Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Noķert pagātnes un atpūtas sajūtu

Agita Liepiņa
10:50
27.09.2017
15
Bulgarija 1

Laikā, kad Latvijas saule slēpjas aiz pelēkiem mākoņiem un dažkārt lietus sijā apnicīgu rasu, latvieši brauc pēc siltuma uz dienvidu zemēm. Arī liepēniete Melita Žeļezcova izbaudīja Melnās
jūras pieskārienus, saules dāsno siltumu un atpūtas laisko vieglumu.Viņa bija Bulgārijā.

“Turp jābrauc tiem, kas vēl atceras padomju gadus,” viņa smejas un turpina: “Kaut kāda sajūta par bijušajiem laikiem rodas. Piemēram, hruščovkas, neizskaistinātas un nekrāsotas, krievu valoda, kas noderēja kā saziņas līdzeklis. Ielu nosaukumi pie māju sienām dažkārt nezin kur pazuduši, bet pieturvietās tik vien kā zīme, ka autobuss šeit pietur. Cikos, uz kurām vietām var aizbraukt – atliek tikai minēt.”

Taču patiesais iemesls, kāpēc Melita devās uz šo Balkānu valsti, protams, ir siltais klimats un augu valsts, kas līdzīga Latvijai. “Esmu siltummīle. Bulgārijā es dabūju māju sajūtu, tikai nedaudz uzsildītu, jo gaisa temperatūra visas atpūtas laikā turējās virs 27 grādiem. Cenas Bulgārijā nav augstas, tūristiem serviss labā līmenī. Arī tas bija iemesls, lai apmeklētu savulaik populāro kūrortu Zlatni Pjansci jeb Zelta Smiltis,” stāsta liepēniete un turpina: “Bulgārijā es dabūju to, ko vēlējos. Mazāk intelektuālu sarunu, burzmas, bet vairāk jūras, sau­les un vēja. Peldējos katru dienu un ķēru D vitamīnu.”

Bulgārija ir kontrastu zeme, jo blakus sadzīvo glancētas tūristu zonas – pludmale, viesnīcu apkārtne, naktsklubi, smalki suvenīru veikaliņi – un neremontētas, pirms gadiem piecdesmit vai vairāk celtas daudzstāvu mājas, kā arī novārtā pamestas, laika zoba sagrauztas vēsturiskas celtnes. “Par senajām ēkām visvairāk bija šoks, jo redzēt, kā bērziņi un krūmi iesakņojušies ēku stāvos, bija satriecoši,” atklāj ceļotāja.

Bulgārija bijušās Padomju Savienības pilsonim asociējas arī ar rožu eļļu un tās kosmētiku. Dažam vēl spilgtā atmiņā mammas kosmētikas maciņā atrastā nelielā smaržu pudelīte, kas bija pa blatu sadabūta un līdzvērtīga franču Chanel Nr.5. To lietoja tikai augstos svētkos un, nedod dievs, ja kāds blēņdaris bija nelietderīgi izniekojis dārgo aromātu.

Šodien rožu kosmētikas ražošana nav apstājusies, vēl joprojām tūristi var iegādāties izstrādājumus no rožu ziedlapiņām: ziepes, krēmus, losjonus, šampūnus, balzamu, smaržūdeņus.
Bulgāri ir atvērti ceļotājiem, viesmīlīgi un dāsni, jo tūrisms ir liela ienākumu daļa. “Dažkārt gribējās, lai viņi būtu veicīgāki, bet laikam jau dienvidu saule nogurdinājusi,” smej Melita.

Kā ierasts, tūristu zonā naktsdzīve situsi augstu vilni. “Ar to vienmēr jārēķinās, ja esi dienvidu zemēs. Cilvēki uzdzīvo pēc pilnas programmas. Mums šoreiz, par laimi, paveicās, kaimiņi bija klusi un viesnīcā naktsmieru neviens netraucēja. Mana atpūta bija arī nebeidzami ilgas pastaigas, kājām nostaigājām lielus attālumus, un jāsecina – ielu stāvoklis gan viņiem labāks nekā pie mums,” stāsta Melita.

Bulgārijā tūristu no Latvijas neesot bijis īpaši daudz. Vis­vairāk rumāņi, arī baltkrievi, krievi, poļi un nedaudz vāciešu. “Latviešiem laikam pievilcīgākas šķiet citas dienvidzemes, kā Spānija vai Itālija, it īpaši jaunajai paaudzei, kas sociālisma laikus nepiedzīvoja,” konstatē liepēniete.

Ar nacionālo virtuvi tā pa īstam neiznāca iepazīties – viesnīcā galdā tika celti eiropeiski labumi. Bet bulgāri gatavo garšīgi, par to Melita pārliecinājusies, apmeklējot nacionālo ēdienu krodziņus. “Vislabāk man patika daudzveidīgie dārzeņu ēdieni. Varēja tik pabrīnīties, kā no vienkāršiem produktiem, ņemot talkā izdomu, sanāk garda uzkoda,” atceras ceļotāja.
Pošoties mājupceļam, protams, tika padomāts par suvenīriem. “Somā iegūla tradicionālie nieki – T krekli, pildspalvas, dvielīši. Bet ādas izstrādājumi – apavi, mēteļi, somiņas – tur gan samērā lēti. Būs jāpatur prātā, ja citreiz došos uz šo valsti,” secina liepēniete.

Melita apsver iespēju vēl kādreiz viesoties saulainajā Balkānu valstī, jo “Bulgārija bija lieliska atpūta dvēselei un miesai. Par labu cenu”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
89

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
115

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
371

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi