Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Otrajam mazulim piemērots laiks

Kristīne Lāce
11:10
31.01.2021
3
Tironi 1

Cēsnieki Sintija un Jānis kopā ir desmit gadus, no tiem jau seši būs laulībā. Kaut gan kopdzīvi sākuši Rīgā, pēc pirmā bērniņa, dēla Toma piedzimšanas sapratuši, ka ģimenes dzīvei mierīgāka vide ir Cēsīs, un atgriezušies. Aizvadītā gada oktobrī Tīronu ģimenē ieradās meitiņa Elisa.

Sintija ir iepirkumu speci­āliste, vīrs strādā celtniecībā. Par pārcelšanos atpakaļ uz Cēsīm Sintija stāsta: “Pēc pirmā bērniņa piedzimšanas atgriezāmies Cēsīs un ne mirkli neesam to nožēlojuši. Šeit ir mūsu radinieki, kuri izpalīdz brīžos, kad nepieciešams pieskatīt bērnus, izņemt dēlu no bērnudārza vai ko citu.”

Tīronu ģimenē abi bērniņi ir plānoti. “Pirms otrā bērniņa ar vīru visu izrunājām un sapratām, ka šis ir īstais laiks mazulim,” stāsta Sintija. Papildinot, viņa bilst: “Tomēr, kad grūtniecības tests bija pozitīvs, man sākās neliela panika. Pat nemācēšu izskaidrot – kāpēc. Sāku ļoti satraukties un nepārtraukti domāju, vai vajadzēja. Sirdsmieru guvu tikai pēc pirmās vizītes pie ginekoloģes.”

Grūtniecības laiks Sintijai noritējis ļoti labi. Viņa priecājusies par augošo vēderu un tajā pašā laikā arī nedaudz par to satraukusies, jo pirmais bērniņš dzimis liels, svēris 4,15 kilogramus. Sintija teic, ka, gaidot dēliņu, viņa ļoti daudz staigājusi, bet otrās grūtniecības laikā tas nav bijis tik viegli. “Pēc pāris metriem vēderam jau bija jūtams tonuss,” stāsta Sintija. “Gaidot meitiņu, ļoti kārojās āboli, notiesāju daudzus kilogramus.”

Elisa pasaulē ieradās 18.oktobrī Siguldas slimnīcā. Jaunā māmiņa atminas, ka tas bijis laiks, kad Latvijā sākās otrais pandēmijas vilnis. “Tolaik valdība lēma par jauniem ierobežojumiem. Biju sabijusies, jo nezināju, vai vīrs drīkstēs piedalīties dzemdībās. Esmu pateicīga augstākajiem spēkiem, ka viņš varēja būt man blakus. Tas man ļoti daudz nozīmēja,” atklāj Sintija.

Stāstot par dzemdībām, jaunā māmiņa smaida: “Tās bija pārsteidzoši vieglas! Svētdienas pēcpusdienā sāku sajusties dīvaini, vēroju sevi un teicu vīram, ka jā­brauc uz slimnīcu. Ap septiņiem vakarā aizvedām dēlu pie omes un braucām uz slimnīcu. Au­tomašīnā visu laiku prātoju, vai tās ir viltus kontrakcijas, vai viss notiek pa īstam? Ierodoties slimnīcā, piereģistrējāmies, mums ierādīja palātu. Un apmēram pēc pusotras stundas mazā jau bija klāt. Meitiņa piedzima 3,328 kg smaga un 53 cm gara”.
Sintija atklāj, ka vārdu meitiņai neesot bijis viegli izdomāt. “Kaut kad sen ļoti iepatikās vārds Patrīcija, bet jutu, ka tas nav īstais bērniņam. Kopā ar vīru ņēmām kalendāru un

skatījāmies citus vārdus. Man iepatikās Melisa, bet vīrs vēlējās meitiņu saukt par Elīzu,” atminas Sintija. Papil­dinot sacīto, viņa bilst: “Bērnu rotaļlaukumiņā, kur bijām kopā ar dēliņu, viendien izdzirdēju vārdu Elisa. Ieklausījos, aizdomājos, ka tas sanāk it kā pa vidu Melisai un Elīzai, tā ar vīru radām kompromisu.”

Jautāta, kā nu jau “lielais”, četrus gadus vecais brālis uztvēra māsas ienākšanu ģimenē, Sintija stāsta: “Sākums nebija viegls. Ne tikai tāpēc, ka jāsadala uzmanība abiem bērniem, bet arī tāpēc, ka vecākajam bērnam dažas dienas pēc meitiņas dzimšanas bija paredzēta operācija. Tie bija papildu pārdzīvojumi. Brālis ir ļoti priecīgs par māsu un vēlas viņu bieži bučot, parasti visnepiemērotākajos brīžos. Protams, ir reizes, kad brālis jūtas nedaudz atstumts, jo zīdainīti sanāk diezgan bieži barot un uzmanība tiek pievērsta jaunajai dāmai. Bet kopumā puisis ir lepns, ka ir Elisas lielais brālis.”

Protams, jaundzimušais līdz ar lielo prieku ģimenē ienes arī papildu rūpes. Elisas māmiņa atklāj, ka ikdiena ar meitiņu ir kā amerikāņu kalniņos – gan uz augšu, gan uz leju. “Ir bijušas negulētas naktis, ir naktis, kad tikai pamostas, lai paēstu. Dien­dienā mēs kopā esam mājās un regulāri cenšamies iziet pastaigā svaigā gaisā. Vīrs ļoti daudz palīdz. Ar otrā bērniņa ienākšanu ģimenē esmu viņu ieraudzījusi vēl no kāda skatupunkta – viņš tiešām ir mans stiprais plecs!” lepni teic Sintija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi