Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Aprīlis dārzā

Līga Popova
10:39
13.04.2016
85

Ziedēs, viss ziedēs, sākot ar cilvēka sirdi un beidzot ar vissīkākā vagulīša rosīšanos, riktējot ligzdiņu, aliņu vai paslēptuvīti saviem pēcnācējiem. Mums arī kņudēs pirksti no vēlmes tos ielaist siltā, irdenā zemē. Un stādīt, un stādīt. Ja vēl stāds saņemts no dāsna cilvēka, tad arī augs griezdamies.

Jā, tieši siltā zemē, jo nav vērts sēklu kaisīt aukstā, ļoti mitrā zemē – vienkārši sapūs. Kamēr zeme vēl nav sasilusi, atliek vienīgi siltumnīcas darbi. Un vēl līdz lapu plaukšanai var izgriezt nokaltušos zarus augļu kokiem, bet vainaga veidošanu šobrīd var uzticēt tikai profesionālim, jo šis ir brīdis, kad zaru izgriešana atmodinās snaudošos pumpurus un kā reakcija uz griešanu var būt intensīvas augšanas veicināšana. Katram augļu kokam un krūmam ir neskaitāmi patērētāji. Tik daudz tinēju tin jaunās lapiņas rullīšos un dēj oliņas, citi līksmo pie svaigās lapu sulas. Un, skat, lapa kļūst caurspīdīga un no tās pāri paliek vien skelets. Vispostošākās tomēr ir sēņu ierosinātās slimības. Savas zaļās pārliecības vadīta, ieteiktu augļu koku miglošanai izmantot visiem pazīstamo, veco labo Bordo šķīdumu. Ar to miglo pirms ziedēšanas ar 3% šķīdumu; ziedēšanas laikā un pēc tās ar 1% šķīdumu. Bordo šķīdums sastāv no vara sulfāta (CuSO4 5H20) un dzēsto kaļķu (CaO) maisījuma, un abus komponentus var nopirkt. Rīkojas, kā saka tautas valodā, lej “zilo baltajā”, intensīvi maisot. Gatavajam šķidrumam jābūt viendabīgas konsistences un zilganā krāsā. Ja šķidrumā peld pārslas, tad tas nav derīgs un jāgatavo jauns. Obligāti jāpārbauda reakcija. Tai jābūt neitrālai vai vāji sārmainai. Pārbaudei derēs spoža nagla – tai vajadzētu pēc iegremdēšanas mazliet nomelnēt. Ja tā kļūst sarkanīga (izsēžas varš) – pievieno vēl kaļķa pienu. Smidzina ar vienkāršu smidzinātāju, jo kaļķu daļiņas var neiet cauri smalkam filtram. Bordo šķīdumu izmanto arī kartupeļu lakstu puves, neīstās miltrasas (vīnogulājiem, gurķiem) un citu slimību apkarošanai, tas nepatīk arī gliemežiem. Kā saka vecie dārzkopji, tad tieši atteikšanās no Bordo šķīduma ir par iemeslu gliemežu invāzijai mūsu mazdārziņos. Drusku ķēpa jau ir ar tā gatavošanu, glabāt arī nevar ilgāk par dienu, bet tā tomēr nav intensīvā ķīmija. Miglošana jāatkārto ik pēc lietus, jo Bordo šķīdums viegli nomazgājas. Noturību var uzlabot, pielejot nedaudz vājpiena vai piejaucot zaļās ziepes (35 g uz 10 litriem šķīduma). Zaļās ziepes palīdzēs apkarot arī dažus kaitēkļus.

Recepte vēl vienkāršākam Burgundas šķīdumam: uz 10 litriem ūdens ņem 100 gramus vara vitriola un 100 gramu kalcinētās (vai dzeramās) sodas. Katru šķīdina atsevišķā traukā, un sodas šķīdumā lej vara vitriola šķīdumu. Jāmaisa ļoti intensīvi. Arī Burgundas šķīdums jāizlieto uzreiz pēc sagatavošanas.

Aprīlī jāsāk augu barošana – sīpolpuķēm un ziemcietēm derēs arī kompleksais mēslojums, jo zied jau krokusi, mazie īrisiņi un erantes, pumpuros ir cīrulīši, bet narcišu un tulpju lapas pastiepušās jau sprīdi. Skaisti zied sniegpulkstenītes, arī pirmās vizbulītes. Savukārt kociņiem un krūmiem nav nekā labāka par apdobes uzrakšanu un mēslošanu ar kūtsmēsliem. Arī rozēm jādod pirmais mēslojums un tām jānogriež nepārziemojošie, melnie stublāji līdz zaļajai vietai. Šobrīd ir īstais laiks griešanai, jo, iestājoties siltam laikam, rozes sāks intensīvi augt. Ja neesat vēl visus pelnus izbārstījuši dārzā, tad ziniet, ka narcises un jāņogas būs īpaši pateicīgas par lapu koku pelniem.

Saka gan, ka ikviena koka laba augšana būs garantēta, ja, sagatavojot stādīšanas vietu, to bagātīgi samēslosiet. Tas pats attiecas arī uz peonijām, ja reiz būsiet tik nesaprātīgs un pirksiet lielveikalā aizžuvušu stādu, bet reiz nu ir izdarīts, tad šim mazajam pirkšķītim arī ir jāgatavo dobe vai metra apjomā, jo gan augļu koki, gan ziemcietes augs vienā vietā bez pārstādīšanas desmitiem gadu. Tas ir tāpat kā ar bērnu – ko ieliksi bērnībā, to saņemsi jaunībā. Protams, ir tūkstošiem izņēmumu, jo jāskatās arī uz sakņu sistēmas īpatnībām, auga dzimtenes apstākļiem. Tā rododendrs nīkuļos, ja neatnesīsiet no meža trūdu, kurš pie skuju kokiem ir veidojies gadiem un ieguvis skaistu sarkanbrūnu nokrāsu. Stādot rozes, neaizmirstiet dobes apakšā, lai cik tas dīvaini nebūtu, iebērt gandrīz pusspaini svaigu reņģu. Ziedu bagātība garantēta gadiem.

Uz jautājumu, kādu skaisti ziedošo krūmu iegādāties, varētu atbildēt – ak, tagad taču izvēle ir pārbagāta, taču katram ir savas labās un sliktās puses. Pie sliktajām es vairāk domāju auga tieksmi dzīt dzinumus pa labi un kreisi. Tāds skaistulis kā etiķkoks ir jāstāda vietā, kur nepārtraukti tiks pļauta zālīte, lai ierobežotu šo netikumu, taču, manuprāt, visilgāk ziedošais krūms ir klinšrozīte (čuža), turklāt vasaras otrajā pusē, kad ziedu bagātība kļūst mazāka. Ar pievienoto vērtību ( skaistas un ēdamas ogas) ir nesen tirgū parādījies kizils, tikpat vērtīgs ir plūškoks – skaisti smaržīgi ziedi un izcila veselības tēja no melnajām ogām, ja ne pašiem, tad putniem. Tiesa, augums līdz trīs metriem to ierindo jau koku statusā. Tas pats attiecas uz irbenēm. Nu jau stabila vērtība ir ēdamais sausserdis, kā nekā pirmās ogas! Viengad šīs mellenēm līdzīgās ogas baudīju 6. jūnijā. Lai sausserža ziediņi labāk apputeksnētos un līdz ar to dotu bagātīgāku ogu ražu, ir jāpērk divas dažādas šķirnītes. Te nav kā aktinīdijām – ja pērk, tad obligāti sievišķo un vīrišķo stādiņu. Ļoti skaistas ir hortenzijas, kuru ziedēšana rudens pusē atsver visu. Bezgala skaisti ir arī cidoniju ziedi, un kur vēl augļi! Sniegogas arī nav smādējamas, tāpat kā bārbeles, tā nu izvēle ir visai plaša.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi