Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Spēlējas ar zvaniņiem

Sarmīte Feldmane
15:16
20.01.2016
15
Img 3275 1

Cēsniece Ņina Zaļaiskalna no plaukta paņem dažādus zvaniņus, tie ieskanas, dzidrā skaņa liek pasmaidīt, sirdī ielīst prieks. Kad sirdi kas nospiež, tad Ņina, kā pati saka, – paspēlējas. “Paņemu vienu zvaniņu, tad otru. Katram cita skaņa, sava balss. To veido vispirms jau materiāls, no kura gatavots zvaniņš. Vēl ietekmē zvana lielums un mēle,” paskaidro cēsniece.

Viņai mājās ir visdažādākie zvaniņi. Pirmo pirms gadiem pieciem Ņina ieraudzīja ekskursijā Slovākijā, tad sekoja Grieķijas, Polijas un citu valstu iepazīšana. “Protams, gājām baznīcās. Tā bija laime, dzirdēt dievnamu zvanus. Ikreiz, kad citi pirka dažādus suvenīrus, es meklēju zvaniņu,” pastāsta Ņina Zaļaiskalna. Kolekcijā ir zvaniņi no dažādām pasaules zemēm, gan Ēģiptes un Igaunijas, gan arī zvaniņš ar Cēsu simbolu. “No Ēģiptes dēls atveda, zvaniņš var kalpot arī kā pudeļu attaisāmais. Jaunāko draudzene atveda no Madeiras salas,” atklāj Ņina un piebilst, ka, iespējams, zvaniņi viņu piesaistījuši ar neatkārtojamo skaņu, mūziku. Bet ar mūziku Ņina bijusi saistīta visu mūžu. Ilgus gadus kopā ar vīru spēlējuši akordeonu, muzicējuši ballēs, dažādos saietos, kāzās. 40 gadu garumā tik daudz dziesmu izdziedāts un nospēlēts. “Tagad es spēlēju zvaniņus,” nosmej Ņina un piebilst, ka tā viņa turpina muzicēt. Savu reizi zvaniņus no viņas kolekcijas izmanto arī ansambļa “Kamenes” dziedātājas un deju kopas “Pīpenes” dejotājas savās uzstāšanās reizēs. Ņina ir šo kolektīvu dalībniece. “Ziemassvētku dziesmās, ja ieskanas zvaniņi, uzreiz ir cita gaisotne, šķiet, notiks brīnums. Vismaz gribas tam ticēt,” saka Ņina.

Ņina Zaļaiskalna dzied arī korī “Ābele”. Kad viņai kāds jautā, kā to visu var pagūt, allaž darbīgā Ņina vien atsaka: “Nevis nevar to visu pagūt, bet bez tā nevar iztikt. Jo cilvēkam vairāk gadu, jo vairāk jākustas. Veselības problēmas liek iet un darīt. Man nepatīk, ka cilvēki par daudz čīkst.”

Kad skrējienu piebremzē kāda kaite, kad jādzīvo mierā, tad Ņina raksta dzeju. Sāka pirms teju 30 gadiem ar rīmēm. “Kad ieskrien galvā, uzreiz jāpieraksta. Gadījies, ka naktī ķeru pildspalvu. Rasktu par to, ko ieraugu. Dziļi filozofiskais lai paliek dzejniekiem. Man kultūras biedrībā “Harmonija” saka, ka dzejojumi ir par gariem. Lai visu pateiktu, īsāk neiznāk,” domās dalās Ņina Zaļaiskalna.

Visu mūžu Ņina ar pietāti izturējusies pret lietām, ko kāds dāvinājis. Katrai vienmēr mājās atrodas vieta. “Bēniņos vietas pietiek. Šad tad mantas pārskatu, katru taču kāds dāvinājis, pārcilājot atceros šos cilvēkus. Man patīk gleznas, tās ne tikai skaisti izskatās istabās, katra saistās ar kādu cilvēku, jo visas ir dāvinātas. Vairākās ir Cēsu ainavas, kādas vairs neieraudzīt. Savdabīga ir no Kenijas atvestā glezna, kas veidota no smilšu graudiņiem.”
Ņina paņem rokās zvaniņu, un atskan liega melodija. “Dzirdēt baznīcu zvanus – tas ir kā pabūt skaistā koncertā. Zvana skaņas nomierina, attīra, tās nav brēcošas kā jauno dziedātāju izpildītās dziesmas. Zvana skaņa ir īsta,” bilst cēsniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
93

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
115

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
372

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi