Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Gabaliņš tortes

Monika Sproģe
11:53
27.07.2018
179
Kuuka 1

Mutē kūstošs vārītais sviesta krēms, vaniļas smarža, saules dzeltens biskvīts, dzērveņu ievārījums, pūdercukura sniegs, piparkūku sirsniņas un mājās ceptas maizītes aromāts.

Cēsnieces Daces Krūzes mājā smaržu buķete atgādina par tām dzīves baudām, pēc kurām parasti sakām: – Paldies! Varētu palūgt vēl vienu gabaliņu?

Savam radu un draugu pulkam Dace ir prieks un pasākumu goda viesis, jo neviena jubileja nav iedomājama bez viņas gatavotās mājas tortes. Dace ir arī viena no neparastās dāvanas Latvijas simtgadei — grāmatas “100 kūkas un 1 svecīte” — līdzautorēm. Cietiem vākiem apvākotais izdevums apkopo 100 kūku receptes no visiem Latvijas reģioniem. Tās atklāšanā piedalījās recepšu autori, tai skaitā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un citas Latvijā zināmas personības. Grāmatā atrodama arī skaistā Daces kūka ar nosaukumu “Nekur nav tik labi, kā mājās!”

Pēc profesijas Dace ir mūzikas skolotāja, māca spēlēt kokli, tagad strādā bērnudārzā, kūku cepšana ir viņas vaļasprieks. Lielas, mazas, greznas un ieturētas, izliektām formām vai klasiski apa­ļas, vienā vai divos stāvos – kā sirds kāro. Šķiet, Dace var izcept jebko.

Jautājot, kad viņa sāka cept kūkas, Dace rausta plecus: “Tas bija sen. Jau no bērnības kopā ar vecmāmiņu cepām tortes, asistēju virtuvē, palīdzot mazajos darbos. Sapratu, ka man tas patīk un padodas, bet tā vairāk kūku cepšanai pievērsos pēc pirmā bērna piedzimšanas. Tagad tā ir mana sirdslieta, mans hobijs.”

Kūku cepšana ir Daces iekšējās pasaules izpausme, jo katra torte ir mākslas darbs. Noformējot kūku, cepējs uzdrīkstas būt radošs un iepriecināt ne tikai garšas kārpiņas, bet arī acis. Dace pārliecinājusies, ka visvairāk viņai patīk dekorēt tortes bērnu pasākumiem: “Tur fantāzijas lidojumam nav robežu, reti kad zinu, kā kūka izskatīsies, pirms ķeros tai klāt. Parasti noformējums “atnāk pie manis” procesa laikā, kamēr gatavoju biskvītu.”

Ne reizi vien kāds mudinājis viņu uzsākt savu mazo biznesiņu, taču Dace vēl nav gatava teikt hop!. “Esmu apsvērusi visādus variantus, pat pētījusi projektus, kuros iespējams startēt, lai gūtu līdzfinansējumu, taču vienmēr gadās kāds “sprungulis spieķos” jeb nosacījums noteikumos, kam neatbilstu. Arī mūsu valsts likumdošana nav mājražotājam draudzīga. Prasības un nodokļi – visu saliekot uz papīra, saproti… nav jēgas. Esmu par to, lai viss būtu oficiāli un nodokļi, protams, jāmaksā, taču kūku cepšana ir smags darbs. Ja es sevi tajā ieguldu par visiem simts, bet, no likumdošanas puses nejūtu atbalstu, tad sevis paliek drusciņ žēl. Tāpēc tortes paliek manas dāvanas, un no manis nemaz citu dāvanu neviens negaida,” smejas Dace.
Mielojoties ar Daces torti, ne viens vien jautā, kur tādu var nopirkt, un izbrīnā iepleš acis, uzzinājis, ka tā ir pašcepta: “Cilvēki pieraduši pie industriālā varianta, bet, papētot veikala kūku sastāvu, kļūst nepatīkami, ieraugot, ko mēs ēdam! Tas arī viens no iemesliem, kāpēc kūkas cepu pati. Zinu, ko tur lieku. Jā, nevaru galvot par miltiem un olām, taču tās ir visiem zināmas pamatsastāvdaļas, bez apslēptas Mendeļejeva tabulas, bez visiem stabilizatoriem, krāsvielām un piedevām. Man ir svarīgi zināt, ko ēdu, tāpēc, par spīti tam, ka veikalā var dabūt pilnīgi visu, mājās gatavoju sieru, maizi un gaļas pastētes tāpat, kā to savulaik darīja mana mamma. Varu teikt paldies Dievam, ka neesmu mācījusies par konditori, jo es nezinu visas sintētiskās piedevas, kādas var pielikt, cepot kūkas.”

Katram kūku cepējam ir savi knifi un stiķi, arī Dace atzīst, ka joprojām meklē labāko garšu un precīzākas metodes, taču idejas viņa smeļas no ēdāju komentāriem. “Mode mainās. To var teikt arī par tortēm un kūkām. Tad, kad Latvijā parādījās makarūni, visi pieprasīja tos. Bija minimālisma periods, kad uz kūkas bija pāris šokolādes švīkas, taču nemainīgi un cauri laikiem cilvēki prasa klasiskās mājas tortes, kēksiņus un medus kūkas,” saka Dace.

Daces ģimenē aug trīs meitas, bet kūku cepšanā ieinteresēta pagaidām tikai vidējā, taču Dace saka: “Kas zina, varbūt ar laiku interese radīsies arī māsām. Ar kūkām vajadzīga liela pacietība, jaunajiem tās bieži vien trūkst, taču attieksme parasti izmainās pēc bērnu piedzimšanas. Tad sāc citādi skatīties uz lietām, iemācies darbu izdarīt, kaut negribas. Arī tagad sastopos ar dienām, kad piezogas slinkumiņš, bet saprotot, ka no manis sagaida torti, saņemos, eju un izdaru. Turklāt atliek tikai iesākt, pārējais aiziet pats no sevis. Visvairāk man patīk agrās rīta stundas, kad mājinieki vēl guļ, viss kluss un mierīgs. Virtuvē esmu viena, cepot kūku, malkojot kafiju, skatos, kā saulīte aust.”

Dace pārliecinājusies, ka katram meistaram ir savs rokraksts, un tas ir neatkārtojams. Pat precīzi ievērojot recepti, sverot katru sastāvdaļu, nekad nesanāks divas vienādas tortes. Neviens nemūžam nespēs atkārtot to mājas kūku, kādu gatavoja vecmāmiņa, vai zupu, kuru bērnībā deva mamma. Taču tieši tur slēpjas kulinārijas mākslas maģija, jo katrs var būt izcils un savu bērnu apziņā noglabāt tikai to vienu, to īpašo un neatkārtojamo mammas dāvāto bērnības garšu, kas vienmēr sauc mājās, lai kur mēs būtu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
193

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Nokļūt bišu paradīzē

07:00
13.09.2024
33

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas. Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, […]

Pārmaiņu gads Nītaures skolā sola jaunu posmu tās izaugsmē

07:53
09.09.2024
133

Nītaures Mūzikas un mākslas skolā šis mācību gads nāk ar pārmaiņām. Jau šoruden plānots sākt pamatīgus vēsturiskās skolas renovācijas būvdarbus un amatā stājusies jauna direktore Gunta Mellīte. Viņa ir    ieguvusi profesionālo maģistra grādu valsts pārvaldē un arī pedagoģijā. Iepriekš strādājusi par Izglītības pārvaldes vadītāju un speciālisti Smiltenes pašvaldībā. Pārceļoties dzīvot uz Cēsu novadu, meklējusi […]

Ja vajag, jāmet ritentiņš

07:40
08.09.2024
265

Vāzēs smaržo 1.septembra ziedi, atgādinot, ka sācies jaunais mācību gads.  Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas angļu valodas skolotājai Tijai Jurānei šis ir otrais gads pedagoģijā. -Pirmā skolas diena bija sirsnīga. Bērni gan saka: “Ak, skola sākas!” Bet ir priecīgi satikties, būt skolā. Tāpat arī skolotāji. -Kāds bija pašas ceļš, līdz atgriezāties skolā? -Dzērbenes vidusskolā mācījos […]

Sievietes skaistums spridzina krāsās

07:25
07.09.2024
62

Cēsu Izstāžu namā ar tekstilmākslas izstādi “Mana krāsainā pasaule” savu jubileju svin un cēsniekus iepriecina Žanete Siliņa. Desmit gadus viņa bija keramiķe Vidzemes radošās keramikas darbnīcā “Betes”, nu jau 20 gadus dzīvo Dānijā. -Jau sen man bija prātā Cēsu Izstāžu zāle, bet pat nedomāju, ka te kādreiz varēšu sarīkot izstādi. Pirms diviem gadiem ienācu, apskatīju […]

Ogu, sēņu un ābolu laikā Inešos

06:29
06.09.2024
27

Dzidra Zēģele steidzas uz Sproģu purvu palasīt brūklenes. Viņa atzīst, ka šovasar brūkleņu maz, melleņu nebija, toties sēņu un beku gan daudz. “Meži izcirsti, kur ej, cirsma, vēja lauztie koki nav novākti, guļ, izgāzti ar saknēm. Bet katram ir savas sēņu vietas. Piemēram, tepat Silā sēņo visi un visiem pilni grozi,” stāsta Dzidra. Viņa un […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi