Svētdiena, 6. aprīlis
Vārda dienas: Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis

Pirmā ledus sajūtas

Jānis Gabrāns
13:44
13.01.2017
46

Kādreiz skaitījām dzejolīti – pirmais sniegs, pirmais sniegs, bērniem lielum lielais prieks. To varētu nedaudz pārveidot, sakot, ka par pirmo ledu lielum lielais prieks ir zemledus makšķerniekiem, un tas nebūs melots. Tiesa, šī ziema bijusi nepastāvīga, pieredzējusī makšķerniece Laila Grīnberga atzīst, ka šoziem pirmais ledus izbaudīts jau trīs reizes. Pirmais ledus dažos ezeros parādījās jau novembrī, kad dažviet ledus uzsala septiņus līdz astoņus centimetrus biezs, taču tas nebija uz ilgu laiku. Pēc tam ezeros atkal varēja iebraukt ar laivu, līdz decembrī vēlreiz uzsala. Siltajos Ziemassvētkos un gadu mijā dažviet ledus izkusa, un tagad uzsalis jau trešo reizi. Piebalgas puses ezeri gan gadu mijā neesot atkusuši, tur šoziem pirmais ledus piedzīvots divas reizes.

* COPES PRIEKS. Pieredzējusī makšķerniece Laila Grīnberga labi pazīst mūsu puses ezerus, jo uz tiem pavadītas daudzas stundas, allaž tiekot arī pie loma. FOTO: no albuma

* COPES PRIEKS. Pieredzējusī makšķerniece Laila Grīnberga labi pazīst mūsu puses ezerus, jo uz tiem pavadītas daudzas stundas, allaž tiekot arī pie loma. FOTO: no albuma

Šāda laika apstākļu maiņa vairāk traucē makšķerniekiem, nevis zivīm. Tām tas nāk tikai par labu, jo katru reizi, kad ledus nokūst, ūdens bagātinās ar skābekli. Zināms taču par gadījumiem garās ziemās, kad seklos ezeros zivīm sāk trūkt skābekļa un tās dažkārt pat iet bojā. Vēl viens ieguvums zivīm no ledus nokušanas, ka tajā laikā arī makšķernieki tās netraucē.

Pirmā ledus dullums

Stāstot par sajūtām uz pirmā ledus, L. Grīnberga norāda, ka vispirms jāatceras par drošību: “Nevar skriet pa galvu pa kaklu tikai tāpēc, ka ledus parādījies. Protams, ikvienam makšķerniekam pirmais ledus ir kaut kas īpašs. Ja svētceļnieki dodas uz Aglonu, makšķerniekiem līdzīgs mērķis ir pirmais ledus. Tad braukā, skatās, kur ledus biezāks, uz kāda ezera ieraugot makšķernieku, vairs nebauda ledus biezumu, bet iet tikai virsū. Tad gan nereti ir pārsteigums, redzot, cik patiesībā ledus plāns. Man tā šoziem bija Taurenē, braucot otro reizi uz pirmo ledu. Redzu, ka divi sēž uz ledus, kāpu arī es un … Ja tie divi tur nesēdētu, noteikti būtu uzreiz gājusi no ledus nost, jo pa tik plānu ledu sen nebiju gājusi. Taču, ja viņi var, es arī, pēc tam vēl kādi desmit saradās. Ir jau makšķerniekos arī nedaudz bara instinkta.

Var teikt, tas ir tā pirmā ledus dullums, jo vēlāk, kad ledus drošs visur, makšķernieki izklīst pa ezeriem, nav tā spiediena uz ezeriem, kuri aizsalst pirmie.”

Klausīties, ko ledus runā

Kaislīgiem zemledus makšķerniekiem laikam grūtākās ir dienas, kad ezers sāk aizsalt un jāgaida, līdz varēs iet virsū. L. Grīnberga stāsta, ka dažās ziemās šis brīdis tiešām īpaši gaidīts, bet šoreiz bijis citādi: “Šīs ziemas sākumā pat īsti negribēju, lai ledus ātri uzsalst, jo ļoti labi veicās spiningošanā. Ezeros bija ļoti laba līdaku sezona, nāca lielās, es būtu priecīga, ja ledus uzsaltu no 1.janvāra. Bet ir lietas, ko cilvēks nevar ietekmēt.”

Makšķerniece norāda, ka pirmajai reizei vajag zināmas iemaņas, jo uz pirmā ledus zivis neķeras spaiņiem. Tām jāpierod, ka ūdenskrātuvei virsū ir vāks.

“Taču vienmēr šo to vakariņām sagrabināt var, un no kaķa nav jābaidās,” smejot saka Laila. “Jā, dzirdētas leģendas, ka uz pirmā ledus lomus velk kastēm, bet manā mūžā tā nav gadījies. Nav arī to nācies redzēt, acīmredzot tās ir tikai leģendas. Protams, gadās pa kādai lielākai līdakai, man šoziem visās trīs pirmā ledus reizēs tika pa kādai smukai līdakai, bet tas arī viss. Viena bija trīsarpus kilo, bet tā ir tikai viena, tās nav piecas. Arī asari sākumā tā nemaz neķeras, varbūt raudiņas nedaudz dumjākas, tās var noķert. Bet pirmajai reizei galvenais sajūtu dabūt.”

Gandrīz katra zemledus makšķernieka CV ierakstāmi gadījumi, kad gadās ielūzt ledū. Laila stāsta, ka pirmajā ledū neesot lūzusi, bet pēdējā gan, jo tas, lai arī relatīvi biezs, pēkšņi var sabrukt zem kājām nebrīdinot. Pirmais ledus, ja tas nav sniega ledus, vispirms krakšķ. Ja krakšķ nopietni, nevajag iet virsū, bet, ja tikai nedaudz, var iet.

“Tad ledus stāsta, ka jāuzmanās, bet tas nelūst. Pirmais ledus ir sīksts, tas liecas, bet nelūst. Ļoti jāieklausās ledū, jo tas runājas ar gājēju. Protams, pārgalvība lieka, zināmam ledus biezumam jābūt. Man patīk, ja vismaz kādi septiņi centimetri, tad nav visu laiku jāklausās. Atzīšos, nav patīkama sajūta, kad sēdi pie āliņģa un redzi – ledus lēnām ieliecas. Ja vēl sanāk blakus citi makšķernieki, tad sajūta vēl netīkamāka. Septiņus centimetrus biezs ledus vairs nelūst. Ir makšķernieki, kas iet uz piecu centimetru ledus, arī pati jaunībā, kad biju vieglāka, gāju,” smejot saka Laila un piebilst, ka pirmais ledus arī prasa ievērot svara kategorijas: “Ja gribas uz pirmā ledus, pirms tam varbūt jāietur diēta.”

Ziemā svarīgi ievērot ne tikai drošību, bet arī būt atbilstoši ekipētam. Drošībai vislabākais ir peldošais kombinezons, un tie, kuriem ar to gadījies nonākt ūdenī, novērtē tā labās īpašības. Tad kļūst skaidrs, ka ir vērts iztērēt naudu atbilstošam ekipējumam.

Makšķerniece iesaka uz pirmā ledus iet nevis ar urbi, bet ar vergu, lai var pārbaudīt ledu. Lai arī ir peldošie kombinezoni, nav patīkami ielūzt, tāpēc labāk vienmēr pārbaudīt ledu. It īpaši, ja virsū sniegs, kur ledus var būt plānāks, tāpēc jābauda katrs solis.

Peipusa īpašā aura

Katras zivju sugas ķeršanai un meklēšanai ir savas īpatnības. Līdakas var ķert ar bļitku, ūdām, dzīvo ēsmu, asariem atkal savas metodes, raudām, breksīšiem vienkāršāk – piebaro un gaidi, jāzina tikai vieta. Ja ezers zināms, viss vienkāršāk, bet, ja uz kāda ezera esi pirmo reizi, viss jāsāk kā no baltas lapas. Zināmos ezeros katram ir savas iecienītās vietas, kur bijuši labākie lomi. Protams, jāsaprot, ka tas nav lielveikala baseins, kur aizej un vienā vietā smel. Zivis pārvietojas, tās ir jāmeklē. L. Grīnberga stāsta, ka viņai patīkot meklēt zivis, nevis sēdēt un gaidīt, kad tās atradīs makšķernieku: “Ir makšķernieki, kuri vadās pēc bara instinkta. Ja kādi jau sēž, arī iet bariņā, bet man patīk meklēt savu zivi. Ir taču labi zināma makšķerēšanas patiesība, ka varu noķert tikai tās zivis, kas man domātas, citi lai ķer viņiem domātās. Braucot uz copi, līdzi ir rīki visām zivīm, taču pamatā braucu ar konkrētu mērķi, jo ir ezeri, kur braucu ķert līdakas, un ezeri – kur ķeru asarus.”

Īstie zemledus makšķernieki sezonu nespēj iedomāties bez došanās uz Peipusa ezeru. Par tur vilktajiem lomiem dzirdēti visdažādākie makšķernieku stāsti. Arī L. Grīnberga atzīst, ka Peipuss ir vieta ar īpašu auru: “Tas ezera plašums un varenums, tā ir tāda īpaša enerģētika. Kad saelpojies to gaisu, ilgi vēl lidinies kādu metru virs zemes. Tur cope citāda, vajadzīgas zināšanas. Nebūs tā, ka, pirmo reizi aizbraucot, būs pamatīgs loms. Vislabāk braukt kopā ar kādu takuzini, kurš pazīst šo ezeru, zina labākās vietas, var pamācīt, kā tikt pie loma. Nav jau arī tā, ka tur vienmēr ar spaiņiem var saķert, gadās arī patukšākas dienas. Taču tam pretī ir dienas, kad tiešām ir liels loms – skaisti asari, skaistas raudas. Tas atsver visu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
22

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
73

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
42

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
28

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
61

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
119

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
20
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi