Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Jābūt kārtīgam saimniekam

Liene Andersone
08:21
23.10.2020
4
Dsc 9395 1

Pieaugot iedzīvotāju interesei par aktīvo ūdenstūrismu un atpūtu pie iekšējiem ūdeņiem, upēm un ezeriem, tajos makšķerējot, laivojot, peldoties, ūdenstilpēs bieži tiek pamanītas dažādas problēmas. To cēlonis galvenokārt ir cilvēka ietekme uz dabu, norāda iekšējo saldūdeņu pētnieks Matīss Žagars. Viņš uzskata, ka problēmas, kas rūp cilvēkiem, ir jārisina prioritārā kārtā, jo tas ir iesākums stāstam par ekosistēmas saglabāšanu un cilvēku lomu tajā. “Ir jādara tā, lai ekosistēma būtu līdzsvarā, bet, lai to panāktu, daudz kas ir atkarīgs no saimnieka un saimniekošanas metodēm,” pauž M. Žagars.

Kas ir pašreizējās problēmas, kurām pastiprinātu uzmanību pievērš zinātnieki un kurām vienlaikus pastiprināta uzmanība būtu jāvērš arī sabiedrībai – tiem, kas izmanto ezerus un upes?

Man jau liekas, ka tieši pretēji – uz tādām lietām un tēmām jāskatās no sabiedrības skatpunkta, atklājot, kas ir svarīgi un kas sāp. Cilvēki saka, ka ezeros ir par maz zivju, ezeri aizaug, tajos ir zaļš ūdens. Kādreiz tur varēja peldēties, bet tagad tas vairs nav iespējams, jo viss krasts ir niedrains, aizaudzis. Saka, ka par daudz zvejas un par maz makšķerēšanas, vai otrādi. Tad mēs kā zinātnieki uz šiem jautājumiem mēģinām atbildēt. Katram zinātniekam ir fundamentālie jautājumi, uz kuriem mēs gribam atbildēt, bet kuri ir šaurāki, atbilstoši katra interešu sfērai. Nav vērts runāt, ja mani interesē zivju migrācija starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru, bet tas, kas cilvēkiem rūp, ir, piemēram, kāpēc Burtnieku ezerā ūdens ir zaļš un zied, kā šo problēmu risināt. Es savā darbības sfērā nedaudz nodarbojos ar fundamentāliem jautājumiem – tā ir zinātnieka zinātkāre, kas vienā brīdī pārvēršas par kaut ko pielietojamu. Strādāju pamatīgāk ar jautājumiem, kurus es jau nosaucu, – tā ir ezeru apsaimniekošana un veidi, kā to darīt veiksmīgāk.

Es esmu saskāries ar visu no A līdz Z – sākot ar Liepājas ezeru, kas ir ļoti labā ekoloģiskā stāvoklī, un beidzot ar kaut kādiem maziem ezeriem, kas ir maluzvejnieku nospiesti, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Ja prasāt par zivīm, tad Latvijā ir viss spektrs. Kas visvairāk ietekmē dabu? Tas ir cilvēks. Ja mēs dabu liekam mierā, tad ar to viss ir labi, bet brīdī, kad mūsu, cilvēku, kas arī ir daļa no dabas, rīcība un ietekme sāk dominēt pār citu sugu ietekmēm, rodas problēmas. Sākas piesārņošana, zivju pārzveja. Šur un tur pilsētezeros Latvijā redzam, ka gadiem iekšā gāzta kanalizācija vai naftas produkti, un tas ir rezultējies ar to, ka ezeri ir fiziski piesārņoti ar kaut kādiem mēsliem. Tāpat redzams, kas notiek, ja cilvēki nesamērīgi sāk zvejot zivis. Loģiski, ka zivju paliek mazāk. Tiek ietekmēta visa ūdens ekosistēma. Šobrīd daudz kas ir tieši atkarīgs no saimniekošanas. Mums ir vien saujiņa ezeru, kurus neaiztiekam, teiksim, Teiču purva pašā viducī. Visus pārējos mēs esam ietekmējuši vairāk vai mazāk. Cilvēks ietekmē visu: es varu salaist ezerā iekšā savu mazmājiņu, varu noķert pārāk daudz līdaku – cilvēka ietekmei nav robežu! Ietekmes veidu ir ārkārtīgi daudz, un tie ir ļoti dažādi!

– To, ka notikušas izmaiņas zivju sugu populācijā un daudzumā, mēs izjūtam. Pagājušā gadsimta sākumā pat nelielos strautos, tāpat upēs un ezeros bija liela zivju bagātība: grāmatās var lasīt par tādām sugām, kuras mūsdienās ir kļuvušas ekskluzīvas, vai par tām dzirdēts reti.

– Mēs, zinātnieki, sakām, ka šīs sakarības ir lineāras: jo vairāk cilvēku, jo mazāk zivju. Cilvēku ietekme uz vidi un dabu lielākoties mēdz būt negatīva. Mans skats uz nākotni nav viennozīmīgi negatīvs, bet mēs nevaram šodienu salīdzināt ar to, par ko bērnībā lasījām, piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā “Ar makšķeri”. Tas bija kaut kas cits. Es mīlu aizbraukt uz ziemeļiem un apskatīties tās ekosistēmas, kas joprojām ir cilvēku neskartas. Tajā pašā laikā es esmu strādājis Indijas okeānā, kur ir cilvēku vēl ekstrēmāk skartas ekosistēmas. Nevar vienmēr raudzīties uz situāciju negatīvi. Ņemot vērā šo problēmu, arvien vairāk mācāmies saimniekot, mācāmies saprast, kā dzīvot līdzsvarā.

– Runājot par apsaimniekošanu, visbiežāk dzirdams, ka iekšzemes ūdeņos par tiem atbildīgie vai pārziņi ielaiž kādas sugas zivju mazuļus.
– Tas nav nekāds universālais risinājums vienkārša iemesla dēļ – ezers ir kā caurs maiss, kurā mēs beram iekšā, bet pa otru galu atkal ņemam ārā. Piemēram, ja aktīvi notiek maluzvejniecība, un tā mums ir diezgan aktīva. Kāda jēga, ja ielaižam mazuļus, bet visas lielās, pieaugušās zivis, tiklīdz tās ir atspērušās, uzreiz apēdam? Vidēji ņemot, Latvijas ezeros nav tik daudz zivju, cik varētu būt dabiskos apstākļos. Tādēļ viss ir atkarīgs no tā, kā mēs saimniekojam. Ja saimniekojam prātīgi, tad zivju ir tik daudz, ka mums tās ir patīkami ķert.

– Kas ir prātīga apsaimniekošana?
– Vispasaules prakse rāda, un es kā zinātnieks ticu, ka tam apakšā ir labas zināšanas – tāpat kā mēs nevaram draudzēties ar cilvēku, ko neesam labi iepazinuši, tā mēs nevaram apsaimniekot resursus, ko nepazīstam. Viss sākas ar saprašanu, kas mums ir un cik daudz tā mums ir: cik daudz ir zivju, kādā stāvoklī ir ekosistēma? Šo atbilžu gūšana ir līdzīga mežu taksācijai – tikai mežā redzi, cik daudz ir koku, kādas ir to sugas, kāds koku resnums. Kad saprotam, kāds mums ir tas mežs, attiecīgi varam meklēt veiksmīgāko saimniekošanas veidu. Mēs, zinātnieki, varētu pateikt, ka tā ekosistēma, lūk, ir sliktā stāvoklī un jūs neko nevarat ņemt ārā, bet šī savukārt ir tik labā stāvoklī, ka 23 procentus no līņiem jūs varat ņemt ārā un nekas nenotiks – ekosistēma spēs pati sevi uzturēt un būs labā stāvoklī. Apsaimniekošanai jānotiek pakāpeniski – jāsaprot, kāds tas ūdens ir, un tad var pielāgot saimniekošanas metodes ūdens stāvoklim. Ūdeņi ir dažāda ražīguma. Liepājas ezers ir superražīgs, bet paņemam dziļos Latgales ezerus – tie ir mazāk ražīgi, tukšāki, ne tik bagāti. Līdzīgi kā ar augsnēm – melnzeme ir bagātāka nekā smilts. Liepājas ezerā vai kādos seklākos ezeros barības vielu ir vairāk – tas jau ir pēc dabas noteiktā. Citviet atkal tā nav. Ja saimnieks savu ezeru saprot, pazīst, tad labi saimniekot ir iespējams. Tas ir tas pats, kas ar mežiem un lauksaimniecības zemēm, un jebkuru citu dabas resursu.

Pamatā ezerus, īpaši lielos, apsaimnieko pašvaldības, līdz ar to arī zinātnieki pārsvarā sadarbojas ar pašvaldībām, stāstot, diskutējot par saimniekošanu ezeros. Mēs nedodam gatavas atbildes, bet kopīgi meklējam veidus, kā rīkoties tagad, lai ezers būtu ilgtspējīgs arī nākotnē. Liepājas ezers ir pozitīvais piemērs. Esam novērtējuši ekosistēmu, sākot ar to, vai zivīm ir, ko ēst, līdz tam, kā zivis aug, cik daudz to ezerā ir. Dati ļauj kompleksi izvērtēt, kā ezers ticis apsaimniekots. Līdzīgi kā ar mums, cilvēkiem, ekosistēmā – mums ir vajadzības, un arī zivīm tādas ir.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
91

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
115

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
372

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi