Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji ir iecienījuši vīnu

Druva
11:54
28.11.2016
10
Mg 3883 1

Vīns ir kļuvis par vienu no iecienītākajiem Latvijas iedzīvotāju dzērieniem – to uzturā lieto seši no katriem desmit pieaugušajiem. Taču zināšanu, kas palīdzētu izvēlēties ēdienam vai noskaņojumam atbilstošu vīnu, ir tikai katram desmitajam izsmalcinātā dzēriena cienītājam, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un veikalu tīkla Rimi veiktā pētījuma par vīna lietošanas paradumiem Latvijā rezultāti. Lai palīdzētu pircējiem izvēlēties katram ēdienam piemērotāko vīnu un izglītotu par plašo vīna pasauli, trešdien, 23.novembrī, tika atklāts Rimi vīna dārzs, informē Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vīnu malko svētkos, dodoties ciemos vai uzņemot pie sevis draugus. Tas ir iecienīts arī romantiskos brīžos ar partneri, tā sauktajos meiteņu vakaros un ar darbu vai biznesu saistītos pasākumos. Taču kā piedevu pie vakariņām, kas ir plaši izplatīta parādība tādās tradicionālajās vīna zemēs kā Itālija un Francija, pie mums vīnu iemalko vien 4% šī dzēriena cienītāju.

“Pētījuma rezultātos redzam, ka cilvēki bez speciālām zināšanām biežāk vīnu pērk lielveikalos un savā izvēlē ir konservatīvāki. Viņi ir iecienījuši vienas valsts, vīnogu šķirnes vai pat konkrētas markas dzērienu un pēc iespējas pieturas pie šīs pārbaudītās vērtības. Savukārt vīnu pasauli labāk iepazinušie dodas uz specializētiem veikaliem un meklē aizvien ko jaunu, nereti arī lūdz pārdevēju padomu. Tomēr gan viena, gan otra grupa vēlētos saņemt vairāk informācijas par potenciālo pirkumu, tādēļ ir ļoti labi, ka tagad viņiem būs tāda iespēja,” Rimi vīna dārza atklāšanā, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, norādīja SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš. Rimi vīna dārzā ar plašu informācija par vīnu, tā lietošanu, saderību ar ēdienu, vīna sortimentu un jaunumiem dalīsies Rimi gardēdis, Rimi vīna dārza vīnzinis Mārcis Mitrevics.

Maz vīna pazinēju

SKDS pētījumā atklāts, ka interese par vīnu un tā baudīšanu ir cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības līmeni un ienākumiem. Augstāko izglītību ieguvušo vidū vīnu iecienījuši 72% respondentu, un aptuveni tikpat liels īpatsvars vīna cienītāju ir sabiedrības grupā ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Dzēriens ir populārāks Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju vidū – attiecīgi 65% un 60% lietotāju, kamēr laukos to izvēlas 56% aptaujāto.

Attiecībā uz cenu vairākums lielveikalu pircēju norādīja, ka zemākā viņiem pieņemamā cena par kvalitatīva vīna pudeli ir 4-5 eiro, bet specializēto veikalu pircējiem saprātīga zemākā cena šķiet 5-6 eiro.

Lai arī vīna lietotāju īpatsvars valstī kopumā ir liels, zināšanas par vīnogu šķirnēm, dažādu marku izcelsmes vietām un garšas atšķirībām ir diezgan vājas. Sevi par jomas speciālistiem uzskata vien 6% no visiem aptaujātajiem jeb desmitā daļa no vīna lietotājiem. 22% no visiem respondentiem jeb trešā daļa no vīna dzērājiem šo to zina par vīniem un uzskata, ka spēj izvēlēties situācijai piemērotāko vīnu. Savukārt 29% aptaujas dalībnieku jeb gandrīz puse no visiem vīna lietotājiem sevi uzskata par iesācējiem.

Paļaujas uz pieredzi

Visbiežāk vīna pircēji Latvijā vadās no savas pieredzes – ja kāds vīns garšojis, to pērk atkal. Nākamais populārākais kritērijs ir draugu un paziņu ieteikumi, kam seko saprātīga cena. Uz pārdevēju rekomendācijām vai žurnālos lasītiem ekspertu padomiem paļaujas pavisam neliela daļa cilvēku.


*Atgādinām, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi