Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Pienākums pret vietu, kur dzīvo

Sarmīte Feldmane
09:59
22.11.2020
24
Raunas Dzirnavgrava 1

“Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem,” saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.

Taka blakus takai

Daudz paveikts, piesaistot “LEADER” programmas finansējumu, kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu ieguldīti gandrīz 100 000 eiro. Ik gadu Meža dienās tiek atjaunoti un papildināti stādījumi pagasta centrā un parkā. Regulāri notiek talkas, sakopjot kādu Raunai būtisku vietu. Brīviem brīžiem un atpūtai dabā pieejama interaktīvā izziņas un dabas taka Raunas pilsdrupu teritorijā, nepilnus divus kilometrus garā veselības taka gar Raunas upes labo un kreiso krastu, dabas taka pie Staburaga.

“Taka no Raunas līdz Staburagam neved, var tikai aizbrist pa upi. Diskutējam, vai visur vajag iet pa labiekārtotām takām. Raunas upes krasti ir stāvi, daudz kritalu, bez pamatīgas iejaukšanās vidē taku tur nevar ierīkot. Tā ir Raunas Staburaga dabas lieguma teritorija. Ir tūristi, kas gatavi iet gar upi, lauzties cauri krūmiem. Viņi parasti ir draudzīgi dabai,” vērtē novada vadītāja.

Pirms pāris gadiem Raunas upē veica ūdens kvalitātes izpēti. Talkās no bebru dambjiem, sanesumiem atbrīvots vairāk nekā kilometru garš posms. “Entuziasti uzskatīja, ka Raunas upe noteiktā laikā ir laivojama, tas ir arī izmēģināts. Tagad iecienīta arī brišana pa upi. Šāda pastaiga noteikti ir interesanta,” teic E. Zurģe.

Vai visur vajag labiekārtot?

Skaista ir Dzirnavgrava, ko var iepazīt, ejot pa taku. Nesen pagastā izveidota biedrība “Hestia Rauna”, kas ieinteresēta Dzirnavgravu sakopt, uzbūvēt kāpnes. “Pašvaldības un biedrības redzējums, kādai vajadzētu būt Dzirnavgravai, atšķiras. Biedrība iecerējusi, ka tā būs aktīvās atpūtas vieta, kur kūsā dzīvība, kur ir bērnu rotaļu laukums ar segumu, kāpnes pamatīgas, ne no koka, apgaismojumus. Pēc pašvaldības ieceres Dzirnavgrava būtu sakopta dabas pamatne, kur var pastaigāties un baudīt dabu,” stāsta E. Zurģe.

Arī par to, vai Dzirnavgravā vajadzīgas kāpnes, bijusi diskusija. Kāpnes pirms daudziem gadiem ierīkoja paši iedzīvotāji, tādējādi saīsinot ceļu no pārupes uz centru. Gadu gaitā tās nolietojās. “Savulaik bija problēma – ejot uz centru pa ielu, kur ir intensīva satiksme, nebija droši. Tagad ierīkota atbilstoša ietve, ieguldīti līdzekļi, un nezinu, vai ir vajadzība vēl ieguldīt un būvēt kāpnes,” situāciju raksturo novada vadītāja. Pašvaldība biedrībai piešķīrusi apbūves tiesības, biedrība iesniegusi projektu finansējuma piesaistei “LEADER” programmā.

Jaunajam novadam būs jāturpina

Dzirnavgravas lepnums ir ne tikai krastu atsegumi, neskartā daba, bet arī Dzirnavgravas dīķis. Tas pieder pašvaldībai, bet blakus ir HES, kuras īpašumā ir slūžas. Tāpat arī vecā dzirnavu ēka, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Brūkošās daļas īpašnieks sakārtoja, bet dzirnavu ēka acis nepriecē.

“Dīķis ir sanesumu pilns, nav caurteces. Sliktā stāvoklī ir dambis ar slūžām, pa kuru pārvietojas cilvēki. Pirms gadiem ar pašvaldības līdzfinansējumu nomainīja koka daļas, bet slūžas ir nolietojušās. Tās vēl pilda savu funkciju, bet kaskādes ir puspuvušas,” stāsta E. Zurģe. Viņa vērtē, ka pēdējos gados upē ūdens līmenis nav tik augsts kā agrāk. Strādājot atļautajā limitā, spēkstacija arvien retāk var nodrošināt ūdens caurplūdi, tāpēc dīķis pilns ar sanesumiem. Novada vadītāja uzsver, ka spēkstaciju atļaujām ir gari termiņi, kaut tā visus normatīvus ievēro, dabā situācija mainās. Vienīgais, ko var darīt pašvaldība, sekot līdzi, kas notiek, un ik pa laikam atgādināt Vides dienestam, lai pārbauda.

Tā kā dīķis ir pašvaldības īpašums, ir iecere piesaistīt līdzekļus tā tīrīšanai. Smiltenes novadam, kurā nākamgad būs Rauna, ir pieredze vecu dīķu tīrīšanā.

Lepnums un rūpes

Raunas Staburags ir unikāls, avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums, vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga appludināšanas. Tā teritorija ir dabas liegums, kas piekritīgs valstij. Raunas Staburags nebija prioritāšu sarakstā, kuram izstrādāt dabas aizsardzības plānu. Tā kā valstij naudas nebija, to izdarīt uzņēmās pašvaldība. Kamēr nebija plāna, pašvaldība nevarēja piesaistīt finansējumu apkārtnes sakārtošanai. Tagad plāns ir, un skaidri zināms, ko drīkst un kas jādara dabas lieguma teritorijā.

Pavasarī, piesaistot Vides investīciju fonda finansējumu, tiks veikta dzīvotņu un biotopu izpēte, kā arī labiekārtota infrastruktūra – uzbūvētas mūsdienīgas labierīcības, atjaunota informācija, ierīkota videonovērošana un uzstādīts apmeklētāju skaitītājs. Projekta kopējās izmaksas – ap 25 000 eiro.

“Vēl gribējām uzbūvēt lapeni un sakārtot ceļu, bet tas tika noraidīts, jo neatbilst dabas aizsardzības plānam,” piebilst novada vadītāja.

Apsaimniekot unikālo teritoriju ir liela atbildība, bet, kā uzsver E. Zurģe, problēmas ir tās pašas, kas visos dabas objektos – cilvēku attieksme.

Raunas Staburags ir viens no iecienītākajiem apskates objektiem pašvaldībā.

FOTO: Indars Krieviņš

Jāiegulda un jāiegulda

“Apmeklētāji cenšas piebraukt iespējami tuvāk, nevis atstāt auto stāvlaukumā. Tūristi mēģina uzkāpt visur, kur vien iedomājas. Pāriet pāri upītei, kas nav dziļa, un kāpj uz klints. Pēdējā laikā Raunas parkā redzēts, ka vairs nefotografējas pie, bet uz pieminekļa, ja vien var uzrāpties,” stāsta pašvaldības vadītāja un uzsver, ka pie Raunas Staburaga neatkarīgi no laika apstākļiem cilvēki ir vienmēr. Katru pirmdienu tiek izvesti atkritumi, sakopta teritorija, jo kādam vēl arvien neizdodas iemest papīru miskastē.

“Dabas taku un Staburaga infrastruktūras uzturēšana nepārtraukti prasa ieguldījumus. Takām daudz izmantots koks, bet tā mūžs nav garš, tāpat mulčas un šķembu segumi jāatjauno. Pirms 12 gadiem tika uzbūvētas kāpnes uz Staburagu. Pa dēlītim, pa posmam atjaunojot, tās patiesībā ir uzbūvētas no jauna,” stāsta E. Zurģe. Viņa uzsver, ka infrastruktūras uzturēšana prasa gan laiku, gan resursus.

“Cilvēki vēlas būt dabā, lai gūtu spēku, izkustētos. Pašvaldības uzdevums ir piedāvāt šo iespēju visiem,” saka novada vadītāja un atzīst, ka ir gandarījums par paveikto – sakoptu vidu, cilvēkiem, kas nūjo, skrien, pastaigājas pa skaistām vietām, kuras vēl pavisam nesen bija aizaugušas.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
7

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
400

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi