Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Grib palīdzēt insultu pārcietušajiem

Madara Ozoliņa
08:45
18.02.2019
13
Kristaps Intervija 1

Cēsnieks Kristaps Krafte kopā ar draugu un kolēģi neiroķirurgu Jāni Šlēziņu izveidojis uzņēmumu SIA “Vigobot”. Mērķis ar īpaši izstrādātu lietotni palīdzēt insulta pacientiem un viņu ģimenēm. Tā kā ar Kristapu esam pazīstami kopš pamatskolas, tad sarunu veidojām neformāli.

-Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Cēsīs devies mācīties ārzemēs. Kur un ko apguvi?

– Pēc ģimnāzijas izturēju konkursu, iestājos Kopenhāgenas Biz­­nesa skolā, lai apgūtu programmu “Starptautiskais bizness un Āzijas valodas”. Mācījos ekonomiku, uzņēmējdarbību, starptautiskās attiecības un ķīniešu valodu. Rakstot bakalaura darbu, uzzināju, ka nākamajā semestrī mana universitāte, sadarbojoties ar Medicīnas fakultāti Kopenhā­genas Universitātē, sāk uzņemšanu pilnīgi jaunā maģistra studiju programmā “Inovācijas veselības aprūpē”. Šī programma bija un joprojām ir unikāla Eiropas kontekstā, es izlēmu pieteikties un sāku mācības. Apmaiņas programmā studēju arī Roterdamā, Nīderlan­dē, vienā no labākajām veselības aprūpes vadības skolām pasaulē. Tagad tur iegūtās zināšanas labi noder.

– Kurā brīdī un kādēļ radās interese ko mainīt un uzlabot tieši veselības jomā?

– Bakalaura studiju laikā izstrādāju vairākus zinātniskos darbus, kas saistīti ar veselības aprūpes jo­mu. Jo vairāk par to lasīju, jo vai­rāk mani tā ieinteresēja. Ve­selības aprūpi ir ārkārtīgi grūti izprast, lai arī tajā darbojas tie paši ekonomikas pamatprincipi, kas citur, veselības aprūpes ekonomika ir viena no sarežģītākajām jomām. Man vienmēr patikuši izaicinājumi, gribēju un joprojām gribu šo sfēru izprast, turklāt veselības aprūpe pēc definīcijas ir saistīta ar visu mūsu labklājību, un es vēlos to vairot. Kopā ar domubiedru Jāni Šlēziņu izveidojām uzņēmumu, kas darbojas digitālās veselības jomā ar mērķi mainīt insulta rehabilitāciju.

– Kādu tieši informāciju un palīdzību lietotnē “Vigo” varēs saņemt insultu pārcietušie? Ko vēlaties panākt?

– Funkcionalitātes ziņā lietotne darīs kaut ko ļoti vienkāršu un kaut ko mazliet sarežģītāku. Par vienkāršo – ar “Vigo” palīdzību cil­­vēki varēs saņemt informāciju, ko ārstiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem trūkst laika sniegt, piemēram, paskaidrot, kas īsti ir insults, kā tas rodas, kādi ir riska faktori, kā izvairīties no atkārtotas epizodes, kur meklēt palīdzību. Arī tādas lietas kā valsts apmaksātā rehabilitācija dažkārt nav īsti saprotamas. Varu skaidrot ar piemēru no dzīves, proti, daž­kārt pacientu izraksta no slimnīcas bez nosūtījuma uz rehabilitāciju. Bez nosūtījuma valsts apmaksātu pakalpojumu nevar saņemt. Tad rodas apjukums, ko darīt tālāk. Varētu braukt pie ģimenes ārsta, taču insultu pārcietušais, iespējams, nevar pārvietoties. “Vigo” var šo problēmu atrisināt, kamēr vēl insultu pārcietušais atrodas slimnīcā, pastāstot, kādām lietām pievērst uzmanību, lai izrakstīšanās no stacionāra un tālākā ārstēšanās noritētu veiksmīgi.

Vēl cita problēma ir medika­men­tu lietošana. Pēc statistikas vairāk nekā puse izrakstīto medikamentu netiek lietoti, kā norādīts, vai netiek lietoti vispār. Nereti tiek lietoti neatbilstoši medikamenti. Šie faktori ievērojami kavē atlabšanu un var izraisīt nāvi. “Vigo” atgādinās par medikamentu lietošanu tam paredzētajā laikā un dos arī praktiskus padomus, kā tos lietot. Par sarežģītāko – “Vigo” palīdzēs pacientiem atveseļoties, pielietojot kognitīvi biheiviorālās terapijas paņēmienus un personalizētu fizisko rehabilitāciju. Lietotnes mērķis ir būt par galveno ceļvedi uz atlabšanu pēc insulta. Mēs būsim priecīgi par katru, kuram “Vigo” palīdzēs, bet strādājam, lai tas nākotnē nonāktu līdz maksimāli daudz cilvēkiem.

– Informācijai, ko gribat nodot insultu pārcietušajiem, jābūt maksimāli profesionālai un pārbaudītai. Kur gūstat zināšanas medicīnas jomā?

– Taisnība, informācijai jābūt pārbaudītai. Šobrīd internetā un, starp citu, arī grāmatās ir aplama, nepārbaudīta vai novecojusi informācija par insultu un tā rehabilitāciju. “Vigo” zināšanas balstītas jaunākajos pētījumos neirozinātnē, psiholoģijā un rehabilitācijā, piemēram, jaunākie pētījumi pierāda, ka smadzenes nekad nepārstāj “mācīties”, tas nozīmē, ka arī tie cilvēki, kuri insultu pārcieta pirms vairākiem gadiem, var turpināt atveseļoties. Jāsaka gan, ka atlabšana prasa laiku, taču ar “Vi­go” šo procesu padarīsim efektīvāku un interesantāku. Lai lietotne atbilstu augstākajiem medicīnas standartiem, mūsu komandā darbojas ārsts – neiroķirurgs, kā arī klīniskie psihologi un kognitīvi biheiviorālās terapijas speci­ālisti.

– Kādēļ izlēmi ideju īstenot tieši Latvijā?

– Gribēju atgriezties Latvijā. Turklāt, divus gadus pētot insulta ārstēšanu gan Dānijā gan Latvijā, radās diezgan daudz kontaktu un iespēju testēt lietotni ar pacientiem šeit, Latvijā.

– Kā notiek darbs pie lietotnes izstrādāšanas? Vai Latvija ir pateicīga vieta biznesa uzsākšanai?

– Esam sešu cilvēku komanda, kas darbojamies lietotnes izstrādē. Darbs nav vienkāršs, jo gribam aplikāciju veidot maksimāli draudzīgu lietotājam. Pro­cess ir ļoti iteratīvs, un daudz sadarbojamies ar insultu pārcietušajiem. Latvija ir pateicīga vieta biznesa uzsākšanai, turklāt ērta vieta inovācijām. Digitālās tehnoloģijas atvieglo saziņu ar valsts iestādēm, gandrīz visu var paveikt elektroniski. Tas ir ērti un ietaupa daudz laika.

-Patlaban iespējams pieteikties šīs lietotnes testēšanai. Kā­da ir interese un atsaucība?

– Jā, iespējams pieteikties lietotnes testēšanai, sūtot e-pastu uz info@vigobot.com. Atsaucība ir liela, diezgan daudz cilvēku ir ieinteresēti jaunākajās tehnoloģijās, kas palīdz veiksmīgāk atveseļoties. Lai arī citur pasaulē digitālie risinājumi arvien straujāk ienāk veselības aprūpē, mēs esam pirmie, kas šādu tehnoloģiju piedāvās insulta pacientiem. Martā sāksies “Vigo” pilotpētījums Austru­mu slimnīcā. Tas ilgs aptuveni pusgadu, plānojam, ka drīz pēc tam lietotne varēs pilnvērtīgi palīdzēt pirmajiem pacientiem.

– Bizness tehnoloģiju un medicīnas jomā noteikti prasa arī lielas investīcijas. Vai saņemat investoru, valsts, grantu konkursu atbalstu?

– Taisnība, tehnoloģiju izstrāde, jo sevišķi veselības aprūpes jomā, nav lēta. Šobrīd piesakāmies dažādām atbalsta programmām. In­ves­toru piesaistīšana ir izaicinājums, jo veselības aprūpe ir sarežģīta joma, turklāt Lat­vijā digitālās veselības tehnoloģijas vēl nav pārāk populāras, daudzi investori īsti nesaprot šādu tehnoloģiju potenciālo atdevi un labprātāk fokusējas uz tehnoloģijām, kas tiem ir vairāk pazīstamas. Skandināvijas valstīs digitālā veselība mums ir soli priekšā, tāpēc runājam arī ar Dānijas, Zviedrijas un Somijas investoriem, kuri labāk saprot mūsu potenciālu. Investoru atrašanas process nav vienkāršs, bet ir ļoti interesants.

– Kad plānojat pabeigt lietotnes izstrādi?

– Domāju, ka pabeigt “Vigo” nekad nebūs iespējams, vienmēr būs, ko uzlabot, un plānu mums ir daudz. Tajā pašā laikā plānojam, ka rudenī lietotne nonāks pie pirmajiem reālajiem lietotājiem.

– Kas rada lielākos sarežģījumus lietotnes izstrādes procesā?

– Cenšos uz lietām neskatīties kā uz sarežģījumiem, bet gan kā uz izaicinājumiem. Kā lielākai daļai jaunu uzņēmumu, arī mums viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sabalansēt finanses, taču tas ir pilnīgi normāli.

-Lielākoties insultu ir pārcietuši cilvēki gados, viņi arī ir tie, kas atrodas “riska zonā”. Kā plānojat sasniegt senioru auditoriju?

– Tiesa, insulta risks ievērojami palielinās, cilvēkam pārsniedzot 60 gadu slieksni, taču vecums nav šķērslis tehnoloģijām. Mūs­die­nās viedtālrunis vai planšetdators vairs nav nekāds jaunums lielai daļai senioru arī pēc 60. Starp lietotnes testētājiem ir cilvēki, kuriem ir 22 gadi, un arī tādi, kuriem ir pāri 80. Cilvēku atsauksmes un testa rezultāti pierāda, ka vecumam tiešām nav nozīmes. Tomēr, tikai iesaistot šos lietotājus, mēs izveidosim viņiem ērtāko lietotni, tāpēc vēlreiz aicinu atsaukties cilvēkus, kuri būtu ieinteresēti testēt “Vigo”.

– Kur rodi motivāciju darboties?

– Redzi, statistika ir skarba. Vienā dienā Latvijā ar insultu saslimst 26 cilvēki, desmit tūkstoši cilvēku gadā, vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši sadzīvo ar insulta radītajām sekām. Turklāt šī slimība rada visvairāk ilgtermiņa invaliditātes gan Latvijā, gan pasaulē. Palīdzēt cilvēkiem pēc šīs slimības atgriezties ikdienas dzīvē – tā man un manai komandai ir milzīga motivācija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
35

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
114

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
395

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
7
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi