Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Pastmarkas atklāj pasauli

Sarmīte Feldmane
07:16
01.10.2018
24
Kolekcionaars Kluuga 1

Cēsniekam Gunāram Klūgam nākamgad deviņdesmit. Mundrs, dzīvespriecīgs, zinātkārs un darbīgs – tādu viņu pazīst apkārtējie. Dzimis Cēsīs, te pavadījis bērnību un jaunību, atgriezies vecumdienās. Dienas Gunāram paiet, rakstot vēstules, pārskatot marku kolekciju. Tajā ir ap desmit tūkstoši marku.

“Dievs devis, ka esmu fikss un uzņēmīgs. Bērnībā biju diezgan liels palaidnis,” nosmej sirmais vīrs.

1942.gadā viņš avīzē izlasīja, ka kāds kolekcionārs Baldonē pārdod markas. “Skolā mēs, puikas, markas ar Hitlera ģīmetnēm un citas, kādas jau varēja dabūt, ar klīsteri līmējām burtnīcās. Bijām kādi pieci, kurus tas interesēja. Izlasījuši par baldonieša markām, iedegāmies, ka tās jādabū. Varbūt varam kopā samest un nopirkt. Tēvs man par labu uzvedību deva piecus santīmus, varētu pakrāt. Uzrakstījām, lai atsūta. Par to, cik maksā, nepaprasījām. Uz māju atnāca uzaicinājums, ka jāiet uz pastu izpirkt sūtījumu un jāsamaksā 25 rubļi. Vecāki brīnījās, kas tas par sūtījumu. Atzinos, ka ar puikām kopā esam uzrakstījuši vēstuli. Tēvs tikai noprasīja, ko ar tām markām darīšu, pēc tam dabūju tādu pērienu, ka ne skolā solā, ne mājās pie vakariņu galda nevarēju nosēdēt. Tēvs tomēr apžēlojās, tā tiku pie pirmajām markām, kas nebija ar klīsteri salīmētas burtnīcā. Tās bija Ulmaņlaika markas. Vēlāk piecas markas ar Cukura lidojumu bija ļoti vērtīgas. Šodien tās maksā 1300 eiro viena,” pastāsta kolekcionārs un piebilst, kad 70.gados ģimene pirka mašīnu, naudas pietrūka, un viņš markas pārdeva.
Par sevi Gunārs saka, ka apguvis 13 profesijas, bijis skolotājs, finanšu, padomju, tirdzniecības un sociālais darbinieks, lielākoties strādājis Limbažu pusē. Daudzus gadus rakstījis “Padomju Jaunatnei”, kur saņēma labus honorārus un varēja pirkt markas.

“Ap mani sāka pulcēties tie, kam interesē filatēlija. Limbažos biju filatēlistu vadītājs, darbojos arī Latvijas Filatēlistu biedrības valdē, vadīju jauno filatēlistu pulciņu,” nopietno aizraušanos ieskicē Gunārs.

Sākumā krājis visu, ko vien varēja dabūt. Vēlākos gados izvēlējās markas par Olimpiskajām spēlēm, floru un faunu. Gunāru arī interesē markas par Berlīnes mūri. “Pasaulē ir trīs marku katalogi. Latvijā vadās pēc vācu “Michel” kataloga, padomju laikā pēc franču. Padomju laikā bija žurnāls “Filatēlija”, tur bija ārzemnieku kontakti, kuri meklēja kādas markas. Publicēju savus piedāvājumus žurnālos. Esmu Amerikas, Japānā Āzijas, Krievijas, Vācijas klubu biedrs. Aicina stāties Brazīlijas klubā. Būt kādā klubā par biedru – tie ir kontakti. Katru dienu saņemu vismaz vienu vēstuli. Man atsūta markas, paņemu, ko vajag, pārējo piedāvāju biedriem,” pastāsta Gunārs un piebilst, ka “Michel” katalogā pa diviem gadiem cenas mainās, bet filatēlisti jau paši vienojas par cenu. Savulaik viņš sarakstījies ar filatēlistiem 71 valstī, pēdējos gados vairāk nekā 50.

“Visas markas ir skaistas, arī Latvijas markas. Par mūsu markām pasaulē ir ļoti liela interese, jo esam jauna valsts. Visi prasa Latvijas markas,” ar lepnumu saka filatēlists un ir neapmierināts, ka Latvijā gadā drīkst izlaist tikai 23 līdz 26 pastmarkas. Igaunijā to ir ap 40 gadā, savukārt Francijā katru nedēļu iznāk 12 līdz 16 markas, Beļģijā pat ap 20 nedēļā. “Marka ir valūta. Visi ārzemnieki prasa mūsu markas. Latvijas markas iegādājos visas. Bet vecam cilvēkam grūti pie tām tikt,” stāsta cēsnieks un piebilst, ka pats vairs nevar aizbraukt uz filatēlistu saietiem, toties tagad kolēģi brauc pie viņa.

“Marku kolekcionēšana izglīto, paplašina redzesloku. Ne jau tikai marku daudzums filatēlistam svarīgs. Jāzina, kāpēc katra marka izdota, kas tas bijis par notikumu, kas ir šis cilvēks, ko paveicis, ja ticis uz markas. Tas pats ģeogrāfijā – ir taču jāzina par valsti, kuras marka tev ir. Filatēlijas uzdevums – izzināt, kāpēc tā marka izlaista. Ja ko nezinu, meklēju enciklopēdijās,” skaidro Gunārs Klūga.

Filatēlists rāda tikko saņemto vēstuli no filatēlista Itālijā. “Jānovērtē, ko atsūtījis. Tad došu ziņu citiem, kurus varētu interesēt kāda marka,” nosaka Gunārs un piebilst, ka pāris dienās vienu vēstuli noteikti nosūta un tikpat bieži tās saņem no citiem filatēlistiem.

“Visa diena ir aizņemta, laika pietrūkst,” smaidot saka filatēlists.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
399

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi