Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Finanšu plānošana ir svarīga

Kitija Ločmele
12:35
27.04.2016
11
Maks

Jānis un Kristija pirms pusgada uzsāka kopdzīvi, īrējot pusotras istabas dzīvokli daudzdzīvokļu namā netālu no pilsētas centra. Abi jaunieši strādā, tāpēc darbadienās mājās ir vēlu, tomēr, neskatoties uz to, viņiem ir arī mājdzīvnieks – suns.

“Pirms neilga laiku sāku strādāt uz pilnu slodzi, tāpēc mūsu kopīgie ienākumi līdz šim bija apmēram 700 eiro, protams, katru mēnesi summa svārstījās, jo, strādājot par aukli uz pusslodzi, darbadienas bija neregulāras vai izkrita,” stāsta Kristija. Pusgadu dzīvojot kopā, jaunieši secinājuši, ka izdevumus nepieciešams plānot, tāpēc jau divus mēnešus katrs tēriņš tiek rēķināts. “Iepriekš neatbalstīju ideju, ka katru tēriņu vajag atzīmēt. Tas likās muļķīgi, jo nauda tāpat tiek iztērēta, tomēr, apstākļu spiesti, sākām ievērot šo sistēmu. Jāteic, ka tas patiešām ir vērtīgi, jo iepriekš nevarējām iekļauties savās finansēs, bet tagad mēneša beigās nauda mums pat paliek pāri, protams, nedaudz, bet tomēr paliek. Tagad mēs neuztraucamies, ka mēneša pēdējās dienās pirms algas aptrūksies nauda. Varu apgalvot, ka arī ar 700 eiro divi cilvēki, kuriem ir mājdzīvnieks, var izdzīvot, ik pa laikam atļaujoties nopirkt to, ko sirds kāro,” teic Kristija.

Vislielākie izdevumi jauniešiem saistīti ar dzīvokļa īri, komunālajiem maksājumiem, degvielu automašīnai un pārtikas produktiem. “Par dzīvokļa īri maksājam 150 eiro mēnesī, apmēram 18 eiro tiek maksāti par televīziju un internetu, savukārt apmēram 100 eiro par komunālajiem pakalpojumiem. Šī summa gan ir svārstīga, jo vienu mēnesi mājās esam biežāk, citu mazāk, tādējādi arī elektrība un ūdens tiek patērēts mazāk vai vairāk. Tā kā mana otrā pusīte strādā samērā patālu no dzīvesvietas, uz darbu ikdienā tiek braukts ar mašīnu. Izrēķinājām, ka mēnesī degvielai atliekam 100 eiro, bet divu mēnešu laikā esam secinājuši, ka naudas summa varētu būt mazāka,” atklāj jauniete.

Savukārt ēdienam, sadzīves un higiēnas precēm mēnesī tiek tērēti 160 eiro, katru nedēļu pa 40 eiro. “Ieejot veikalā, mēs apzināmies, ka mums jāiekļaujas noteiktajā summā, tāpēc rūpīgi tiek pārdomāts tas, ko ēdīsim un no kā varam atteikties. Ļoti noderīgi ir veidot sarakstus, jo tad var vadīties pēc tā, kā arī apzināties, ko šajā nedēļā vēlamies ēst. Esam atklājuši, ka, iepērkoties tirgū, var ietaupīt naudu uz tādiem produktiem kā gaļa, piens, biezpiens, turklāt produktu kvalitāte ir daudz labāka. Pēdējo reizi iepērkoties plānoto 40 eiro vietā iztērējām gandrīz uz pusi mazāk, iespējams, tas arī saistīts ar to, ka abi tagad darbadienās esam vēlu mājās. Ja runājam par sunīti, tad arī pie šīs naudas summas tiek skaitīta klāt pārtika sunim, tomēr bieži vien mēdzu sunim pagatavot ēdienu no tā, ko paši ēdam, piemēram, griķus ar malto gaļu,” norāda Kristija.

Atlikusī nauda, kas ir apmēram 140 eiro, tiek tērēta pēc ieskatiem. Dažreiz jaunieši dodas atpūsties ārpus Cēsīm, citreiz iegādājas drēbes vai skaistumkopšanas lietas Kristijai vai apmeklē kinoteātri. “Ja kāda daļa no naudas, kuru varam tērēt savām vajadzībām un vēlmēm, paliek pāri, tad tā tiek pieskaitīta nākamajā mēnesī tērējamajai summai. Jo vairāk naudas ir izdevies ietaupīt, jo brīvāk varam dzīvot, nepārtraukti nedomājot, vai neesam pārtērējušies,” tā Kristija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sajūtas aizķeras notīs

07:42
19.09.2024
6

Dzejas dienu noskaņās Cēsu Centrālajā bibliotēkā notika komponista Jura Krūzes autorvakars. Viņš sarakstījis vairāk nekā 300 dziesmas. Tās skan teātru izrādēs, dzied ansambļi, izpilda pats. -Kā ar jaunām dziesmām? -Nerakstās. Neesmu iemīlējies. Dziesma “Cēsīm” ar Laumas Daugišas vārdiem, ar ko sākās pasākums, ir pēdējā. Tā skanēja izrādē “Cēsnieku stāsti” kā fināla dziesma. -Kā dziesmas sāk […]

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
194

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Nokļūt bišu paradīzē

07:00
13.09.2024
33

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas. Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, […]

Pārmaiņu gads Nītaures skolā sola jaunu posmu tās izaugsmē

07:53
09.09.2024
133

Nītaures Mūzikas un mākslas skolā šis mācību gads nāk ar pārmaiņām. Jau šoruden plānots sākt pamatīgus vēsturiskās skolas renovācijas būvdarbus un amatā stājusies jauna direktore Gunta Mellīte. Viņa ir    ieguvusi profesionālo maģistra grādu valsts pārvaldē un arī pedagoģijā. Iepriekš strādājusi par Izglītības pārvaldes vadītāju un speciālisti Smiltenes pašvaldībā. Pārceļoties dzīvot uz Cēsu novadu, meklējusi […]

Ja vajag, jāmet ritentiņš

07:40
08.09.2024
265

Vāzēs smaržo 1.septembra ziedi, atgādinot, ka sācies jaunais mācību gads.  Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas angļu valodas skolotājai Tijai Jurānei šis ir otrais gads pedagoģijā. -Pirmā skolas diena bija sirsnīga. Bērni gan saka: “Ak, skola sākas!” Bet ir priecīgi satikties, būt skolā. Tāpat arī skolotāji. -Kāds bija pašas ceļš, līdz atgriezāties skolā? -Dzērbenes vidusskolā mācījos […]

Sievietes skaistums spridzina krāsās

07:25
07.09.2024
62

Cēsu Izstāžu namā ar tekstilmākslas izstādi “Mana krāsainā pasaule” savu jubileju svin un cēsniekus iepriecina Žanete Siliņa. Desmit gadus viņa bija keramiķe Vidzemes radošās keramikas darbnīcā “Betes”, nu jau 20 gadus dzīvo Dānijā. -Jau sen man bija prātā Cēsu Izstāžu zāle, bet pat nedomāju, ka te kādreiz varēšu sarīkot izstādi. Pirms diviem gadiem ienācu, apskatīju […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
3
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
21
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
19
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi