Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Mērķis – palīdzēt atveseļoties ātrāk, lētāk un veiksmīgāk

Anna Kola
10:25
24.02.2023
20
Kristaps Copy 2

Kristaps Krafte ir cēsnieks. Vēl viens no mūspuses, kura darbošanās nes lepnumu gan novadniekiem, gan visai Latvijai. Viņš kopā ar domubiedriem radījis viedo palīgu, rīku, kas paredzēts insultu pārcietušajiem cilvēkiem, lai palīdzētu ātrāk atveseļoties.

Pirms četriem gadiem, 2019. gada februārī, “Druva” rakstīja par Kristapa un neiroķirurga Jāņa Slēziņa izstrādāto lietotni insulta pacientiem atlabšanas periodā. Lietotne “Vigo Health” veidota kā personīgs rehabilitācijas palīgs, kur integrēti mākslīgā intelekta, attālinātās fizioterapijas, kā arī modernas motivēšanas un pacienta atbalsta rīki, kas ir individuāli pielāgoti katram lietotājam. Tobrīd insulta slimniekus aicināja testēt “Vigo”. Tagad, pēc četriem gadiem, lietotne jau plaši pazīstama. Tās izveidotāji godināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2021” saņēma speciālbalvu “Gada inovācija medicīnā”.

Saruna ar Kristapu, kā attīstījusies ideja un kādas ir nākotnes ieceres.

– Kā vērtējat projekta izaugsmi kopš “Vigo” pirmsākumiem, lietotnes pieejamību?

– Man vienmēr gribētos, lai lietas notiek ātrāk. Taču mēs jau no paša sākuma izvēlējāmies sarežģītu ceļu – tikt līdz pacientiem caur veselības aprūpes sistēmu. Ja tas izdodas, tad pacientiem tas nozīmē daudz mazākas izmaksas, valstij tas nozīmē cilvēkus, kuri ātrāk kļūst veseli, neatkarīgi un ātrāk atgriežas darba tirgū. Savukārt veselības aprūpes speciālistiem tas nozīmē attālināti pārraudzīt un apkalpot lielāku skaitu insultu pārcietušo, kuri var rehabilitēties mājas apstākļos.
Veikt tāda veida reformu veselības aprūpes sistēmā ir sarežģīti, tas prasa laiku un neatlaidību. Mēs esam tikuši tālu – esam pirmā digitālā terapija, kas iekļuvusi valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā Latvijā un citās Baltijas valstīs, esam palīdzējuši atlabt vairāk nekā tūkstoš insultu pārcietušajiem. Taču mūsu ceļš joprojām ir tikai tā sākumā un darāmā vēl ir ļoti daudz.

– Vai plānotas kādas izmaiņas, papildinājumi programmai?
– Lai arī tās saturs pārsniedz tūkstoš vienību, tajā skaitā ir video, audio, teksta un spēļu moduļi, mēs joprojām to papildinām ar jaunu saturu: vingrinājumiem, pieredzēs stāstiem un jebko citu, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā. Mēs strādājam arī pie speciālistu pieejas, kur ārsti un rehabilitācijas speciālisti var sekot pacientu progresam attālināti, kā arī caur “Vigo” programmu sazvanīties. Šī funkcionalitāte būs gatava pēc mēneša.

Sākam arī vērtēt, kā programmu piemērot atlabšanai pēc citām slimībām. Pie mums vērsušies cilvēki, kuriem bijusi onkoloģiska saslimšana, traumas vai smaga operācija. Arī viņiem nepieciešams atlabšanas periods, kas ilgst vairākus mēnešus, pat gadus, un arī viņiem, lai sasniegtu labākus rezultātus, būtu nepieciešams gudrais asistents, kas mājas apstākļos saka, ko un kā darīt. “Vigo” pamatmērķis ir palīdzēt atveseļoties ātrāk, lētāk un veiksmīgāk, tāpēc ar laiku programma tiks pielāgota rehabilitācijai arī pēc citām saslimšanām.

– Pieredzes stāsti – kas dzirdēts par cilvēkiem, kas atveseļojas un izmanto “Vigo”?
– Mana vecāmamma ir viens tāds stāsts. Viņa lietoja “Vigo” sešus mēnešus, var teikt, viņai vairs nav nekādu insulta atstātu seku. Vēl mums nesen bija klients, kuram ārsti nedeva daudz cerību atkal staigāt, taču pēc astoņu mēnešu “Vigo” lietošanas šis pacients atsūtīja video, kā staigā pa mežu bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Tas šķiet brīnumaini, taču tā ir realitāte, un mēs to redzam atkal un atkal. Ja pacients vingro, tad atveseļošanās notiek.

– Atgādiniet, kā radās ideja par šādu rīku – palīgu insulta slimniekiem?
– “Vigo” ir viedais palīgs, rīks insulta atveseļošanās periodā. Tas izmantojams jebkurā datorā, arī planšetdatorā. Šis rīks dod cilvēkiem padomus, kas viņu individuālajā veselības problēmu gadījumā ir jādara, lai atveseļotos. Dažiem vairāk nepieciešami fiziskie vingrinājumi, citiem – kognitīvie vingrinājumi un spēles, lai trenētu atmiņu, runu. Rīkā ir daudz informācijas par insultu, kas piemērota gan pašam slimniekam, gan viņa tuviniekiem. Tāpat ir daudz dažādu pacientu pieredzes stāstu, kas domāti tam, lai pacienti nezaudētu motivāciju un cerību atveseļoties. Nezaudēt cerību un ticību ir ļoti svarīgi atveseļošanās periodā, jo reizēm šis process ir diezgan ilgs.

Par to, kā radās pati ideja, stāsts ir šāds. No 2016. līdz 2018.gadam pētīju insulta aprūpi divās slimnīcās: Rīgas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Kopenhāgenas slimnīcā. Tā bija gan daļa no manām studijām, gan personīgā interese par to, kā lietas noris slimnīcās.

– Ko studējāt?
– Bakalaura programmā Kopen­hā­­genas Biznesa skolā studēju starptautisko biznesu un ķīniešu valodu. Kādu laiku pavadīju arī Ķīnā, tomēr mans bakalaura gala darbs bija par farmācijas nozari vēža ārstēšanas jomā. Tematu gan neizvēlējos pats, to izvēlējās bakalaura programmas studiju biedri, ar ko kopā projektā strādājām.

Jāatzīst, nekad iepriekš nebiju domājis, ka varētu aizrauties ar veselības aprūpi vai medicīnu, nekad par to nebija īpašas intereses. Kad rakstīju bakalaura darbu, sapratu, ka tās ir ļoti aizraujošas tēmas, ka šajā jomā ir ļoti daudz, kā cilvēku iespējams pēc slimības atgriezt dzīvē. Sapratu, ka iespēja palīdzēt tādā lielā mērogā ir kaut kas patiešām brīnišķīgs.

Pēc bakalaura programmas uzzināju, ka manā augstskolā ir atvērta jauna maģistra studiju programma “Inovācijas veselības nozarē”. Tā bija tāda likteņa sakritība – atvērta jauna studiju programma, kas piedāvāja apgūt to, kas mani tobrīd tiešām interesēja. Tēmas bija daudzveidīgas: kā inovēt veselības aprūpes nozarē, kādi ir veselības aprūpes dalībnieki, kā organizēt veselības aprūpi, kā tā ir apmaksāta un tamlīdzīgi. Līdz­tekus bija mācības Kopen­hāgenas Universitātes Medicīnas fakultātē, arī Roterdamas veselības, politikas un ekonomikas skolā, kur mācījos par veselības tehnoloģijām.
Tā kā jau biju vērojis insulta aprūpi slimnīcas, biju paguvis iepazīties ar daudzām ģimenēm, kurās ir insulta slimnieks, sapratu, ka man ir jāizveido kaut kas tieši viņiem, ka tā ir liela iespēju niša, kurā sākt kaut ko jaunu.

2018.gada vasaru pavadīju, runājot ar insultu pārcietušajiem, mēģinot saprast, ko īsti viņiem vajag, pie kā varētu strādāt. No sarunām sapratu, ka ļoti nepieciešams būtu tāds gudrais asistents, kas pateiktu pacientam priekšā, kas tieši viņa situācijā jādara, lai kļūtu labāk. Tad sāku veidot komandu. Mans kolēģis, līdzdibinātājs ir ārsts, neiroķirurgs Jānis Slēziņš, kurš ilgu laiku strādājis insulta aprūpes komandās Latvijā, Lielbritānijā un Portugālē. Arī viņš bija ļoti ieinteresēts šāda risinājuma radīšanā.

– Vai tāda rīka prototips jau eksistēja kaut kur ārvalstīs? Jeb jūsu abu ideja ir absolūts oriģināls?
– Ir līdzīgas lietas, kas paredzētas dažādām citām slimībām. Ir līdzīgs rīks hroniski obstruktīvajai plaušu slimībai, depresijai, trauksmei. Kopumā jāsaka, ka mūsu izstrādātā programma insulta slimniekiem ir pirmā tāda pasaulē. Šobrīd paši esam tie, kas nodrošina iespēju lietot šo rīku citviet pasaulē.

– Kādi ir nākotnes plāni?
– 2022. gadā uzsākām ASV tirgus izpēti, un mums jau tur ir pirmie pacienti. ASV patlaban ir mūsu absolūtā prioritāte, tas ir milzīgs tirgus ar lielām iespējām tādam risinājumam. Taču neaizmirstam arī par Latviju – te mēs vēlamies kļūt vēl pieejamāki pacientiem, tāpēc turpinām strādāt ar Nacionālo veselības dienestu, vairākām veselības aprūpes iestādēm un speciālistiem, lai varētu arvien vairāk insultu pārcietušajiem piegādāt efektīvu terapiju viņu pašu mājās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
35

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
108

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
118

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
380

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
40
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi