Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Apceļojot pasauli, sāc ar – Latviju!

Druva
09:42
18.03.2014
8
Ligatne

Varam jau sajust vasaras tuvošanos, tāpēc jāsāk kalt plāni, kur aizbraukt, ko apskatīt. Pirmās Latvijas laikā populārs bija aicinājums – apceļo savu dzimto zemi, un patiesībā arī tagad tas nav zaudējis savu aktualitāti. Tieši te vajadzētu sākt savu ceļotāja pieredzi.

To iesaka arī Raunas tūrisma un transporta aģentūras “Balt-Go” direktore Līga Pommere: “Manuprāt, ir nepareizi, ja cilvēki sāk apceļot pasauli, neapskatot Latviju. Viņi nolaupa sev prieku atklāt mūsu zemi, pēc tam grūti ieraudzīt to bagātību, ko sniedz Latvija. Ceļojot pa pasauli, emocijas nedaudz notrulinās. Tie, kuri sāk ar Latviju, pasauli pēc tam ierauga pavisam citādu. Jāmāk priecāties arī par ziedu, ja to neproti, ikdiena kļūst garlaicīga.”

Līga, pati mūsu valsti izbraukusi krustām šķērsām, atzīst, ka Latvijā piedāvājums kļūst arvien plašāks, kvalitatīvāks, sagaida profesionāli cilvēki, vietējie gidi ir arvien interesantāki. Attīstība notiek lielā ātrumā, visur, kur brauc, ir ko redzēt. Labi piemēri neesot jāmeklē tālu.

“Kaut vai tepat, manā dzimtajā Līgatnē. Kādreiz likās, kas tur ko redzēt – papīrfabrika, dabas takas. Tagad ir ko skatīt dienām – alas, pastaigu takas, amatnieki, vīna darītava un vēl un vēl. Un tā jebkurā vietā. Var droši teikt, ka Latvijā ir vēl tik daudz neapgūtā,” atzīst ceļotāja.

Viņa stāsta, ka skatāmo var iedalīt vairākās daļās. Galvenā pamatvērtība ir Latvijas brīnumjaukā daba, kas it visur spēj iepriecināt un pārsteigt. Šobrīd arvien vairāk cilvēki vēloties ceļojuma laikā baudu ne tikai acīm. Arī paši tūrisma pakalpojumu sniedzēji to apzinās, piedāvājot visdažādākās degustācijas. Vēl ceļotājiem vajag arī kaut ko dvēselei, un to spēj sniegt satiktie cilvēki.

“Madonā aizbraucām skatīt zemeņu laukus. Viena lieta zemenes – acīm, vēderam, bet cilvēkiem ļoti patika saimnieces stāstījums par sevi, savu ģimeni, kā viņi dzīvo, saimnieko. Šādi stāsti ir iedvesmojoši. Nav nepieciešamas nekādas zvaigznes, vienkāršs cilvēks var sniegt pat vairāk,” uzsver Līga Pommere.

Iepazīstot Latviju arvien vairāk un vairāk, jūtams, ka katram kultūrvēsturiskajam novadam ir savs šarms. Latgale paņem ar sirsnīgumu, kurzemnieki ir lepni, tā bijis vienmēr, bet tur profesionālāks piedāvājums. Viņi tūrismā strādā ļoti mērķtiecīgi, piedāvājot plašu degustācijas ekskursiju klāstu. Kā smejot saka Līga – kā kāp ārā no autobusa, tā kaut ko ēd vai

dzer: “Taču tās nav vienkārši degustācijas, daudzviet tas ir vesels pasākums ar stāstiem, demonstrācijām, atbraukušo iesaistīšanu dažādās izdarībās, sacensībās.”

Strādājot arī par gidi, Līga novērojusi, ka ceļotāji iedalās vairākās grupās. Ir tādi, kuri grib iegūt maksimāli daudz informācijas, vēlas, lai viņiem visu ceļu kaut ko stāsta. Arī maršrutā Cēsis – Rīga esot gana stāstāmā. Klausoties Līgas teikto, iedomājos, ka, lai arī šis ceļš mērots bieži, ar gidu uz Rīgu tiešām nav braukts. Te ir tā vienkāršā patiesība – mēs nezinām, kas mums tepat blakus, bet gribam Āfrikas tuksnešus un Amazones mūžamežus.

Nereti gida stāstījums saplūst ar realitāti, radot neaizmirstamas atmiņas.

“Mūsu gide Dace veda grupu uz maizes muzeju Aglonā. Pa ceļam ir apdzīvota vieta Anspoki. Izskatās pamesta vieta, bet tā ir pazīstamā Jāņa Streiča dzimtā puse, un Dace par to pastāsta braucējiem. Maizes muzejā grupai pasaka, ka kopā ar viņiem būšot vēl daži cilvēki. Veras durvis un nāk iekšā … Jānis Streičs ar draugiem. Mūsējie tikko kā runājuši par viņu, un te pats klāt, gluži kā noorganizēts. Ar režisoru izveidojusies sirsnīga saruna, un tā vienā braucienā divi guvumi – maizes muzejs un tikšanās ar Jāni Streiču. Tagad šī grupa piesacījusies uz citu ekskursiju, sākam domāt, kā noorganizēt ko līdzīgu. Ir nepieciešams, lai cilvēkus dvēseliski aizskartu,” saka L. Pommere.

Ņemot vērā, ka ceļojumi tiek piedāvāti katru gadu, vienmēr nākas meklēt ko jaunu, bet tā neesot problēma. Piedāvājuma netrūkst, jau tagad zināms, kur aizbraukt, ko redzēt nākotnē. Latvijas iespējas vēl nav izsmeltas, katru gadu parādās jauni piedāvājumi. Jautāju, vai pati vienmēr vispirms apskata vietu, pirms to iekļaut piedāvājumā? Līga stāsta, ka visur nevar fiziski paspēt, tāpēc ar piedāvājumu iepazīstas tūrisma gadatirgū, ņem vērā tūrisma informācijas centru ieteikumus, internetā atrodamo informāciju.

Līgas stāstītais liek uz pozitīvo pusi mainīt domas par mūsu

valsts tūrisma potenciālu. Visos līmeņos jau runā, ka tūrisms ir viena no svarīgākajām Latvijas nozarēm, jūtams, ka cilvēki tiešām šajā nozarē strādā.

“Jāņem gan vērā, ka Latvijā uzsvars ir uz kultūrvēsturisko un gastronomisko tūrismu. Varam orientēties uz tiem, kuri grib kaut ko redzēt, dzirdēt, sagaršot, nevis visu dienu gulēt pludmalē pie programmas “viss iekļauts”. Šiem otrajiem Latvijā būs grūti, jo te jāmāk ieraudzīt. Mums, piemēram, ir Raunas Staburags, kas pašiem šķiet jauka vieta. Turcijā ir Pamukale, kas savā būtībā arī ir staburags, jo abi veidojušies pēc viena principa, tikai atšķirīgos lielumos. Ja te viss miniatūrs, tur – daudzstāvu mājas augstumā. Tie, kuri pabijuši Pamukalē, nonākot pie Raunas Staburaga, skatās uz koku galotnēm, prasot – kur ir tas staburags? Līdzīgi ar muižām un pilīm, kas Latvijā ir lielā skaitā, bet nav tik grandiozas kā citviet. Aizbraucot uz Versaļu, pat Rundāle liksies maza un bāla. Latvijā jāmāk ieraudzīt, bet šo spēju var uztrenēt,” mierina L. Pommere.

Viņa stāsta, ka ceļotājus ved arī uz Lietuvu, Igauniju, un mūsu valsts piedāvājums uz kopējā fona izskatoties itin labi. Katrā ir kaut kas īpašāks, un tas ir labi. Piemēram, Igaunija apsteigusi ar kūrortu piedāvājumu.

Kas Līgai pašai Latvijā patīk vislabāk, kurp gatava braukt atkal un atkal?

“Laikam pirmajā vietā ir Latvijas daba. Mums ir nenovērtējama bagātība – jūra. Ir lieliski izbrīvēt vienu dienu, lai ietu gar jūru. Tā ir tik dažāda, izcili palīdz atpūsties, sakārtot sevi. Ja gribētu apiet visu Latvijas piekrasti, vajadzētu daudz laika, bet Latvija ir jābauda lēni, sajūtot, izgaršojot. Man patīk, ka Latvijā ir iespējas atpūsties gan kompānijā, gan vienatnē atrast klusas, brīnišķīgas vietas. Latvija atvērta visiem. Patīk Latgales vienkāršība, kādas nav citur. Un, kā jau minēju, vienmēr var braukt uz Līgatni. Tā patiešām ir unikāla vieta ar savām alām, gravām, mežiem. Tur brīnumi uz katra soļa. Līgatne ir vieta, kur var braukt visos gadalaikos,” atzīst Līga Pommere. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
116

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
397

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi