Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Pērn Valmierā piedzimuši 266 jaunie valmierieši

Leta
18:36
25.01.2018
1

Pērn Valmieras pilsētā reģistrēti 266 jaundzimušie valmierieši, savukārt miris 221 pilsētnieks, liecina Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas statistika. 2017.gadā kopumā reģistrēti 302 jaundzimušie, no kuriem 266 ir valmierieši, taču tas tāpat bijis par 13 mazuļiem mazāk kā gadu iepriekš. Populārākie vārdi zēniem bijuši Kārlis un Jēkabs, meitenēm – Alise un Elza.

Kopumā pērn reģistrēts 161 zēns un 141 meitene, arī 2016.gadā zēni dzima vairāk nekā meitenes. 2017.gadā reģistrēts viens dvīņu pāris.

Gandrīz puse jaundzimušo (48%) reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un bērnam pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva vai mātes uzvārds. Šim rādītājam ir tendence svārstīties robežās no 42% līdz 52%. Salīdzinot ar 2016.gadu, 2017.gadā šis rādītājs ir samazinājies par 2,5%.

Pēdējo gadu laikā ir novērota tendence, ka bērnu vecāki izlemj laulību reģistrēt pēc otrā bērna piedzimšanas, stāsta Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone. Savukārt 1,7% jaundzimušo pērn reģistrēti bez ziņām par bērna tēvu. Šim rādītājam ir tendence samazināties – pēdējo 13 gadu laikā tas ir sarucis no 8,5% līdz 1,7%.

2017.gadā 38,1% gadījumos piedzimis pirmais bērniņš ģimenē, 40% – kā otrais, 16,2% – kā trešais un 4,9% – kā ceturtais. Jaunākā māmiņa bijusi 17 gadus veca.

Tajā pašā laikā pieaudzis arī mirušo skaits. Ja 2016.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 352 mirušie, tas pērn atzīmēti 376 viņsaulē aizgājušie. Tomēr nodaļas pārstāvji to skaidro ar to, ka Valmierā atrodas arī Vidzemes slimnīca un Tiesu medicīnas eksperts, un faktu, ka miršanu var reģistrēt jebkur. No 376 reģistrētajiem mirušajiem 155 nav valmierieši.

Visbiežāk 2017.gadā cilvēki miruši no sirds slimībām (27,4%), asinsvadu slimībām (20,7%), vēža (14,1%) un plaušu slimībām (11,7%). Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn samazinājies cilvēku skaits, kuri miruši ar sirds vai asinsvadu slimībām, bet palielinājies cilvēku skaits, kuri miruši no vēža. Pēdējos gados ir tendence pieaugt nieru slimībām, kas izraisījušas nāvi. No traumām pērn gājuši bojā 2,6%.

Visvairāk mirušo reģistrēti janvārī – 45, bet vismazāk jūnijā un augustā – 20. 2017.gadā visvecākajam mirušajam vīrietim ir bijuši 99 gadi, bet divām sievietēm – 100 gadi. Joprojām saglabājas tendence, ka mirst arī gados jauni cilvēki, jo īpaši vīrieši. Vecumā no 12 līdz 49 gadiem miruši 20 vīrieši un deviņas sievietes.

Pērn Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 242 laulības, bet šķirtas 88.

2017.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 242 laulības. Savukārt atzīme par laulības šķiršanu pērn izdarīta 88 laulības reģistros.

Vecākajam pārim bijuši 76 un 70 gadi, taču Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas trīs laulības, kurās līgava bijusi nepilngadīga – 16 un 17 gadi. Lielākā sastaptā vecuma starpība starp līgavu un līgavaini bijuši 34 gadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi