Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Pašai visvairāk patīk klasiskās krustvārdu mīklas

Arita Lejiņa
09:24
03.07.2019
49
Kronite Copy 1

Saulainā un siltā vasaras rītā laikraksta “Druva” redakcijā uz sarunu ar vairākām līdzpaņemtām biezām kladēm ieradās Vizma Kronīte. Lasītājiem viņa pazīstama kā “Druvas” krustvārdu mīklu sastādītāja. Tā ir viņas aizraušanās jau 40 gadu.

Vizmai Kronītei ir apaļi 60 gadi, un savu jaunības skaitli atklāt viņa nekautrējas. V.Kronīte dzi­musi Rīgā, bet turpmākā dzīve ritējusi un rit Cēsu pusē. Skais­tākie skolas gadi aizvadīti Ren­cēnu pamatskolā un Cēsu vidusskolā. Sieviete ir laimīgi precējusies un izaudzinājusi divus bērnus – meitu un dēlu. Pati sevi raksturo kā “pedantisku un kārtību mīlošu cilvēku, iespējams, tāpēc arī krustvārdu mīklu minēšana un sastādīšana tik ļoti iet pie sirds, jo mīklu veidotājiem ir jāpiemīt šīm rakstura īpašībām”.

Patīk pats process

Uz jautājumu – kāpēc tieši krustvārdu mīklas – V.Kronīte viegli pasmaida un, nedaudz samulstot, atbild: “Grūts jautājums! Ja būtu zinājusi šo jautājumu iepriekš, visu nakti prātotu atbildi. Krustvārdu mīklu minēšanas un sastādīšanas laikā vienmēr ir iespēja uzzināt un apgūt ko jaunu. Man patīk viss tas process – citas atbildes nav!”

Tas aizsācies jau bērnībā, kad žurnālos “Zvaigzne” un “Lies­ma” asināts prāts un minētas krustvārdu mīklas. “Sākotnēji ģimenē vidējā māsa minēja mīklas, un arī mani tas ieinteresēja. Atrisinājumi bija nākamajos žurnālu numuros, un tas mudināja ik reizes ieskatīties pastkastītē, vai abonētais preses izdevums jau atnests,” stāsta V.Kronīte.

Šķirstot līdzpaņemto biezo kladi, kurā pieraksti par darīto un ielīmētas visas publicētās krustvārdu mīklas, V.Kronīte stāsta: “Savu pirmo krustvārdu mīklu sagatavoju 1981.gada 15.septembrī. Tad ik pa laikam tapa vēl kāda, bet tikai 2000.gadā pievērsos mīklu sastādīšanai aktīvāk un manas krustvārdu mīklas sāka publicēt preses izdevumos.” Pirmā krustvārdu mīkla “Druvā” publicēta 2000.gada 16.septembra numurā. Viņas sarakstā ir vēl 20 preses izdevumi, kuros drukātas V.Kronītes sagatavotās mīklas – “Copes Lietas”, “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Kūmiņš”, “Mezgls”, “Mūsmā­jas” un daudzi citi.

Viss bija jāsaraksta ar roku

Vaļasprieka pirmsākumus Vizma atceras ar patīkamu smaidu. “Agrāk, kad visa saziņa notika ar uz papīra rakstītām vēstulēm, sūtīju redakcijām ar lieliem drukātiem burtiem rakstītas krustvārdu mīklas, lai publicētājs varētu skaidri salasīt manu rokrakstu. Katra mīkla tika pārrakstīta ar roku, tas aizņēma vislielāko laiku. Kad pamazām sāka parādīties datori, pašai vēl tā nebija, devos pie paziņām, lai palīdz uzrakstīt datorrakstā. Es diktēju, un otrs cilvēks rakstīja.” Pēc tam Vizma apmeklējusi datorkursus, un šobrīd viss jau tiek izdarīts virtuālajā vidē. Tomēr viņa mūsdienu tehnoloģijām līdz galam neuzticas, jo tās mēdz niķoties. “Pietiek tikai datorā nenospiest podziņu “Save”, kad viss pagalam. Savas krustvārdu mīklas saglabāju arī zibatmiņā un pēc tam drukātā veidā arī kladē, jo ir patīkami pāršķirstīt lapaspuses un sataustīt, kādas ir pašas veidotās mīklas.”

Par to, kā notiek krustvārdu mīklu sastādīšana, Vizma stāsta: “Izvēlos rāmīti no sagataves un ievietoju vārdus. Vienmēr pa rokai uz rakstāmgalda ir latviešu valodas vārdnīca, svešvārdu vārd­nīca un enciklopēdijas. Tas viss iet roku rokā! Ja kāds vārds ir galvā, pie tā spītīgi turos, tam jābūt krustvārdu mīklā. Brīžiem mīklas ļoti ātri top gatavas, brīžiem staigāju pa māju un skaļi domāju vārdus. Ja kādu mīklas rāmi neizdodas viegli aizpildīt, to tomēr nekad neizdzēšu, agrāk vai vēlāk tas tiek pabeigts.”

Vizma stāsta, ka mūsdienās krustvārdu mīklas sastāda arī datorprogrammās, bet “tā tu pats neko neiegūsti! Dators vēl joprojām “izmet” tos pašus vārdus, ko pirms desmit gadiem, bet laiks rit uz priekšu, un latviešu valodas leksikā tiek izmantoti arī jauni vārdi. Tāpēc viena no iecienītākajām nodarbēm man ir šķirstīt latviešu valodas vārdnīcu, tad “iekrīt” īstais vārds, ko ievietot krustvārdu mīklā. Tas viss notiek tik dabiski!”

Krustvārdu mīklās der tautas mīklas

Vizmai patīk sastādīt dažāda veida krustvārdu mīklas, arī zviedru, tomēr sirdij tuvākas ir klasiskās. “Ļoti patīk veidot tematiskās krustvārdu mīklas. Mīļākais temats ir latviešu tautas mīklas,” saka V.Kronīte un atklāj, ka viņas māte pierakstījusi latviešu tautas mīklas un atminējumus, pēc tam vēlāk pati Vizma šo mīklu sarakstu papildinājusi. Vizma smejoties bilst: “Minētāji gan saka, ka tieši latviešu tautas mīklas esot visgrūtāk atminēt!”

Krustvārdu mīklu minētājiem ir arī savs klubiņš. “Agrāk tikāmies sestdienās vēl nerekonstruētajā Cēsu Centrālajā bibliotēkā un kopīgi minējām, pārspriedām krustvārdu mīklas. Bibliotēkas rekonstrukcijas laikā tikšanās vieta un laiks mainījās, es diemžēl darba dēļ netiku. Taču arī tagad šie cilvēki sanāk kopā un vēl joprojām min mīklas – aicināts ikviens interesents pievienoties!

V.Kronīte pati garākos izbraukumos līdzi labprāt ņem krustvārdu mīklas, tas ceļā ir interesants laika kavēklis. “Šomēnes nopirku trīs krustvārdu mīklu grāmatiņas, bet visas jau atminēju pirmajā dienā – tagad vairs nav, ko darīt,” smejoties stāsta Vizma. Papildus stimuls krustvārdu mīklu atminēšanai ir arī naudas balvas, ko piedāvā žurnālu veidotāji. Vizma atklāj, ka šādos konkursos ir laimējusi gan naudu, gan dažādas citas vērtīgas balvas. Viņa arī nekad neatsaka draugiem un paziņām, ja tie, risinot krustvārdu mīklas, lūdz palīdzību. Vizma saka: “Tiem, kuri vēl nav sākuši minēt krustvārdu mīklas, noteikti jāsāk tas darīt, bet tie, kuri jau min – turpiniet!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sajūtas aizķeras notīs

07:42
19.09.2024
6

Dzejas dienu noskaņās Cēsu Centrālajā bibliotēkā notika komponista Jura Krūzes autorvakars. Viņš sarakstījis vairāk nekā 300 dziesmas. Tās skan teātru izrādēs, dzied ansambļi, izpilda pats. -Kā ar jaunām dziesmām? -Nerakstās. Neesmu iemīlējies. Dziesma “Cēsīm” ar Laumas Daugišas vārdiem, ar ko sākās pasākums, ir pēdējā. Tā skanēja izrādē “Cēsnieku stāsti” kā fināla dziesma. -Kā dziesmas sāk […]

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
193

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Nokļūt bišu paradīzē

07:00
13.09.2024
33

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas. Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, […]

Pārmaiņu gads Nītaures skolā sola jaunu posmu tās izaugsmē

07:53
09.09.2024
133

Nītaures Mūzikas un mākslas skolā šis mācību gads nāk ar pārmaiņām. Jau šoruden plānots sākt pamatīgus vēsturiskās skolas renovācijas būvdarbus un amatā stājusies jauna direktore Gunta Mellīte. Viņa ir    ieguvusi profesionālo maģistra grādu valsts pārvaldē un arī pedagoģijā. Iepriekš strādājusi par Izglītības pārvaldes vadītāju un speciālisti Smiltenes pašvaldībā. Pārceļoties dzīvot uz Cēsu novadu, meklējusi […]

Ja vajag, jāmet ritentiņš

07:40
08.09.2024
265

Vāzēs smaržo 1.septembra ziedi, atgādinot, ka sācies jaunais mācību gads.  Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas angļu valodas skolotājai Tijai Jurānei šis ir otrais gads pedagoģijā. -Pirmā skolas diena bija sirsnīga. Bērni gan saka: “Ak, skola sākas!” Bet ir priecīgi satikties, būt skolā. Tāpat arī skolotāji. -Kāds bija pašas ceļš, līdz atgriezāties skolā? -Dzērbenes vidusskolā mācījos […]

Sievietes skaistums spridzina krāsās

07:25
07.09.2024
62

Cēsu Izstāžu namā ar tekstilmākslas izstādi “Mana krāsainā pasaule” savu jubileju svin un cēsniekus iepriecina Žanete Siliņa. Desmit gadus viņa bija keramiķe Vidzemes radošās keramikas darbnīcā “Betes”, nu jau 20 gadus dzīvo Dānijā. -Jau sen man bija prātā Cēsu Izstāžu zāle, bet pat nedomāju, ka te kādreiz varēšu sarīkot izstādi. Pirms diviem gadiem ienācu, apskatīju […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
3
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
17
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi