Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

No fotogrāfijas izkāpt bibliotēkā

Druva
14:08
18.04.2018
4
Madara Zidaua 1

Pirmajā kaut nedaudz siltajā pavasara pēcpusdienā dodos uz Līgatni, kur Šveices mazpilsētas cienīgajā ainaviskumā mans mērķis ir pilsētas bibliotēka. Tās nelielajās, bet mājīgi apdzīvotajās telpās nu saimnieko enerģiska un koša jauna dāma – Madara Židaua, kuru iepriekš biju pamanījusi vien saistībā ar fotomākslu.

Kā 28 gadus jaunas sievietes dzīvē paspējusi savienoties profesionāla fotogrāfija un vietējā literatūras tempļa vadīšana, lūdzu pastāstīt pašu Madaru.

“To, ka man tiešām interesē fotografēt, laikam īsti sapratu, mācoties 2.vidusskolā Siguldā, kur sastapu domubiedreni šajā lietā,” vēlajos pusaudžu gados atklāto atceras jauniete. Skolas laikā foto pulciņus gan nav apmeklējusi un visas tā brīža prasmes apgūtas eksperimentos un paš­mācības ceļā.

Madarai tuvākais un iedvesmojošākais “fotomodelis” ir daba, tas varētu būt saistāms ne tikai ar viņas kreativitāti un dzīvesprieku, bet arī Augš­līgatnē pavadīto bērnību. “Jā, esmu gan sienu mīdījusi, gan ar omī­ti dārzu ravējusi, vecvecākiem bija arī govis,” ar lepnumu teic pilsētas bibliotēkas vadītāja, taču noraida pieņēmumu, ka ģimenes pārcelšanās uz Siguldu, kur meitene sāka mācības piektajā klasē, būtu bijis trau­matisks piedzīvojums lauku bērnam. Tagad, kad Madarai jau pašai ir ģimene un divi mazi bērni, pavēries iepriekš neizbaudīts lauks – savu mīļo cilvēku notveršana “īstajos” kadros. “Foto­apa­rāts man palīdz arī iziet ārā. Visās nozīmēs – tas mani gandrīz izdzen pastaigā, un tad es vēroju, ieklausos,” saka Madara, apstiprinot, ka ārpus darba laika gandrīz vienmēr ņemot līdzi fotoaparātu.

Tuvojoties vidusskolas izlaidumam,bijis jāizšķiras par dzīves tālāko ceļu. Lai gan meitene nopietni apsvērusi studijas komunikāciju jomā, tomēr pēc svārstīšanās izšķīrusies par labu sirds aicinājumam, iestājoties Latvijas Kultūras koledžā, lai mācītos kultūras menedžmentu ar fotogrāfa specializāciju. Kaut studijas sākusi par maksu, jau pēc neilga laika izdevies iekļūt budžeta grupā. Ar atzinīgi novērtēto diplomdarba izstādi “Rudens spoguļi” Līgatnes kultūras namā Madara pēc divarpus gadu mācībām koledžu absolvēja, iegūstot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Kultūras darbinieka kvalifikācija pavēra viņai iepriekš neapsvērtu perspektīvu. Pēc studijām jaunā speciāliste neilgi meklējusi dzī­vesvietai iespējami tuvu un sais­tošu darbu, bet tad saņemts Lī­­gatnes pašvaldības piedāvājums strādāt pagasta bibliotēkā Augš­līgatnē. “Ielēcu pilnīgi nezināmajā,” uz notikušo atskatās Madara, piemetinot, ka iepriekš pat nebija regulāra lasītāja kādā no bibliotēkām, izņemot studiju laiku. Tomēr iegūtais kultūras darbinieka diploms bija devis šādu iespēju, un jaunietei licies – to nedrīkst neizmantot. Sākotnēji gan viņa tikai aizvietojusi bibliotēkas pastāvīgo darbinieku ilgstošas prombūtnes laikā, praksē ātri apgūstot nepieciešamās pamata zināšanas un prasmes, taču jau pirmajos soļos sajutusi, ka “patīk tā lieta”, jo īpaši – kontaktēties ar apmeklētājiem. Madara arī nereti saņemot komplimentus par jauko atmosfēru, pozitīvo attieksmi un smaidu, kas ļauj ikvienam lasītājam justies šajā vietā ļoti gaidītam.

Kad aizvietošanas termiņš beidzies, atrasts pusslodzes darbs bērnu un jauniešu dienas centrā, kas apvienots ar darbu Cēsu bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā. Tad sagaidīts ģimenes pieaugums, drīz arī otrs, un pēc šī dzīves posma Madara labprāt būtu arī atgriezusies strādāt nu jau atjaunotajās bibliotēkas telpās Cēsīs, taču redzēja, ka darbinieku tur tobrīd netrūkst un jau laikus sāka apzināt citas iespējas. Kad parādījusies vakance vadīt Līgatnes pilsētas bibliotēku, viņa nolēmusi pieteikties, lai gan būtu varējusi vēl baudīt bērna kopšanas atvaļinājumu.

Tagad Madara ar pilnu pārliecību jūt bibliotēku kā savu vietu un aicinājumu. Līdz ar to viņa arī nupat pieņēmusi lēmumu akadēmiski nostiprināt savu pieredzi, piesakoties pieaugušo profesionālās tālākizglītības programmai “Biblio­tēku zinības”. “Tā teikt, darbs man neļauj stāvēt uz vietas, bet domāt par attīstību un iegūt papildu profesiju!” priecīgi uzsver enerģiskā jauniete.

Jautāta par citām dzīves kaislībām, Madara nosauc – dziedāšana. Pirms vairākiem gadiem viņa dziedājusi Rī­gas Gospeļkorī, izmantojot iespēju arī smelties krāšņus iespaidus koncerttūrēs, to­starp arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Jaunā dāma joprojām izjūt vilkmi kādā kolektīvā nodoties mūzikai, tomēr vēl nav atrasts piemērotākais praktiskais risinājums, lai to savienotu ar darbu un ģimenes dzīvi. Pagai­dām viņa priecājas par katru iespēju muzikāli izpausties – vai tas būtu darba kolektīva svētku pasākums vai sarīkojums kultūras namā.

Līga Salnite

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
35

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
114

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
7
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi