Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Māksla top arī virtuvē

Liene Lote Grizāne
15:23
20.01.2016
15
Gatavo Liiga 1

Šomēnes “Druva” viesojās kafejnīcā “Mala”, kur piedāvā galvenokārt veģetārus ēdienus. “Malas” saimniece Līva Graudiņa bilst, ka veģetārā virtuve daudz vairāk pieprasīta Rīgā un citās lielās Latvijas pilsētās, taču neslēpj, ka arī “Malā” ir viesi, kas regulāri vēlas veģetāras maltītes.

L. Graudiņa piekrīt teicienam, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. “Bija laiks, kad es neēdu gaļu, taču sevi nekad neesmu saukusi par veģetārieti. Man vienkārši tajā laikā negribējās gaļu, tad arī jutos daudz labāk. Tagad ģimenē aug dēliņš, līdzās ir vīrs, un skaidrs, ka gaļu mājās gatavoju un to uzturā lietojam. Taču lielu uzmanību pievēršam tam, ko ēdam, no kādiem produktiem gatavojam maltīti,” saka Līva Graudiņa un teic, ka arī “Malā” ēdieni tiek gatavoti no augstas kvalitātes produktiem, kas lielākoties iegādāti no vietējiem zemniekiem.

“Pēc izglītības esmu māksliniece, gleznotāja, taču ēst gatavošana ir mana lielākā aizraušanās. Arī virtuvē jūtos kā māksliniece, lielākoties ēst negatavoju pēc kādas priekšā uzrakstītas receptes. Gandrīz visas ir manis izdomātas vai piekoriģētas. Laikam arī virtuvē jūtos kā absolūta māksliniece, kura ļaujas iedvesmai. Tiesa gan, ikdienā lasu daudz recepšu, taču tad pati sāku domāt un kombinēt pārtikas produktus, garšvielas un garšu nianses, kas man iepatīkas,” bilst Līva. Viņa norāda, ka ir garšvielu cienītāja. Viņai nav svešs ingvers, čili, timiāns, koriandrs, rozmarīns, karijs un visas pārējās garšvielas. Līva zina, ka labs ēdiens garšu neiegūst tikai ar sāli un pipariem. To palīdz izdarīt plašais veselīgo garšvielu klāsts.

“Šeit, “Malā”, ēst gatavoju tikai es. Vienmēr esmu zinājusi, ja darbā paņemšu pavāru, tad tā vairs nebūs mana “Mala”. Man ļoti patīk darboties virtuvē. To daru ar lielu prieku un gandarījumu. “Malā” sirds siltumu ielieku savās ceptajās kūkās, gardajos salātos un biezzupās. Turklāt šī nav vieta, kur cilvēki nāk ēst ikdienas pusdienas. Šī ir satikšanās vieta, un papildus tam piedāvāju arī kaut ko nobaudīt. Ko tādu, ko, gaidot klientus, pati esmu pagatavojusi,” smaidot saka saimniece. Viņa bilst, ka “Malā” pasniegtais ēdiens parasti vienmēr ir pārsteigums, jo viņa nestrādā pēc stingra ēdienu gatavošanas grafika. Viss ir kā pie īstas mākslinieces. Ļaujoties iedvesmai, rodas nedēļas īpašais piedāvājums.

“Tāpat uzskatu, ka nepietiek vien ar pagatavotu ēdienu. Būtiska ir noformēšana. Vasarā dodos uz mežu pēc brūkleņu un melleņu mētrām, lasu upeņu la-pas un tad pasniedzu ēdienu glīti noformētu. Tāpat man ir pilna saldētava ar vietējām ogām, kuras visu garo ziemu pasniedzu kopā ar savām kūkām,” bilst “Malas” saimniece.
Runājot par veģetāro ēdienu, Līva vērtē, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk domāt, ko lietot uzturā. Un uzsver, ka to nenosaka cilvēka rocība.

“Ja sieviete veikalā var nopirkt visu lielo gabalu vārītās desas un baltmaizes kukuli, tad runa nav par naudu. Par to pašu naudu iznāk arī vairāki kilogrami burkānu, biešu un citu dārzeņu. Domāju, drīzāk tā ir vienaldzība vai nevēlēšanās aizdomāties, ko nodarām savam ķermenim, ēdot nepareizi vai ar kaitīgajām E vielām piesātinātus produktus,” bilst Līva. Viņa uzsver, ka tieši tādēļ viņai patīk gatavot un piedāvāt savus ēdienus citiem, ka zina – viņa gatavo no sirds, izmanto labus produktus, kas iegādāti tieši no zemniekiem, bioloģiskajām saimniecībām. Vaicāta, kādēļ “Malā” akcents tiek likts tieši uz veģetāriem ēdieniem, viņa norāda, ka vispirms jau tas bijis izaicinājums pašai.

“Nav tā, ka es nekad nebūtu šeit gatavojusi gaļu. Atminos, reiz vārīju skābu kāpostu zupu ar gaļu. Vēl ko citu reiz pagatavoju, taču skaidrs, ka šeit nevārīšu frikadeļu zupas un necepšu kotletes. Bet es neesmu strikti noskaņota, ka gatavošu tikai un vienīgi veģetārus ēdienus,” saka Līva un bilst, ka viņas atklājums noteikti esot ķirbis, no kura var pagatavot daudz dažādu, garšīgu ēdienu. Tāpat viņa atklājusi miltu daudzveidību – pilngraudu, griķu un pat ķirbju miltus, no kuriem var pagatavot lieliskus ēdienus. Saimniece iemācījusies pagatavot dažādas mērcītes gan salātiem, gan kūkām un atzīst, ka pareizā mērce vienmēr ir kā punkts uz i.


Krāsnī ceptu biešu salāti ar balto un zilo sieru

Nepieciešams:

Copy of bieshu salatiKrāsnī ceptas bietes
Āboli
Rukola
Zilais siers
Fetas siers
Valrieksti

Mērces pagatavošanai:

Balzamiko krēms
Eļļa
Ķiploks
Sojas mērce
Citrona sula
Brūnais cukurs vai kļavas sīrups

Nomizo bietes, sagriež lielos gabalos un liek folijā. Pievieno nomizota ķiploka daiviņas un timiānu. Visu ietin folijā un liek cepeškrāsnī cepties uz aptuveni divām stundām 180 grādos. Kad bietes gatavas, tās atdzesē.
Tālāk jau tiek gatavoti salāti. Bietes sagriež smalkākos, neregulāros četrkantainos gabaliņos un kārto uz šķīvja kopā ar plānās daiviņās sagrieztiem āboliem, rukolu, kā arī abu veidu siera kubiņiem. Salātus pārkaisa ar apgrauzdētiem valriekstiem.

Salātus pasniedz, pārlejot ar pašu gatavotu mērci, kurai jāsanāk saldskābai. Taču mērces garša jāatrod katram pašam, izmantojot nosauktās sastāvdaļas.


Ābolkūka ar karameļu krēma mērci

IMG_20160114_122530Nepieciešams:

190 g miltu
150 g cukura
3 olas
110 g sviesta
1 tējk. cepamā pulvera
3 āboli
100 g riekstu, rozīnes, šokolāde pēc izvēles

Karameļu krēma mērces pagatavošanai:

100 g sviesta
2 glāzes cukura
0,3 l saldā krējuma
Šķipsniņa sāls

Izkausē ābolkūkai paredzēto sviestu, saputo olas ar cukuru, sajauc kopā. Pievieno miltus un cepamo pulveri. Visu samaisa un pievieno smalki sagrieztus ābolus, kā arī saujiņu rozīnes, riekstus vai šokolādes čipsus. Visu ielej apaļajā formiņā un cep 180 grādos 40 minūtes.

Kamēr kūka cepas, gatavo karameļu mērci. Uz pannas lēni grauzdē cukuru, to dara uzmanīgi, lai tas tikai karamelizētos, tad pievieno izkausētu sviestu un ūdens peldē viegli uzsildītu saldo krējumu. Kad kūka gatava, to pārlej ar karameļu mērcīti, kas atkal būs īstais akcents. Vienu daļu pārlej uzreiz karstai, bet otru daļu jau atdzesētai kūkai. Ļoti garšīga kūka, kuru pasniegt ar vietējās pļavās lasītu ziedu tēju.


Dārzeņu biezzupa ar timiānu un grauzdētām saulespuķu sēkliņām

12316660_934392603276864_2944446647707804427_nNepieciešams:

4 kartupeļi
2 bietes
6 burkāni
300 g ķirbja
Kālis
3 sīpoli
6 daiviņas ķiploka
Timiāns
Rapšu eļļa
Ingvera gabaliņš (īkšķa gala lielumā)
Saulē kaltēti tomāti (sauja)
200 ml saldā krējuma
Saulespuķu vai ķirbju sēkliņas
Sāls, pipari, čili

Sagriež gabaliņos sīpolus un uzkarsētā rapšu eļļā nedaudz apcep. Pievieno ķiploka daiviņas, ingveru, timiānu un čili. Katliņā sautē gabalos sagrieztus kāļus, burkānus, bietes. Vēlāk pievieno kartupeļus un beigās ķirbi. Tad visu sajauc kopā, pievieno nedaudz saldā krējuma un visu sablenderē.

Biezzupu lej šķīvī, ja nepieciešams, pievieno nedaudz sāls. Zupu pārkaisa ar grauzdētām ķirbju vai saulespuķu sēkliņām. Beigās vēl pārkaisa timiānu. Biezzupu pasniedz ar grauzdētu maizi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
399

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi