Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Apaļais jūrasgrundulis kā iespēja

Druva
10:15
15.09.2022
14
Grundulis Iezimets 2

Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.

Ietekmē diezgan būtiski

“Tam nav oficiāli noteikts invazīvas sugas statuss,” atklāj Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis. Tomēr, viņaprāt, terminoloģija nemaina faktu – svešzemju suga ievērojami ietekmē vietējo Baltijas jūras ekosistēmu un citus tās iemītniekus, tāpēc apzīmējums būtu vietā.

Dažs spriež, ka otru tik neglītu zivi būs grūti atrast – melna, ar milzu galvu, izvalbītām acīm un biezām lūpām. Turklāt tajā ir vairāk galvas nekā gaļas. Ja gadījies apaļo jūrasgrunduli gan pagatavot, gan garšot, tad jāsecina, ka tas ir labs! Izcepas ātri, gaļa balta, maiga, asaku maz.

Zvejnieki sarunās min, ka apaļais jūrasgrundulis ir drauds Baltijas jūras reņģēm. Apetīte tam laba, un zivs nesmādē arī citu sugu zivju ikrus un mazuļus. Tomēr viņi no populācijas pieauguma arī iegūst. Sezonā (maijā un jūnijā) visu nozvejoto bez problēmām var pārdot uzpircējiem. No valstīm Baltijas jūras krastos Latvija ir vienīgā, kurā apaļos jūrasgrunduļus zvejo tik lielos apmēros. Pēc BIOR rīcībā esošās informācijas, 2013. gadā nozvejotas aptuveni 25 t šīs sugas zivju, bet 2016. gadā jau 508 t. Savukārt 2018. gads noslēdzās ar rekordu – 1113 t, bet pērn – aptuveni 930 t.

Svešzemnieku vairs neapturēt

Ikviena invazīvā zivju suga – arī apaļais jūrasgrundulis – nonāk institūta BIOR uzmanības lokā. Tā gaitām pētnieki seko jau kādu laiku. Šogad uzsākts pētījums, kurā iecerēts divu gadu laikā iezīmēt 8000 sugas pārstāvju, lai uzzinātu vairāk par to, kā suga pārvietojas Latvijas piekrastes ūdeņos.

BIOR pārstāvis I. Putnis teic, ka šī ir tikai daļa no darbiem lielākā projektā “Life Reef”, ko institūts īsteno sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Projekta galvenais mērķis ir jaunu, potenciāli aizsargājamo dabas teritoriju izpēte Baltijas jūrā. Tajā iekļauti arī papilduzdevumi, kas saistīti ar jau esošo aizsargājamo teritoriju novērtēšanu un pasākumu plānu izstrādi to aizsardzības veicināšanai, jo invazīvās sugas klātbūtne ievērojami ietekmē arī šīs ekosistēmas.

Pirmkārt, zivis ir gana lielas (līdz aptuveni 250 g svarā un 26 cm garumā) un barības ziņā neizvēlīgas – ēd visu, ko atrod, arī citu zivju ikrus un mazuļus. Viena no to iecienītākajām uzkodām ir ziemeļu ēdamgliemene. “Tā ir viena no būtiskām vidi veidojošām sugām,” skaidro zinātnieks. Ja apaļais jūrasgrundulis gliemeņu populāciju izēd, teritorijā var novērot dzīvotņu un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Piedevām svešzemnieki ir agresīvi un teritoriāli – bieži padzen no pašu izraudzītajām dzīvotnēm vietējās sugas. “Kad populācija 2015., 2016. gadā Latvijas piekrastē bija strauji palielinājusies, kolēģi, nosakot apdzīvotības blīvumu, vietām saskaitīja no vienas līdz trīs zivīm uz kvadrātmetru,” stāsta I. Putnis. “Un visai šai biomasai kaut kas jāēd!” Uz jautājumu, vai situāciju var vērtēt kā kritisku, sarunbiedrs atbild: “Kā kurā vietā.” Tā pēdējos gados ir ja ne uzlabojusies, tad noteikti stabilizējusies. Zinātnieks uzsver, ka tad, kad populācija ir jauna, tā strauji attīstās un pieaug. Pēc tam seko lejupslīde un stabilizēšanās.

Ko darīt, lai apaļo jūrasgrunduli ierobežotu? Vai tas vispār ir iespējams? I. Putnim neesot zināms piemērs pasaulē, kur būtu veiksmīgi izdevies izskaust svešzemju sugu, kas atklājusi sev jaunus ūdeņus, kuros jūtas labi. Apaļais jūrasgrundulis pie mums dzīvo pat ilgāk, nekā norādīts literatūrā, – ne trīs četrus, bet pat septiņus vai astoņus gadus. Turklāt atklātajā jūrā Kurzemes pusē tas izaug lielāks nekā citur, kas, visticamāk, ir saistīts ar labākiem barošanās apstākļiem.

Nav ēšanas tradīciju

Lai mazinātu apaļo jūrasgrunduļu ietekmi, vienkāršākais risinājums šķiet tos izzvejot, kas patiesi ir nepieciešams un arī tiek gana veiksmīgi darīts. Tomēr gluži tik vienkārši nav. “Lielākā problēma ir tā, ka, kāpinot nozveju, neizbēgama ir citu vietējo sugu un pat putnu un zīdītāju piezveja,” teic I. Putnis. Viens no iemesliem – zvejas rīkiem, ko izmanto, lai ķertu grunduļus, ir mazs acs izmērs. Tīklos nokļūst arī nelielas mencas, vimbas, plekstes un citas zivis. Tas nav labi no zivju resursu aizsardzības viedokļa.

Risinājums ir, veicot apsekošanu, noskaidrot, kurās teritorijās ir savairojušies apaļie jūrasgrunduļi un organizēt mērķētu zveju tieši tur. Veicot pētījumu, zinātnieki mēģinās apzināt sugas iecienītākās dzīvotnes. Piemēram, plānots veikt zemūdens filmēšanu, apsekojot dažādus piekrastes zvejas rajonus. Nosakot parametrus, kas apaļajam jūrasgrundulim ir tīkami, var mēģināt analizēt visu piekrasti un prognozēt, kuros rajonos suga būs sastopama vairāk. Tur varētu rekomendēt veikt intensīvāku specializēto zveju.

“Vienmēr saku, ka zvejas pārvaldība ir kā pulksteņa mehānisms. Tā darbošanās atkarīga no visām iesaistītajām pusēm – politikas veidotājiem, zvejniekiem un pētniekiem, kuriem jādod zinātniskais padoms,” teic BIOR pārstāvis. Lai padomu dotu, vajadzīga objektīva informācija, ko var iegūt sadarbībā ar zvejniekiem. BIOR no viņiem šobrīd gaida ziņas par noķertajiem, iezīmētajiem apaļajiem jūrasgrunduļiem. Baltijas jūrā šobrīd ielaisti jau divi tūkstoši zivju, kam mugurās iešautas zīmītes. Galvenais, kas interesē zinātniekus, ir ģeogrāfija – vieta, kur atkārtoti noķerta katra zivs. To var arī sasaldēt un uzglabāt, lai vēlāk nodotu institūtam bioloģiskai izpētei. Zvejnieki par līdzdalību projektā var saņemt atlīdzību.

Zināms, ka no mazajām zivīm ražo zivju miltus, lielie nonāk galdā valstīs, kur apaļo jūrasgrunduli pierasts ēst. I. Putnis piekrīt apgalvojumam, ka būtu apsveicami, ja to savā ēdienkartē iekļautu arī Latvijas iedzīvotāji. “Augusta beigās starptautiskā darba grupā Dānijā diskutējam, ka Eiropā kopumā nav grunduļa ēšanas tradīcijas. Viens no izskanējušajiem viedokļiem – zivs veselā veidā neizskatās garšīga,” stāsta I. Putnis. Bet pie filejas bez roku darba netikt, un tad cena vairs nebūs tik pieejama… Tomēr sarunbiedrs tic, ka ir iespējams radīt pieprasītu produktu, kas veicinātu apaļā jūrasgrunduļa patēriņu. Viņaprāt, zivs ļoti labi izskatās kūpināta.

Zivi cenšas popularizēt

Lai popularizētu apaļo jūrasgrunduli kā ēdamu un garšīgu zivi, 18. jūnijā uz Grunduļu dienu Liepājā ļaudis aicināja “Liepājas rajona partnerība”. Tās izpilddirektore Inita Ate pastāstīja, ka pasākuma iniciatori bija paši zvejnieki. Lielu daļu lomu viņi agrāk eksportēja arī uz Ukrainu, kur zivij pat uzcelts piemineklis pateicībā par to, ka tā savulaik glāba cilvēkus no bada. Šim eksportam mazinoties, aktuālāka kļuvusi vietējā patēriņa veicināšana. Grunduļu dienā svētku dalībniekus cienāja ar garšīgu zivju zupu un rādīja, kā zivi pagatavot. “Zivs nav liela, tāpēc jāmāk izfilēt,” stāsta I. Ate. Ja to neizdari pareizi, pagatavojamās gaļas ir maz. Šo prasmi demonstrēja Liepājas zivju restorāna “Spīķeris” šefpavāre. Starp citu, sezonā no maija līdz Jāņiem apaļais jūrasgrundulis ir arī restorāna ēdienkartē.

Tos, kuriem ir interese par grunduli, viņa aicina sociālajos medijos uzmeklēt profilu “Zivju sezona”. Tur var noskatīties video, kas gatavots ar mērķi reklamēt zivi un parādīt, kā to labāk ēst. Gan video, gan grunduļu svētki ir projekta “Zivju sezona” aktivitātes.

Gaļa ir garšīga, bet ēdēji rauc degunus

Salacgrīvietis Armands Belasiks kioskā tirgo svaigas zivis, kā arī tās kūpina. Viņa ģimenei apaļais jūrasgrundulis garšo, pat bērni labprāt ēd balto, maigo gaļu. Savulaik mēģinājis piedāvāt kūpinātu klientiem, bet viņi rauca degunus. Daudzi, piemēram, runā, kā pirms gadu desmitiem ar gardu muti ēduši lucīšus, ko tagad vairs nevar dabūt… Bet varbūt jāmācās novērtēt to, kas ir? Salacgrīvietis ir skeptisks – latvieši ir konservatīvi, un viņa pieredze liecina, ka ēd tikai to, ko pazīst. “Vienīgi varētu pagatavot konservus,” viņš spriež. Ņemot vērā, ka šobrīd cenas ceļas, samērā lēto zivi cilvēki varētu atļauties. Tas gan arī esot kļuvis dārgāks. Savulaik bija nopērkams par 20 centiem, šogad jau maksājis 40 centus kilogramā, un runā, ka Liepājas pusē pat eiro. Pēc sarunām ar zvejniekiem A. Belasiks zina teikt, ka šis kopumā ir bijis ļoti švaks zvejas gads. Turklāt apaļo jūrasgrunduli daudzi piemin kā vaininieku, zinot, ka svešzemnieks ir ļoti ēdelīgs. Runā, ka tas nesmādē arī ņurņikus (nēģu kāpurus). Tas ir ļoti satraucoši, ņemot vērā, kā Salacgrīvā lepojas ar nēģu zvejas tradīcijām.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
192

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Nokļūt bišu paradīzē

07:00
13.09.2024
33

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas. Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, […]

Pārmaiņu gads Nītaures skolā sola jaunu posmu tās izaugsmē

07:53
09.09.2024
133

Nītaures Mūzikas un mākslas skolā šis mācību gads nāk ar pārmaiņām. Jau šoruden plānots sākt pamatīgus vēsturiskās skolas renovācijas būvdarbus un amatā stājusies jauna direktore Gunta Mellīte. Viņa ir    ieguvusi profesionālo maģistra grādu valsts pārvaldē un arī pedagoģijā. Iepriekš strādājusi par Izglītības pārvaldes vadītāju un speciālisti Smiltenes pašvaldībā. Pārceļoties dzīvot uz Cēsu novadu, meklējusi […]

Ja vajag, jāmet ritentiņš

07:40
08.09.2024
265

Vāzēs smaržo 1.septembra ziedi, atgādinot, ka sācies jaunais mācību gads.  Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas angļu valodas skolotājai Tijai Jurānei šis ir otrais gads pedagoģijā. -Pirmā skolas diena bija sirsnīga. Bērni gan saka: “Ak, skola sākas!” Bet ir priecīgi satikties, būt skolā. Tāpat arī skolotāji. -Kāds bija pašas ceļš, līdz atgriezāties skolā? -Dzērbenes vidusskolā mācījos […]

Sievietes skaistums spridzina krāsās

07:25
07.09.2024
62

Cēsu Izstāžu namā ar tekstilmākslas izstādi “Mana krāsainā pasaule” savu jubileju svin un cēsniekus iepriecina Žanete Siliņa. Desmit gadus viņa bija keramiķe Vidzemes radošās keramikas darbnīcā “Betes”, nu jau 20 gadus dzīvo Dānijā. -Jau sen man bija prātā Cēsu Izstāžu zāle, bet pat nedomāju, ka te kādreiz varēšu sarīkot izstādi. Pirms diviem gadiem ienācu, apskatīju […]

Ogu, sēņu un ābolu laikā Inešos

06:29
06.09.2024
27

Dzidra Zēģele steidzas uz Sproģu purvu palasīt brūklenes. Viņa atzīst, ka šovasar brūkleņu maz, melleņu nebija, toties sēņu un beku gan daudz. “Meži izcirsti, kur ej, cirsma, vēja lauztie koki nav novākti, guļ, izgāzti ar saknēm. Bet katram ir savas sēņu vietas. Piemēram, tepat Silā sēņo visi un visiem pilni grozi,” stāsta Dzidra. Viņa un […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
18
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi