstījis brīnišķīgu darbu, un mums visiem trijiem sakrita domas par šo darbu, tā tika īstenota.

– Izraudzīta interesanta vieta lugas izrādīšanai – Pasaules latviešu mākslas centrs. Kāpēc tur?
– Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ilgu laiku bijām telpu meklējumos, līdz viss salikās par labu šai vietai. Pagaidām mūsu teātrim nav pastāvīgu telpu, tāpēc esmu nolēmusi, ka katra nākamā izrāde būs citā vietā.

Ar šo izrādi Pasaules latviešu mākslas centrā varbūt būsim panākuši vēl kādu pozitīvu lietu, proti, cilvēki, arī cēsnieki beidzot atnāks uz šo izstāžu zāli. Runājot ar cēsniekiem, esmu bieži dzirdējusi, ka viņi tur nav bijuši.

– Mazās formas izrāde, kad skatītājs ir blakus, aktierim uzliek daudz lielāku atbildību.
– Tas ir tas visaizraujošākais, ka nevari iedot sev nekādu atlaidi, visu laiku jābūt iekšā par simts un vairāk procentiem. Skatītāju tuvums nepieļauj melus gluži kā bērnu izrādes, jo bērni ir ļoti prasīga publika, tur ar puspatiesībām cauri netikt.

– Saprotu, ka teātra tapšanā iesaistīti arī vietējie, Cēsu, spēki.
– Man jau no sākuma bija skaidrs, ka gribēšu sadarboties ar Cēsu Mākslas skolu. Kad vajadzēja teātra logo, devos turp, satikos ar skolotāju Digni Bicāni, ar kuras palīdzību Mākslas skolā izsludinājām konkursu. Atsaucība bija milzīga, par uzvarētāju atzinām 12 gadīgās Bernadetas Dominikas Galzones darbu, kura datorizēšanu veica māksliniece Kristīne Rozenberga. Ir prieks sadarboties ar vietējiem, arī dizaina studija “PRINTMii” mums palīdz ar tipogrāfiskajiem materiāliem.

– Kādu saredzat Cēsu Mazā teātra turpinājumu?
– Ir padomā vēl daži projekti, bet pagaidām teātrī esmu viena, komandas vēl nav. Lai saprastu, kādus cilvēkus iesaistīt komandā, pašai visas pozīcijas jāiziet, lai izprastu, kuras ir manas stiprās puses, bet ko tomēr nevaru izdarīt. Man šķiet, komandai jāsatiekas dabīgā veidā, atrodot vienam otru.

Pagaidām, kamēr pašai jāspēlē un līdztekus jāuzņemas visi producēšanas darbi, organizatoriskie pienākumi, pārējie projektiņi nedaudz pabīdījušies tālāk. Bet nākamais lielais projekts jau zināms, tas taps rudenī. Krista Burāne pēc Sudrabu Edžus motīviem uzrakstīja lugu, ko iestudēs Mārtiņš Eihe, arī abi cēsnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
192

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Nokļūt bišu paradīzē

07:00
13.09.2024
33

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas. Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, […]

Pārmaiņu gads Nītaures skolā sola jaunu posmu tās izaugsmē

07:53
09.09.2024
133

Nītaures Mūzikas un mākslas skolā šis mācību gads nāk ar pārmaiņām. Jau šoruden plānots sākt pamatīgus vēsturiskās skolas renovācijas būvdarbus un amatā stājusies jauna direktore Gunta Mellīte. Viņa ir    ieguvusi profesionālo maģistra grādu valsts pārvaldē un arī pedagoģijā. Iepriekš strādājusi par Izglītības pārvaldes vadītāju un speciālisti Smiltenes pašvaldībā. Pārceļoties dzīvot uz Cēsu novadu, meklējusi […]

Ja vajag, jāmet ritentiņš

07:40
08.09.2024
265

Vāzēs smaržo 1.septembra ziedi, atgādinot, ka sācies jaunais mācību gads.  Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas angļu valodas skolotājai Tijai Jurānei šis ir otrais gads pedagoģijā. -Pirmā skolas diena bija sirsnīga. Bērni gan saka: “Ak, skola sākas!” Bet ir priecīgi satikties, būt skolā. Tāpat arī skolotāji. -Kāds bija pašas ceļš, līdz atgriezāties skolā? -Dzērbenes vidusskolā mācījos […]

Sievietes skaistums spridzina krāsās

07:25
07.09.2024
62

Cēsu Izstāžu namā ar tekstilmākslas izstādi “Mana krāsainā pasaule” savu jubileju svin un cēsniekus iepriecina Žanete Siliņa. Desmit gadus viņa bija keramiķe Vidzemes radošās keramikas darbnīcā “Betes”, nu jau 20 gadus dzīvo Dānijā. -Jau sen man bija prātā Cēsu Izstāžu zāle, bet pat nedomāju, ka te kādreiz varēšu sarīkot izstādi. Pirms diviem gadiem ienācu, apskatīju […]

Ogu, sēņu un ābolu laikā Inešos

06:29
06.09.2024
27

Dzidra Zēģele steidzas uz Sproģu purvu palasīt brūklenes. Viņa atzīst, ka šovasar brūkleņu maz, melleņu nebija, toties sēņu un beku gan daudz. “Meži izcirsti, kur ej, cirsma, vēja lauztie koki nav novākti, guļ, izgāzti ar saknēm. Bet katram ir savas sēņu vietas. Piemēram, tepat Silā sēņo visi un visiem pilni grozi,” stāsta Dzidra. Viņa un […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
18
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi