Raksti

Dzīves stils

Bizness ar sniega bumbas efektu

Savā vietā. Uzņēmējs Juris Zaķis, kura pārziņā ir laivu noma "Jenču laivas", norāda, ka svarīgi darīt to, kas tiešām pašam patīk, tad darbam būs arī rezultāts.
Foto: Indars krieviņš

Braucot no Cēsīm uz Stalbes pusi, pie Raiskumkroga autobraucēji noteikti būs pamanījuši laivu nomu, kas tur parādījās pērnvasar. Šogad teritorija kļuvusi sakoptāka, laivu skaits palielinājies. Teicamā vieta vilina laivot gribētājus piestāt, arī “Druva” nolēma iegriezties laivu nomā, lai uzzinātu, kas te darbojas.

Ķekava – Cēsis

Juris Zaķis, uzņēmuma “Florde­ko” tūrisma nozares vadītājs, kūrē laivu nomu “Jenču laivas”. Viņš dzīvo Ķekavā, bet tur pavadot tikai ziemu, jo vasarās dzīvojot Raiskumkrogā.

“Nav citu variantu, ja te gribi strādāt, arī jādzīvo te,” atzīst J.Zaķis. Viņš stāsta, ka dzīvē viss sakritis tā, ka nonācis tieši šajā vietā. Divus gadus strādājis Lī­gatnē, jau sācis domāt par dzīvokļa iegādi, bet kādu rītu, dzerot kafiju, uzdūries sludinājumam, ka pārdod zemi Gaujas krastā Cēsīs. Jau tad darbojies ar laivu nomu, nodomājis, ka šī būtu teicama vieta biznesa turpināšanai.

Laivu piedāvājums arī mūsu pusē plašs, tāpēc pamatots jautājums, vai nebiedēja lielā konkurence. “Nezinu, kā manu ienākšanu vērtē kolēģi vai konkurenti, bet darba pietiek visiem,” atzīst J.Zaķis. “Ar laivu nomu darbojos no 2011.gada, jau pirms nākšanas uz Cēsīm man bija izveidojusies sava klientu bāze. Gribētos domāt, ka Cēsis ir tikai ieguvējas ar vēl vienu laivu nomas punktu. Lai arī skaitos Ķekavas uzņēmējs, klientus cenšos piesaistīt Cēsīm.”
Sniega bumbas efekts

Pirms pilnībā nodoties laivu nomas biznesam, desmit gadus strādājis azartspēļu nozarē, darot visādus darbus. Tur arī šis laivu bizness tapis, jo dežūras laikā brīvajos brīžos domājis, meklējis, ko darīt.

“Cilvēki man teikuši, tu jau nekā nedari, tik sēdi upes krastā un saņem naudu! Viegli skatīties no malas, patiesība ir citāda. Sāku no nulles, ar mazumiņu. Pirmās laivas iegādājos no algas, ieliku sludinājumu, ka izīrēju tās, interese bija, sapratu, ka man tas patīk. Sāku meklēt, kas pārdod laivas. Pamanīju sludinājumu, ka vieni no lielākajiem laivu nomniekiem Latvijā rudenī pārdos laivas, aizbraucu, parunāju, sapratu, ka man tās vajag. Tā kā pašam tik daudz naudas nebija, aizbraucu pie tēva, vai viņš nevar nedaudz palīdzēt, tēvs teica – ir iespēja nopelnīt vienā celtniecības objektā. Tā pēc diennakts dežūras gāju uz objektu, uz rīģipša pagulēju divas stundas un ķēros pie darba. Pusotrā mēnesī nopelnīju naudu laivu iegādei. Man neviens neiedeva, es tikai gribēju laivas un atradu iespēju, kā to panākt,” stāsta J.Zaķis.

Šobrīd nomā jau ir 70 laivas. Uzņēmējs stāsta, ka visu virza pieprasījums, ja vajag vairāk laivu, jādomā par to iegādi. Ja klienti vēlas īrēt plostus, jāgādā arī tie. Viņš biznesu salīdzina ar sniega bumbas efektu: “Ir tikai labi, ka viss noticis pakāpeniski. Reiz pa radio dzirdēju atziņu no kāda uzņēmēja, kura firmas apgrozījums ir miljons eiro. Viņš teica, ja darbības pirmajā gadā iedotu šo miljonu, viņš sadegtu, nezinātu, ko ar tādu naudu darīt. Par sevi varu teikt līdzīgi, ja man pirmajā gadā būtu tikt daudz laivu kā šobrīd, būtu galīgās auzās. Ar lielu laivu skaitu nav viegli, jāplāno visa loģistika, viss pārējais. Tāpēc labākais, ja pieredze aug kopā ar laivu skaitu. Tas veļas kā sniega bumba, bet, jo tā lielāka, jo vairāk vari atvēlēt sev.”
Rīkoties pēc sajūtām

Laivu nomas piedāvājums Lat­vijā plašs. J. Zaķis atzīst, ka klientiem svarīga cena, akcentē vēl kādu būtisku niansi, proti, attieksmi. Tāpēc viņš mēģina komandā piesaistīt cilvēkus, kuriem patīk laivot, kuri to dara ar sajūsmu. Ja cilvēkam nepatīk šī nodarbe, viņš citiem nespēj pastāstīt par laivošanu tā, kā to vajadzētu.

Uzņēmējs atzīst, ka, sākot biznesu, ir svarīgi nebaidīties rīkoties: “Cilvēki domā, raksta biznesa plānus, bet beigās nekas nesanāk. Man nekā tāda nav, vados pēc sajūtām. Protams, tagad ir zināšanu bāze, vairs neesmu pie bal­tas lapas, redzu iepriekšējo gadu situāciju. Sākumā gribēju darīt, man pat nebija svarīgi nopelnīt, varbūt tāpēc viss izdevās, tad jau nāca arī nauda. Saku, ka 50 pro­centus algas saņemu naudā, otrus 50 – labajos vārdos, ko dzirdu no klientiem. Šis nav tas bizness, kas mani padarīs stāvus bagātu, bet ir normāls ģimenes uzņēmums, kas var nodrošināt darbu ģimenei un vasarā vēl dažiem cilvēkiem. Ziemā ir klusais periods, jādzīvo no vasarā nopelnītā, bet nevaru tik ilgi mierā nodzīvot. Esmu sev šo jautājumu atrisinājis tā, ka jau otro ziemu strādāju Riekstu kalna slēpošanas trasē par nomas darbinieku. Tā ir komunicēšana ar aktīviem cilvēkiem, un arī tā ir nodarbe, kas man patīk.”

J. Zaķis iegādājies īpašumu arī otrpus ceļam, kas arī ilgu laiku bijis pārdošanā. Redzējums, ko tur darīt, esot, bet steigas nav, vispirms jāsakārto īpašums Gaujas pusē, tad varēs domāt par tā­lāko.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *