Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Ieklausieties – daba pasaka priekšā!

Līga Eglīte
11:06
24.05.2017
29
Ligita Janevica Rozenberga 3 1

Dziednieci Ligitu Janēvicu-Rozenbergu jūnijā sastapsim Āraišos, 8. ārstniecības un ēdamo augu seminārā. Ikdienā viņa saimnieko krodziņā Vallē, vāc augus, gatavo dažādus ārstniecības līdzekļus, daudziem palīdz atrast ceļu uz atveseļošanos, masē un, kā pati atzīst, ir ļoti, ļoti aizņemta. Ligita sevi īpaši nereklamē. Viņas vārdu var atrast Latvijas Dziednieku reģistrā, dažus senākus rakstus presē un atziņas “Dzīvesziņas grāmata 2017”.

Līdzīgi kā daudzi, kam lemts dziedināt cilvēkus, arī Ligita jaunībā nav īsti izpratusi ne savas spējas, ne misiju. Viņai tas pat nav interesējis: “To, ko man vecmamma stāstīja par zālītēm, augiem un dziedināšanu, es neuztvēru un tikai māju ar galvu, ka visu dzirdu, kaut tajā brīdī biju tālu prom. Kad kļuvu pieaugusi, šad un tad kādam palīdzēju – noņēmu galvassāpes, vēdersāpes. Tas notika vienkārši, it kā garām ejot, tikai pateicu “tūlīt pāries!”, un tā arī bija. Kad apprecējos, palīdzēju vīram atbrīvoties no ļoti lielām galvassāpēm. Ja es būtu sākusi ar dziedināšanu nodarboties agrāk, sapratusi, ka tas ir ierakstīts manā dzīves grāmatā, daudzi notikumi risinātos citādi. Ar ticību labajam var gāzt kalnus, tikai vajag dziļi ticēt savam spēkam, ka būs labi.”

Tad liktenis, Dievs vai kosmosa likumi pagrieza dzīves ratu citā virzienā, un Ligita devās mācīties uz Starptautisko dziedniecības akadēmiju “Akvilona”, vēl arvien neizprotot, kurp virzās viņas ceļš: “Apguvu sev un dziedniecībai noderīgas zināšanas: su-džok, parapsiholoģiju, kosmohumānisma eidētiku, ajūrvēdu. Mācījos Ukrainā pie profesora Alberta Ignatenko enerģijas vadīšanu, pārvaldīšanu. Dziedināmie ir dzinulis, kas mudina apgūt jaunas zināšanas. Latvijas Universitātē apguvu ajūrvēdas pamatus, biju praksē Indijā. Liktenis man visu laiku atsūta tādus cilvēkus blakus, ar kuriem es varētu “iet izlūkos”.”

Ligita Janēvica-Rozenberga dziedniecībā izmanto dabas dotās dāvanas – augus, ko sauc par nezālēm, jo priedēkli “ne” visums nedzird, un Nezāles kļūst par Zālēm. Viņa pārvērš augus tējās, pastās, ziedēs, tinktūrās, uzlējumos, gatavo ārstnieciskus līdzekļus locītavām, gūžu problēmām, kaulu vainām, rētām un uzskata, ka ikviens augs cilvēkiem var palīdzēt, pabarot, dziedināt vai mielot sirdi.

Par savām darba metodēm Ligita stāsta: “Tāpat kā ģimenes ārsts, arī es dziedināmajam izveidoju atveseļošanās karti, sarunā fiksēju sūdzības, diagnosticēju un iesaku, kā jārīkojas. Uzskatu, ja cilvēks ir ieradies pie manis, tātad ir atsūtīts man un man jāpalīdz, kā vien spēju. Reizēm strādāju arī no attāluma.”
Dziedniece atgādina, ka vērtīgie augi jāmeklē savā tuvākajā apkārtnē, tās taciņas malā, kur ikdienā staigājam, taču tos bieži vien nopļaujam, jo vajag taču skaistu mauriņu: “Reti kur zāle ir garāka par desmit centimetriem. Mums nezinot, zeme mūs skenē, tāpat kā dziednieki strādā ar rokām un enerģijām, un taciņas malā piedāvā vajadzīgos augus. Arī augu krāsa daudz pasaka priekšā, dzeltenie vairāk der nierēm, sarkanie – asins attīrītāji. Kāpēc cilvēks novēršas no tā, kas ir blakus? Nezināšana vai slinkums?

Jālieto pumpuri, lapas, ziedi, ogas, dārzeņi tieši tajā laikā, kad tie aug un sniedz mums savu spēku. Cilvēks nevar kļūdīties, lietojot zālītes tieši tad, kad tās parādās viņa tuvumā un redzeslokā. Katrs pats ir sev labs dziednieks, ja tikai dodas dabā un grib ar to draudzēties.

Latvijā ir augi, bez kuriem es nespēju iedomāties dziedniecību: plūškoks, pīlādzis, irbene, smilts­ērkšķis, pelašķis, vērmele, baldriāns, asinszāle, kosa, nātre, strutene, kaķpēdiņa, aveņu lapas, kalme, bērzs, vītols un ozols. Es izturos ar cieņu un pazemību pret šo augu karalisko valstību, jo tā man sniedz drošību, pārliecību, neizsmeļamu spēku un varu pār grūti uzveicamām kaitēm.

Kad gatavoju pastas vai tējas, domāju tieši par to cilvēku, kurš tās lietos. Nesaprotu, kā mūsdienu medicīnā var izrakstīt visiem vienādas zāles, neizprotot slimības iemeslus? Vajag izprast, kāpēc sāp, kāds ir iemesls, nevis noņemt sāpes – mūsu ķermeņa signālu, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Ir jāieklausās, ko organisms mums ar to grib pateikt. Protams, ne visi pieņem manas dziedināšanas metodes, taču jebkurā gadījumā cenšos rast kompromisu.”

Tiem, kuri vēl tikai meklē ceļu uz sevis izprašanu, uz dvēseles un miesas sakārtošanu un izārstēšanos, dziedniece Ligita Janēvica-Rozenberga iesaka vispirms darbināt iztēli un salīdzināt savu ķermeni ar māju: “Jūs izmazgājat grīdas, nomazgājat logus, noslaukāt putekļus, iekārtojat tā, lai vide jums apkārt būtu baudāma. Tagad iedomājieties, kā jūtas jūsu ES, kurš dzīvo mājā, ko sauc par ķermeni. Vai jūsu iekšējais ES ir apmierināts? Iesaku sakārtot, iztīrīt, sabalansēt māju savam ES un tikai pēc tam domāt par citām lietām. Viss sākas no paša cilvēka!

Man īpaši patīk strādāt ar bērniem, viņi ir tik patiesi, bērnu domu gājienā ir daudz vairāk gudrības nekā pieauguša cilvēka prā­tojumos. No bērniem var mācīties. Vecākiem vienmēr iesaku meklēt iemeslu, kāpēc bērns raud, nevis uzreiz dot zāles, kaut tas ir vienkāršāk un ātrāk. Ne­spēju skatīties, kad reklamē “Ibu­metin” ar zemeņu garšu, kuru varot lietot jau no triju mēnešu vecuma.

Ja vien cilvēks vēlas izprast augu raksturu, to var jebkurš, pat mūsu četrkājainie draugi to dara labāk. Daba ļoti daudz pasaka priekšā, tās ir zīmes, kas jāprot un jāgrib lasīt.

Zināšanas apguvi par augiem vajadzētu ieviest skolās, jo, tikai dzīvojot līdzi augiem, mēs būsim veseli!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
35

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
114

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
390

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi