Raksti

Dzīves stils

Kartupeļi izaudzēti, jāliek galdā

Foto: freepik.com

Agroresursu ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja Dr. agr. Ilze Skrabule vērtē, ka kartupeļu raža šoruden novākta laba.

“Vasaras beigās bija pietiekami daudz mitruma, bija saulainas dienas, kas nodrošināja cietes veidošanos un uzkrāšanos. Kar­tupeļu kvalitāte ir atkarīga no augsnes, barības vielu un mitruma nodrošinājuma tajā un pareizas agrotehnikas,” atgādina I.Skrabu­le. Viņa vērš kartupeļu audzētāju uzmanību problēmām, kas var rasties, bumbuļus uzglabājot. “Daudzi novāca kartupeļus no slapjas augsnes, mitrums var veicināt slimību attīstību. Šoruden glabātavās grūti kartupeļus atdzesēt. Ja ārā ir ap desmit grādu silts, arī glabātavā grūti samazināt temperatūru. Nav bijis aukstu nakšu. Bumbuļi neatdziest pietiekami, elpo, un uz mizas veidojas mitrums, kas rada vidi patogēnu attīstībai. Ja nav laba ventilācija, var izplatīties bakteriālās puves. Glabātavās piemērotākā temperatūra ir četri līdz seši grādi,” stāsta I.Skrabule un piebilst, ka ideāli būtu, ja mēneša garumā pa pusgrādam, grādam dienā samazinās gaisa temperatūra.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle atzīst, ka kartupeļu audzētāju vērtējums šī gada ražai ir atšķirīgs. Vieni saka, ka raža laba, citi, ka slikta. “Ir lielāks kontrasts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad visi teica, ka raža laba. Šogad vidējā raža ir mazāka. Arī kvalitāte nav tā labākā. Visti­camāk, laika apstākļu ietekmē kartupeļi nevarēja uzņemt augšanai nepieciešamo un bumbuļi ir ar tukšiem vidiem, ar dažādiem izaugumiem, ķeburaini. Raža arī sliktāk glabājas. Cietes satura rekordu kartupeļos nav, bet rādītāji ir pietiekami labi,” stāsta A.Kraukle.
Viņa atgādina, ka šī vasara kārtējo reizi pierādījusi, cik svarīgi audzētājam ir izvēlēties īstās šķirnes. Vasara bija labvēlīga lakstu puves attīstībai. Arī bioloģiskajām saimniecībām ir piemērotas šķirnes, kuras ir izturīgākas pret lakstu puvi. Taču no Ko­lorado vabolēm nekas nepasargā. Ziemas siltas, palielinās bioloģiski apsaimniekotās platības, un Kolora­do vaboļu ierobežošana nenotiek, tās izplatās.
“Mazie kartupeļu audzētāji maz izmanto iespēju apmeklēt seminārus – lauku dienas. Tās ir ļoti laba iespēja iepazīt šķirnes, degustēt, un tad var izvēlēties, kādu šķirni audzēt, uzzināt, ko citi saka, kā vērtē,” uzsver pieredzējusī agronome un piebilst, ka lauku dienās var paņemt pāris kartupeļu, lai mājās izvārītu un nogaršotu, bet bieži vien tos iestāda un vairākus gadus audzē sēklai, taču nekas labs neiznāk. A.Kraukle mazdārziņu saimniekiem atgādina, ka vismaz pa pāris gadiem vajag mainīt sēklu un izraudzīties šķirnes, kuras mazāk slimo ar lakstu puvi. Nav prātīgi ņemt tupeņu sēklu no kaimiņa, kurš jau vairākus gadus to atlasījis no savas ražas, ieteicams sēklu pirkt no sēkl­audzētāja, un raža būs labāka.

“Priekuļu selekcionāriem ir labs piedāvājums, pārbaudītas šķirnes, mūsu apstākļiem piemērotas. Protams, daudzas šķirnes tiek ievestas, bet ne katra der mūsu apstākļiem,” teic A.Kraukle.
I.Skrabule pastāsta, ka kartupeļu audzētāji jau domā par nākamo sezonu, interesējas par sēklu. Pēc kvalitatīva stādmateriāla ir pieprasījums, un audzētāji sapratuši, lai izaudzētu labu ražu, vajag labu sēklu. Mazdārziņu saimnieki un tie, kas audzē tirgum, protams, ir uzticīgi Priekuļu leģendārajai šķirnei `Agrajiem Dzeltenajiem`. Priekuļos savam dārzam vai laukam katrs var izvēlēties piemērotāko šķirni. Cietei – ` Imanta` , `Brasla`, arī jaunā šķirne ` Jogla`. Agrai ražai piemērotas `Monta’, ‘Rigonda’. Augstu ražu dos vidēji agrā šķirne ‘Prelma’. Pārtikai daudzi iecienījuši miltaino `Mag­dalēnu` un ‘Lenoru’.

Raža izaudzēta, un katram saim­niekam, lielam vai mazam, ir svarīgi izaudzēto pārdot. A. Krauk­­le atzīst, ka mazajiem audzētājiem tirgus situācija ir pat labāka, jo cilvēki vairāk gatavo ēdienu mājās un pērk kartupeļus tirgū. “Druvas” uzrunātie mūspuses pārtikas kartupeļu audzētāji atzina, ka patlaban tirgus situācija ir ļoti neskaidra. Ja citus rudeņus jau bija zināms, cik kam pārdos, bija vietējie ēdināšanas uzņēmumi, tagad daudz nezināmā. Kāds arī ieminējās, ka aizdomājies – varētu pāriet uz cietes vai čipsu kartupeļu audzēšanu, vismaz skaidrs, kam pārdot, un, ja būs kvalitāte, nopirks. Jau pavasarī ar kartupeļu maisiem braukājis apkārt, lai pārdotu.

Pavasarī palielinājās kartupeļu pieprasījums tiešās pirkšanas pulciņos, tiešajā piegādē. Lielaudzē­tājiem, kuri audzē pārtikas kartupeļus, varētu būt problēmas ar realizāciju, jo sabiedriskās ēdināšanas nav. Tā nodrošināja lielu patēriņu un garantētu noietu. Kooperatīviem ir vieglāk atrast tirgu.

“Garantēts noiets ir tikai tiem, kuri audzē pārstrādei. Cietes un čipsu kartupeļu audzētājiem ir drošība, ka nopirks, lai gan arī neiztikt bez tirgus svārstībām. Ja kādam pavasarī kartupeļi palika pāri un tagad nav, kur likt, iespējams, domās, vai nesamazināt stādījumu platības. Plānotais nepiepildās, glabāšana arī palielina izmaksas. Priecājamies, ka vietējiem augļiem un dārzeņiem nepaaugstināja PVN,” pārdomās dalās A.Kraukle.

Diemžēl pandēmijas ierobežojumi ietekmējuši arī čipsu ražotājus. Pasākumi, dažādi svētki, kur čipsi ir pieprasīti, nenotika. Arī eksports samazinājās. Kartupeļi ir otrā maize, bet, iepērkot pārtikas krājumus, patērētāji tos neizvēlas. Kāpēc jaunā paaudze labprāt ēd čipsus, frī kartupeļus, nevis mājās gatavotos kartupeļu ēdienus, aptaujās kā iemesls tiek minēts – tie vispirms jonomizo.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *