Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Katrs augs ir bagātība

Sarmīte Feldmane
10:41
26.06.2015
55
Img 1693 1

Līgatniete Daina Birne atceras, ka bērnībā virtuvē vienmēr stāvējusi krūze ar zāļu tējām, lai ir ko padzerties. Zālītes vienmēr vāktas un žāvētas.

“Mamma arī teica, ja esi saaukstējies, uzvārīsim aveņu tēju, ja vēders apsāpas, dzersim kumelīšu tēju,” stāsta Daina un piebilst, ka no bērnības arī pašai veidojusies interese par zālītēm. Aizvien vairāk iepazīti dažādi augi gan pēc bildēm, gan no zinātājiem. “Mācīšanās ir nepārtraukta. Ilgi nezināju, kāda izskatās bitene. Iestādīju, tad iepazinu. Kad veikalos jau varēja nopirkt dažādas sēklas, gribējās daudz ko iesēt. Māteres tinktūru zināju, kad ieraudzīju sirdsmāteres sēklas, protams, iesēju. Pēc tam tik sapratu, ka esmu sasējusi nezāles, jo dārzs bija pilns,” smej līgatniete. Pie mājas dārzā Dainai ir ārstniecības augu dobes.

Dārzā aug arī pļavas augi. Saimniece atzīst, kāpēc raspodiņu iet vākt uz pļavu, ja tas var augt arī dārza malā, arī baldriāniem sētmalē labi patīk. Kumelītes zied pa visu dārzu. Kad nozied un ziedi novākti, tad var arī daļu izravēt. “Dārzā ir ļoti daudz augu, katrai zālītei sava vērtība,” uzsver Daina un atzīst, ka audzēt tējas un vākt, iet pļavā, ir ikdienas nepieciešamība. Pļava, dārzs dod mieru un reizē spēcina.

Pēdējos gados Daina sastādījusi padsmit šķirņu mētras. “Sākumā domāju, ka starp tām nav nekādas atšķirības. Kad iegādājos šokolādes mētru, to varēja atšķirt uzreiz, lapiņas ir tumšākas. Šveices mētra, šķiet, tā pati citronmelise vien ir. Ar gadiem redzi, arī sasmaržo un sagaršo atšķirību. Katrai mētrai ir citādas lapiņas, krāsa, arī smarža. Kaķu mētru ne ar vienu nevar sajaukt,” domās dalās Daina un pastāsta, ka upes mētru zinātāji atzīst par vērtīgāko. Viņa pārliecinājusies, ka, audzējot mētras, jārēķinās, ka tās nesamierināsies tikai ar ierādīto dobi. Pirmajā gadā augs, kur norādīts, nākamajā jau būs atradusi labāku zemi ārpus dobes. “Vajag rudenī uzbērt zemi, tad neiet meklēt auglīgāku vietu,” padomu dod Daina.

Vairākas vasaras līgatniete sēj citronzāli. Pavāriem tā ir cienīta piedeva ēdienu gatavošanā, bet ir garšīga arī tējā. Citronzāle nepārziemo, vienkāršāk katru pavasari iesēt.

Ap Jāņiem ir īstais laiks vākt zāļu tējas, par to katru vasaru tiek atgādināts. Daina tam īsti nepiekrīt. “Spēcīgi ir tie augi, kas tagad zied. Kāda jēga plūkt vīgriezi vai pelašķi, asinszāli, kas nezied. Pirtsslotām var griezt, bet tējām jāpagaida, kad zied. Katram augam ir savs laiks,” pārliecināta zāļu tēju audzētāja un vācēja. Mēness fāzes Daina neievēro, ne tāpēc, ka neticētu to ietekmei, bet gan tāpēc, ka ikdienas darbi neļauj iekļauties to ritmā. Viņa atzīst: “Nesēju jaunā vai vecā Mēnesī, bet zemē. Ja par augu rūpēsies, izaugs tāpat.” Augiem nav sliktu laikapstākļu, tie aug un zied, cilvēkam gan jārēķinās, ka kāda auga ziedēšanas laikā var līt, tad tajā to vasarā ievākt neizdosies.

Dārzā un pļavā savāktās tējas Daina žāvē verandā. Ne buntītēs, bet sagrieztas uz papīra vai auduma. “Ikdienā dzeru dažādus maisījumus, bet vienmēr klāt piemetu kādu mētru,” atklāt Daina. Tā kā parasti zālīšu tējām tiek savākts vairāk nekā pašu ģimenei un draugiem vajag, ziemā Daina tējas piedāvā arī tirdziņā.

Dainas vaļasprieks ir floristika. Tur bez augiem neiztikt. Kompozīcijās tas pats parastais pelašķis spēj konkurēt ar glezniem ziediem. Šopavasar Daina izžāvējusi buntītes ar ceriņziediem. Izkaltuši labi, pušķos varētu labi izskatīties.

“Visu audzēju savam priekam. Ārstniecības augi, lai arī cik kurš kaprīzs, nav jāmēslo, ja vieta nepatiks, aizies citur kā jau savvaļnieki. Ja kārtīgi samēslos, piemēram, kumelītes, tās saaugs garas un sakritīs veldrē.

“Katrs pats vislabāk zina, kādu tēju dzert. Ja nav veselības problēmu, lielākā daļa par zāļu tējām neinteresējas, dzer vien tās ierastās – piparmētru, kumelīšu, liepziedu. Bet ir taču tik daudz dažādu augu. Kad iepazīsti, zini, kā izmantot. Negausīgi gan nevajag vākt. Nākampavasar tāpat gribēties plūkt un žāvēt, dzert jaunu tēju,” saka līgatniete Daina Birne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
35

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
110

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
118

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
384

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
40
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi