Raksti

Dzīves stils

Māksla top arī virtuvē

Nebaidās improvizēt un eksperimentēt. "Mala" saimniece Līva Graudiņa pati labprāt rosās virtuvē un apmeklētājiem piedāvā ēdienus pēc pašas radītām un uzlabotām receptēm.
Foto: Māris Buholcs

Šomēnes “Druva” viesojās kafejnīcā “Mala”, kur piedāvā galvenokārt veģetārus ēdienus. “Malas” saimniece Līva Graudiņa bilst, ka veģetārā virtuve daudz vairāk pieprasīta Rīgā un citās lielās Latvijas pilsētās, taču neslēpj, ka arī “Malā” ir viesi, kas regulāri vēlas veģetāras maltītes.

L. Graudiņa piekrīt teicienam, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. “Bija laiks, kad es neēdu gaļu, taču sevi nekad neesmu saukusi par veģetārieti. Man vienkārši tajā laikā negribējās gaļu, tad arī jutos daudz labāk. Tagad ģimenē aug dēliņš, līdzās ir vīrs, un skaidrs, ka gaļu mājās gatavoju un to uzturā lietojam. Taču lielu uzmanību pievēršam tam, ko ēdam, no kādiem produktiem gatavojam maltīti,” saka Līva Graudiņa un teic, ka arī “Malā” ēdieni tiek gatavoti no augstas kvalitātes produktiem, kas lielākoties iegādāti no vietējiem zemniekiem.

“Pēc izglītības esmu māksliniece, gleznotāja, taču ēst gatavošana ir mana lielākā aizraušanās. Arī virtuvē jūtos kā māksliniece, lielākoties ēst negatavoju pēc kādas priekšā uzrakstītas receptes. Gandrīz visas ir manis izdomātas vai piekoriģētas. Laikam arī virtuvē jūtos kā absolūta māksliniece, kura ļaujas iedvesmai. Tiesa gan, ikdienā lasu daudz recepšu, taču tad pati sāku domāt un kombinēt pārtikas produktus, garšvielas un garšu nianses, kas man iepatīkas,” bilst Līva. Viņa norāda, ka ir garšvielu cienītāja. Viņai nav svešs ingvers, čili, timiāns, koriandrs, rozmarīns, karijs un visas pārējās garšvielas. Līva zina, ka labs ēdiens garšu neiegūst tikai ar sāli un pipariem. To palīdz izdarīt plašais veselīgo garšvielu klāsts.

“Šeit, “Malā”, ēst gatavoju tikai es. Vienmēr esmu zinājusi, ja darbā paņemšu pavāru, tad tā vairs nebūs mana “Mala”. Man ļoti patīk darboties virtuvē. To daru ar lielu prieku un gandarījumu. “Malā” sirds siltumu ielieku savās ceptajās kūkās, gardajos salātos un biezzupās. Turklāt šī nav vieta, kur cilvēki nāk ēst ikdienas pusdienas. Šī ir satikšanās vieta, un papildus tam piedāvāju arī kaut ko nobaudīt. Ko tādu, ko, gaidot klientus, pati esmu pagatavojusi,” smaidot saka saimniece. Viņa bilst, ka “Malā” pasniegtais ēdiens parasti vienmēr ir pārsteigums, jo viņa nestrādā pēc stingra ēdienu gatavošanas grafika. Viss ir kā pie īstas mākslinieces. Ļaujoties iedvesmai, rodas nedēļas īpašais piedāvājums.

“Tāpat uzskatu, ka nepietiek vien ar pagatavotu ēdienu. Būtiska ir noformēšana. Vasarā dodos uz mežu pēc brūkleņu un melleņu mētrām, lasu upeņu la-pas un tad pasniedzu ēdienu glīti noformētu. Tāpat man ir pilna saldētava ar vietējām ogām, kuras visu garo ziemu pasniedzu kopā ar savām kūkām,” bilst “Malas” saimniece.
Runājot par veģetāro ēdienu, Līva vērtē, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk domāt, ko lietot uzturā. Un uzsver, ka to nenosaka cilvēka rocība.

“Ja sieviete veikalā var nopirkt visu lielo gabalu vārītās desas un baltmaizes kukuli, tad runa nav par naudu. Par to pašu naudu iznāk arī vairāki kilogrami burkānu, biešu un citu dārzeņu. Domāju, drīzāk tā ir vienaldzība vai nevēlēšanās aizdomāties, ko nodarām savam ķermenim, ēdot nepareizi vai ar kaitīgajām E vielām piesātinātus produktus,” bilst Līva. Viņa uzsver, ka tieši tādēļ viņai patīk gatavot un piedāvāt savus ēdienus citiem, ka zina – viņa gatavo no sirds, izmanto labus produktus, kas iegādāti tieši no zemniekiem, bioloģiskajām saimniecībām. Vaicāta, kādēļ “Malā” akcents tiek likts tieši uz veģetāriem ēdieniem, viņa norāda, ka vispirms jau tas bijis izaicinājums pašai.

“Nav tā, ka es nekad nebūtu šeit gatavojusi gaļu. Atminos, reiz vārīju skābu kāpostu zupu ar gaļu. Vēl ko citu reiz pagatavoju, taču skaidrs, ka šeit nevārīšu frikadeļu zupas un necepšu kotletes. Bet es neesmu strikti noskaņota, ka gatavošu tikai un vienīgi veģetārus ēdienus,” saka Līva un bilst, ka viņas atklājums noteikti esot ķirbis, no kura var pagatavot daudz dažādu, garšīgu ēdienu. Tāpat viņa atklājusi miltu daudzveidību – pilngraudu, griķu un pat ķirbju miltus, no kuriem var pagatavot lieliskus ēdienus. Saimniece iemācījusies pagatavot dažādas mērcītes gan salātiem, gan kūkām un atzīst, ka pareizā mērce vienmēr ir kā punkts uz i.


Krāsnī ceptu biešu salāti ar balto un zilo sieru

Nepieciešams:

Copy of bieshu salatiKrāsnī ceptas bietes
Āboli
Rukola
Zilais siers
Fetas siers
Valrieksti

Mērces pagatavošanai:

Balzamiko krēms
Eļļa
Ķiploks
Sojas mērce
Citrona sula
Brūnais cukurs vai kļavas sīrups

Nomizo bietes, sagriež lielos gabalos un liek folijā. Pievieno nomizota ķiploka daiviņas un timiānu. Visu ietin folijā un liek cepeškrāsnī cepties uz aptuveni divām stundām 180 grādos. Kad bietes gatavas, tās atdzesē.
Tālāk jau tiek gatavoti salāti. Bietes sagriež smalkākos, neregulāros četrkantainos gabaliņos un kārto uz šķīvja kopā ar plānās daiviņās sagrieztiem āboliem, rukolu, kā arī abu veidu siera kubiņiem. Salātus pārkaisa ar apgrauzdētiem valriekstiem.

Salātus pasniedz, pārlejot ar pašu gatavotu mērci, kurai jāsanāk saldskābai. Taču mērces garša jāatrod katram pašam, izmantojot nosauktās sastāvdaļas.


Ābolkūka ar karameļu krēma mērci

IMG_20160114_122530Nepieciešams:

190 g miltu
150 g cukura
3 olas
110 g sviesta
1 tējk. cepamā pulvera
3 āboli
100 g riekstu, rozīnes, šokolāde pēc izvēles

Karameļu krēma mērces pagatavošanai:

100 g sviesta
2 glāzes cukura
0,3 l saldā krējuma
Šķipsniņa sāls

Izkausē ābolkūkai paredzēto sviestu, saputo olas ar cukuru, sajauc kopā. Pievieno miltus un cepamo pulveri. Visu samaisa un pievieno smalki sagrieztus ābolus, kā arī saujiņu rozīnes, riekstus vai šokolādes čipsus. Visu ielej apaļajā formiņā un cep 180 grādos 40 minūtes.

Kamēr kūka cepas, gatavo karameļu mērci. Uz pannas lēni grauzdē cukuru, to dara uzmanīgi, lai tas tikai karamelizētos, tad pievieno izkausētu sviestu un ūdens peldē viegli uzsildītu saldo krējumu. Kad kūka gatava, to pārlej ar karameļu mērcīti, kas atkal būs īstais akcents. Vienu daļu pārlej uzreiz karstai, bet otru daļu jau atdzesētai kūkai. Ļoti garšīga kūka, kuru pasniegt ar vietējās pļavās lasītu ziedu tēju.


Dārzeņu biezzupa ar timiānu un grauzdētām saulespuķu sēkliņām

12316660_934392603276864_2944446647707804427_nNepieciešams:

4 kartupeļi
2 bietes
6 burkāni
300 g ķirbja
Kālis
3 sīpoli
6 daiviņas ķiploka
Timiāns
Rapšu eļļa
Ingvera gabaliņš (īkšķa gala lielumā)
Saulē kaltēti tomāti (sauja)
200 ml saldā krējuma
Saulespuķu vai ķirbju sēkliņas
Sāls, pipari, čili

Sagriež gabaliņos sīpolus un uzkarsētā rapšu eļļā nedaudz apcep. Pievieno ķiploka daiviņas, ingveru, timiānu un čili. Katliņā sautē gabalos sagrieztus kāļus, burkānus, bietes. Vēlāk pievieno kartupeļus un beigās ķirbi. Tad visu sajauc kopā, pievieno nedaudz saldā krējuma un visu sablenderē.

Biezzupu lej šķīvī, ja nepieciešams, pievieno nedaudz sāls. Zupu pārkaisa ar grauzdētām ķirbju vai saulespuķu sēkliņām. Beigās vēl pārkaisa timiānu. Biezzupu pasniedz ar grauzdētu maizi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *