Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Kafija – možs dienas sākums

Liene Lote Čemme
10:41
12.10.2016
18
Img 4057 1

Bez kafijas savu rītu vai pusdienlaiku nevar iedomāties daudzi. Tasīte labas kafijas nereti ir enerģijas lādiņš un možums visai dienai. Kafijas pazinējs, cēsnieks Kaspars Lapsa “Druvai” stāsta, ka mīlestība pret kafiju un kafijas dzeršanas kultūru radusies jau sen. Pats apmeklējis Rīgā Kafijas akadēmijas kursus, daudz lasījis un eksperimentējis, lai pagatavotu kvalitatīvu kafiju. Šobrīd savā kafijas namiņā jau mēnesi kafiju gatavo ne tikai sev, bet ikvienam, kas pie viņa iegriežas ciemos. Kaspars jau oktobrī sāks organizēt arī kafijas degustāciju vakarus. Viņš uzskata, ka ir daudz ko mācīties, iegūt un izzināt jautājumus, kas cieši skar kafijas dzeršanas kultūru un lieliskas kafijas praktisku pagatavošanu.

Runājot par kafijas izcelsmi, Kaspars bilst, ka ir gana daudz leģendu, kā tika atklāta kafija. Taču diezgan skaidrs, ka kafijas krūms atklāts Etiopijā apmēram pirms 1500 gadiem. Pazīstamākā kafijas leģenda vēstī, ka kafijas pupiņas atklāja aitu gans. Viņš ieraudzīja, ka aitas ēd sarkanās ogas no krūma, un ievēroja, ka dzīvnieki kļūst neparasti kustīgi. Viņš nolēma pamēģināt šīs ogas pats un pēc to ēšanas jutās mundrāks. Vēlāk mūki šajā teritorijā sāka vārīt pupiņas un dzert aromātisko kafijas dzērienu, lai paliktu nomodā ilgo lūgšanu laikā.

“Lai pagatavotu labu kafiju, svarīgas ir kafijas pupiņas, turklāt es iesaku pupiņas samalt pašiem, nevis veikalā iegādāties jau samaltu kafiju. Arī es, gatavojot kafiju saviem ciemiņiem, vienmēr sāku ar kafijas pupiņu malšanu,” bilst Kaspars un norāda, lai kafiju saglabātu svaigu un aromātisku, tā jāuzglabā hermētiski noslēgtā iepakojumā un jāievieto slēgtā traukā.

Kaspars stāsta, ka kafijas pasaule ir neizdibināma. Pats iemācījies daudzus noslēpumus. Rāda, kā kafijas pupiņas maļ ar roku, kā gatavo dažādus kafijas veidus, un līdz niansēm zina dažādas kafijas garšas – skābenas, rūgtas, piesātinātas.

“Esmu bijis ciemos pie dažādiem kafijas pupiņu grauzdētājiem, tirgotājiem, pie kafijas gatavotājiem un pasniedzējiem. Esmu mācījies, kā kafijas tasītē veido zīmējumus ar uzputotu pienu, un vēl citas lietas,” stāsta Kaspars un bilst, ka strādā ar dažādām kafijas pupiņu šķirnēm, taču viena no labākajām esot kāda armēņa izstrādātā “Rīgas kafija”, kura ir izgatavota no labākajām Arabikas šķirnēm. Kafijai piemītot augsts blīvums un patīkama pēcgarša. Taču vēl interesantāk, ka Kaspars var piedāvāt un pagatavot arī kafiju, kas pasaulē ir pati dārgākā.

“Civetkaķu kafija ir pasaules dārgākā kafija, kuras cena kilogramā ir vairāki simti eiro. Interesanti, ka Indonēzijā, kur šī kafija tiek iegūta, viss notiek ar dzīvnieku palīdzību. Proti, Civetkaķi apēd kafijas pupiņas un fekāliju veidā izvada no organisma. Interesanti, ka tikai šie dzīvnieciņi ar savām maņām jūt, kad kafijas pupiņas ir visgatavākajā stadijā, cilvēks neredz un nezina, kad pupiņas jānovāc. Civetkaķa gremošanas traktā nonākušie kafijas augļi pilnībā nepārstrādājas, tāpēc, iznākot ārā fekāliju veidā, kafijas sēklas jeb pupiņas nav bojātas. Tāpat arī gremošanas procesā civetkaķu kuņģis izstrādā īpašas vielas, kas samazina kofeīna daudzumu pupiņās,” stāsta Kaspars un atklāj, ka ik dienu ir kāds ciemiņš, kuram nākas pagatavot tasīti pašas dārgākās kafijas pasaulē. Tiesa gan, ne vienmēr cilvēku iedomātais atbilst cerētajam, bet Kaspars uzsver, ka katram kafijas cienītājam kaut reizi mūžā šī kafija ir jānobauda.

Vaicāts, kā mājas apstākļos varam pagatavot labu kafiju, Kaspars norāda, ka svarīgi izvēlēties pareizo malumu konkrētajai kafijas pagatavošanas metodei. Piemēram, gatavojot kafiju automātā, labāks būtu vidējs kafijas malums, uzlejot kafiju tieši krūzītē – smalkāks malums, gatavojot kafiju espreso kafijas automātos – ļoti smalks malums, bet, izmantojot kafijas spiedkannu – rupjāks malums. Tāpat der atcerēties, ka kafijas gatavošanā neiesaka lietot vārošu ūdeni, bet gan nedaudz padzisušu ūdeni – apmēram 92 līdz 96 grādi.

Pagatavojis dažādus kafijas veidus, Kaspars mudina tos nobaudīt un paskaidro, lai pilnībā izbaudītu bagātīgo kafijas garšu un smaržu, tā jādzer uzreiz.

“Kafijas pagatavošanas veidi ir dažādi. Latte, kafija ar putukrējumu un kanēli, un rīvētu šokolādi. Tāpat pavisam drīz piedāvāšu kafijas kokteili “Melnais gulbis”, kas tiek gatavots no espreso un iebiezinātā piena. Tas būs ļoti gardi,” stāsta kafijas pazinējs un bilst, ka pie kafijas piedāvā bezē cepumus ar kafiju, saldos riekstiņus ar kafijas krēma pildījumu un mandeļu- kafijas cepumiņus. Pats saimnieks pie kafijas gatavs uzcept un pasniegt siltu vafeli.
“Kafiju veidi ir dažādi. Itāļi teiks, ka labākā un vienīgā ir espreso kafija, kas ir ļoti stipra. To pasniedz nelielā daudzumā kopā ar glāzi ūdens. Iecienīts ir kafijas dzēriens – kapučīno. To gatavo no espreso kafijas un svaiga piena. Tāpat jau pati minēji, ka kafiju var gatavot moka kanniņā, kas ir īpaša vārāmā ierīce, ar kuru mājas apstākļos ir iespējams iegūt lielisku espreso. Baudītāji kafiju dzer bez cukura. Tā labāk atklājas garša. Taču kafiju var saldināt ar dažādiem sīrupiem,” stāsta Kaspars. Viņš bilst, ka kafijas baudīšana vienmēr gājusi rokrokā ar labām sarunām.

Lattes pagatavošanā mājas apstākļos

Nepieciešams (2 kafijas krūzēm):

Espreso
Piens
Kanēlis

Vispirms pagatavo divas espreso (stipras) kafijas tasītes. Burciņā, kurai var uzlikt vāku, ielej aptuveni 180 ml liesa piena, tas labāk putosies. Burciņai uzskrūvē vāku, kārtīgi krata aptuveni minūti. Pēc tam noņem vāku un burciņu liek mikroviļņu krāsnī uz 30 sekundēm. Karstumā no burciņas pacelsies stingras piena putas.
Pagatavoto espreso lej divās lielās kafijas krūzēs vai biezās stikla glāzēs. Pa virsu ar lielu karoti liek saputoto pienu, lai piena putas skaisti nostātos krūzē. Pārkaisa ar kanēli.

Kafija ar putukrējumu

Nepieciešams:

Kafija
Ūdens
Cukurs
Saldais krējums

Pagatavo kafiju atbilstoši vēlamajam stiprumam. Uzputo putukrējumu stingrās putās, kam var pievienot nedaudz vaniļas, cukura. Kafiju lej stikla kafijas glāzē un lēnām liek virsū putukrējumu. Pārkaisa ar kanēli un brūno cukuru.

Smaržīgs dekors

Kafijas pupiņas var kalpot arī par lielisku dekoru. Stikla vāzē ieber kafijas pupiņas, pa virsu uzliek zaļu ābolu, apsien lentīti, un dekors gatavs. Turklāt pupiņu aromāts telpā radīs īpašu auru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
7

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
400

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi