Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Pagalms – sava valstība

Sarmīte Feldmane
15:51
28.06.2017
15
Darzsieriki 1

Ieriķos pretī degvielas uzpildes stacijai garāmbraucējiem paslēpts privātmāju puduris. Krasta iela, kurai līdzās Melderupīte, no šosejas aizlīkumo līdz Ozolu ielai. Pie mājām uzvēdī peoniju un jasmīnu smarža kā jau ielā, kas vasarā ietērpjas ziedos. Krasta ielas 7 mājā dzīvo Biruta Buka un Baiba Ozola – māte un meita. No ielas nevar nepamanīt skaisto zālienu, ziedošās puķes un vecās ābeles, kuru stumbri rada līdzsvaru ziedu gaisīgumā.

“Man patīk no rīta iziet dārzā, piesēst lapenē, iedzert kafiju,” saka Baiba, savukārt mamma, kurai jau 90.vasara, priecājas, ka pa logu paveras sakopta, ziedoša ainava. “Viss te ir tā, kā tajā brīdī gribējies. Katru pavasari kaut ko pamainu,” bilst Baiba.

Pagalmā ieved flīzēm klāts celiņš. Kā sargi pie vārtiņiem aug trīs lielas tūjas, tās stādījuši iepriekšējie saimnieki vēl 70.gados. Baiba atzīst, ka tūjas sagādā daudz darba, jo to sausās skujas regulāri jāsavāc. Toties lielo koku pakājē labi jūtas klājeniskie skujeņi. “Man patīk viss, kas zied, skujeņu vairāk dārzā nav. Bet tā priede ar zilajiem čiekuriem ir īpaša,” ar smaidu stāsta saimniece.

Gar kaimiņu sētu Baiba izveidojusi puķu dobes. Tās kā vēja dzīti viļņi virzās pagalma iekšienē. Apdobēm izmantoti laukakmeņi. Dobes ir viļņainas, tā radot vizuāli interesantu iespaidu. “Apkārt dobēm pļauju ar trimmeri. Savu reizi akmeņi arī jāizcilā, lai neiesēžas zemē, lai nesaaug zāle,” padomu dod Baiba un piebilst, ka ērtāk būtu zālienu pļaut ar pļaujmašīnu, kurai ir zāles savācējkaste. “Zāle jāsagrābj, ja atstāj, ne tikai neglīti izskatās, sevišķi, ja vēl krietni saaugusi, bet arī augsnei nepatīk,” atgādina ieriķiete.

Dobēs sastādītas visdažādākās ziemcietes. Būtiskākais – lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim kaut kas ziedētu. Tagad zied kazbārdis, dienlilijas, pumpurus ver dažādu krāsu peonijas, tad būs flokši. “Esmu sastādījusi dažādas hortenzijas, tās neprasa daudz darba,” saka Baiba.

Nelielais sakņu dārziņš ierīkots pagalma galā. To nemaz nevar redzēt, jo aizsedz ziedošu īrisu vaga. Kad tie noziedēs, plauks lilijas, pēc tam garas cinnijas, tad astilbes, vēlāk samtenes, dālijas. “Izskatās, ka sakņu dārza nemaz nav, tikai puķes. Man patīk, ka pupiņu, burkānu un biešu vagas, no mājas iznākot, nekrīt acīs,” bilst saimniece un atzīst, ka sakņu dārzs paliek aizvien mazāks. Siltumnīca ierīkota pagalma malā blakus saimniecības ēkai un arī acīs nekrīt.

Pagalmu ierobežo žogs, aiz tā teritorija, kur kādreiz bija kartupeļu tīrums, tika pļauts siens. Pa gabalu redzama īpašuma robeža – no vienas puses to ierobežo upeņu, no otras – bērzu rinda. “Domājam žogu likvidēt. Plašajā laukā pamazām stādām augļu kokus,” atklāj saimniece.

Pagalmā pretī mājas durvīm lapene. Turpat blakus no laukakmeņiem mūrēts grils, arī ap aku lauk­akmeņi. Ābelē pie lapenes podos zied vasaras puķes, tās arī puķu kastēs, vecu koku celmos. Pie mājas stādīt podos izmēģinātas visdažādākās puķes.

“Katru pavasari gribas kaut ko citu. Kaut ko pārstādu, bet ir puķes, kurām tas nepatīk. Lauztā sirds savā vietā aug ilgus gadus un skaisti zied, tikai no pavasara salnām jāsargā. Arī peonijas reti jāpārstāda. Bija vasaras, kad ziedēja ļoti daudz begoniju, pelargoniju. Šogad pelargoniju nav. Kād­reiz audzējusi fuksijas. Viena bija septiņus gadus veca, ļoti skaisti ziedēja. Tagad palikusi viena, tā pagaidām siltumnīcā,” stāsta Baiba un padalās pieredzē par atsevišķu puķu pārziemināšanu. Viņa augus glabā bēniņos, kur skurstenis apsilda telpu un nav aukstāks par plus pieciem grādiem. “Esmu mēģinājusi pārziemināt begonijas, bet tās nav izdzīvojušas. Toties leduspuķes pārziemo labi, ” saka ieriķiete un piebilst, ka pavasarī ir ļoti plašs puķu stādu piedāvājums, vērts apsvērt, vai lietderīgi noņemties kādas ziemot.

“Katrai puķei savs skaistums un vieta. Petūnijas gan vairs nestādu. Tām metas miltrasa, noziedējušie ziedi noteikti jāizgriež, citādi nezied kupli, bet tas prasa laiku, lietus un vējš ziedus izpluina,” pastāsta Baiba Ozola.
Ziedu kombinācijas kastēs un podos Baiba stāda pati. No bērzu zariņiem tiek izpīti podi, tajos ielikts plastmasas pods ar puķēm.

“Šī vasara kaitina. Samtenēm jau vajadzēja būt vairākus desmitus centimetru garām, bet neaug. Citas vasaras jau lilijas ziedēja, leduspuķes ziedēja ļoti kupli. Pie mājas durvīm Saldā mīlestība par ziedēšanu pat nedomā,” par vēso un vēlo vasaru kreņķējas saimniece.

Zāliens Baibai vislabāk patīk, kad tajā uzzied baltais āboliņš. Krāsainībai iesējusi arī mārpuķītes. Ielas pusē vasarā ar žogu savijas balts vīteņaugs, tas noslēpj vecā pīlādža stumbru un izveido ziedu piramīdu, zem istabas logiem zied rozes.

“Darba daudz. Bērni, mazbērni atbrauc palīgā zālīti nopļaut. Rīdziniekiem īpaši te patīk. Ne tikai pie mums, bet vispār Ieriķos, kur var justies droši, viss sakopts. Mazmeitas pagalmā starp vecajām ābelēm iekar šūpuļtīklu, te var skraidīt basām kājām,” ar prieku stāsta Baiba un atzīst, ka dārzs, pagalms vasarā ir sporta zāle. Ja grib, lai viss būtu, kā iecerēts, darāmais ir visu laiku.

“Visas puķes, kuras zied, ir skaistas,” saka Biruta Buka, bet Baiba piebilst, ka droši vien mamma pūrā iedevusi mīlestību pret skaisto. Biruta ir audēja, Tautas daiļamata meistare, un Baibai visu mūžu apkārt bijusi krāsu pasaule, sakoptība. Biruta aizvien strādā rokdarbus, neliedz padomu un palīdz mazmeitai aušanas prasmē. “Skaistais un radošais mums visām tuvs. Arī ikdienas darbā bērnudārzā bez tā neiztikt,” saka Baiba Ozola un pauž pārliecību, ka sakopta apkārtne, ziedi ikdienā rada patīkamu gaisotni un ie­dves­mo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
103

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
118

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
376

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi