Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Daba gādā par cilvēka veselību

Sarmīte Feldmane
14:59
10.12.2019
35
Tereshko Teejas S 1 1

“Pie dzīves jāturas, un daba var palīdzēt saglabāt veselību, lai varam dzīvot ilgi un laimīgi,” saka ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.

Viņš daudzus gadus veltījis, meklējot līdzekļus, kas atjauno organismu. “Daudz pētīta ir bērza tāss. Tā noder pret sēnītēm. Ja ir kāju sēnīte, var izgriezt no tāss pēdiņu un ielikt apavos. Bērza tāsī ir subarīns, kas cilvēka organismam nav labs. To izmanto krāsām un lakām, lai iegūtu cietu un spīdīgu virsmu, toties betulīns ir vērtīgs cilvēkam,” stāsta A. Tereško.

Sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem, kuri pēta subarīna izmantošanu un iegūst arī betulīnu – bērza tāss ekstraktu-, izstrādāti uztura bagātinātāji. “Betulīnam piemīt universāla darbība – tas organismā stiprina šūnu lipīdu membrānas, palēnina šūnu dalīšanos, tātad var pagarināt dzīves ilgumu un būt pie labas veselības,” saka fitoterapeits. Ir reģistrēti pieci betulīna uztura bagātinātāji. Katram pievienots kāds vērtīgu ārstniecības augu sakņu un ziedu pulveris, lai stiprinātu sirdi un organisma imunitāti, veicinātu gremošanu, nieru darbību, elpošanu. Betulīnu “Dr. Tereško tējas” ražotne ZS “Doktus” piedāvā kapsulās. Lai to ražotu, iegādātas nepieciešamās iekārtas. Uztura bagātināju var nopirkt arī Īrijā, Vācijā.

“Betulīnu var izmantot arī pārtikas ražošanā kā konservantu. Kad tas varētu notikt, atkarīgs, cik laika paies, līdz to iekļaus pārtikā izmantojamo vielu sarakstā un piešķirs savu E numuru. Ir arī iecere Latvijā celt nelielu rūpnīcu, kur ražos betulīnu,” pastāsta A.Tereško un atgādina, ka tas, ko piedāvā daba, ir domāts cilvēkiem, tikai jāmāk izmantot.

Jau ilgāku laiku fitoterapeits pēta čagu jeb bērzu piepi. Tā ir sēne, kas aug galvenokārt uz bērzu stumbriem. “Čaga ir gadsimtiem pazīstams ārstniecības līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, var izpētīt smalkāk, kādus procesus, kas veicina, kas apslāpē,” uzsver fitoterapeits. Izrādās, čaga neiedarbojas, ja to nepareizi pagatavo. A.Tereško atgādina, ka ir vielas, kurām nepatīk karsts ūdens un spirts. Čagas pulveri, piemēram, vajag apliet ar ūdeni, kas nav karstāks par 50 grādiem.

Fitoterapeits pastāsta, ka Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā var redzēt, kādas slimības gadu gaitā attīstījušās. Kopš 2000.gada tā ir onkoloģija. Ja pavērtē pa vecuma grupām – no 50 līdz 70 gadiem pirmajā vietā ir onkoloģija, vēlāk jau sirds un asinsvadu slimības.
“Iemesli ir gan lauksaimniecības ķimizācija, gan plastmasas izmantošana un vēl citas ietekmes uz cilvēku organismu. Visas saslimšanas izraisa sēnītes. Tās dzīvo mūsu organismā, kad organismam ir kāds satricinājums, tās attīstās un aug. Kas ir sēņu lietus? Ne jau tas, ka līst un zeme kļūst mitra. Pērkons satricina zemi, un tad aug sēnes. Ārstniecības augi un sēnes stiprina imunitāti un izķer ļaunās šūnas,” skaidro A.Tereško un uzsver, ka katrs augs var palīdzēt cilvēkam.

Daudzi ar Artūra Tereško starpniecību jau iepazinuši zelta sakni. Arī tās pulveris tiek piedāvāts kapsulās. “Esam daudz dzirdējuši par žeņšenu. Mums tas ir svešs augs. Rožainā rodiola jeb, kā mēs saucam, zelta sakne jau sen ir pazīstama kā adaptogēns. Visā pasaulē izmanto šo augu, lai uzturētu labu noskaņojumu, pārvarētu stresu, nogurumu un kliedētu nemieru,” stāsta A.Tereško un atklāj, ka tā labi aug viņa aptiekas augu dobē pie mājas. Zeltsakni var audzēt arī podā uz palodzes. Fitoterapeits uzsver, ka tā arī nakts laikā, atšķirībā no citiem augiem, elpo tikai oglekļa dioksīdu, tātad attīra mājokļa gaisu. Kad parādās saule , zaļās, biezās lapas akumulē saules enerģiju, lai pārvērstu uzglabāto oglekļa dioksīdu augstas enerģijas cukuros un citās bioloģiski aktīvās vielās. A.Tereško gan atgādina, ka nav pētīts, cik daudz cilvēka veselībai derīgo vielu rodiola uzkrāj saknēs, augot telpās.

“Adaptogēni ir līdzekļi, kas darbojas profilaktiski, neļaujot attīstīties audzējiem un sirds asinsvadu slimībām. Tie palīdz uzturēt cilvēkam dabas doto “veselības programmu” – homeostāzi. Klasiskie adaptogēni ir ženšens, eleuterokoks, rodiola, leizeja, citronliāna, arālija. Mūsu klimatiskajos apstākļos labi padodas rodiola, leizeja un citronliāna,” skaidro fitoterapeits un atklāj, ka nākamais augs, kas tiks piedāvāts veselības uzlabošanai un saglabāšanai, būs paša dārzā augusī leizeja.

Ar zīmolu “Dr. Tereško tējas” pieejamas 32 veselības tējas un piecas ikdienas tējas maisiņos. “Cilvēki iemācījušies gatavot drogas, un ceru, ka tas, kaut neliels, ir arī mans nopelns,” saka A.Tereško. Vistumšākajā laikā fitoterapeits iesaka dzert dažādākās tējas, jo katram garšo kāda cita. Asinszāle uzlabo garastāvokli, ceļmallapa ļoti laba kuņģa darbībai, regulē skābuma daudzumu. “Ja kāda auga iedarbīgo vielu būs par daudz, organisms pats tās izvadīs. Stipri iedarbīgās vielas nav garšīgas, kaut vai strutene, biškrēsliņi,” atgādina fitoterapeits un piebilst, ka, piemēram, vērmele jāaplej ar aukstu ūdeni, lai nepazustu iedarbīgās vielas, lai attīrītu organismu.

“Reizēm domāju, ka tas ir mistiski, kā daba mums palīdz. Zinātne attīstās. Zinātniski apstiprinās kādreiz zināmais. Augos atrod aizvien jaunas vielas, pēta, kā tās iedarbojas uz cilvēka organismu Cilvēka mūžu visos laikos pagarinājušas vielas, ko dod daba, – antibiotikas, pretsāpju līdzekļi,” saka fitoterapeits A.Tereško un uzsver: “ Protams, jākustas, jāsamazina stress, vajadzīgs sabalansēts uzturs. Mums ir dota iespēja dzīvot ilgi, saglabājot veselību. Bet visi esam pakļauti dažādiem pārbaudījumiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
7

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
400

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi