Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Amatniekam mūsdienās jābūt ar vienu roku darbnīcā, ar otru – internetā

Druva
09:43
15.06.2017
11

Lai gan uzņēmējdarbība mūsdienās vairs nav nodalāma no digitālajām tehnoloģijām, par to sniegtajām priekšrocībām gan produkcijas pārdošanā, gan popularizēšanā ir zinošs vien retais Latvijas amatu meistars. Aicinot tautas amatu meistarus pieteikties dalībai Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank projektā “Meistars 21. gadsimtā”, pieredzējuši amatu pratēji un projekta vēstneši – modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane, keramiķes Dace Draveniece un Jūlija Podziņa, kalējs Jānis Nīmanis – dalās pieredzē, cik svarīgas mūsdienās ir digitālās prasmes savu izstrādājumu konkurētspējas celšanā.

Mūsdienu meistars = izcils sava aroda un digitālo tehnoloģiju pratējs

“Mūsdienu meistaram ir jābūt daudzpusīgam – ne tikai izcili jāprot savs arods, bet arī jāizmanto visas 21. gadsimta sniegtās priekšrocības, lai sasniegtu daudz efektīvāku rezultātu,” ir pārliecināta projekta vēstnese un latviešu modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane. “Digitālo vidi var izmantot gan sava zīmola atpazīstamības celšanā, gan arī praktiskā ziņā, es, piemēram, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, varu digitāli konstruēt piegrieznes apģērbiem. Lielu lomu, manuprāt “spēlē” arī mājaslapa, kas ir kā zīmola un meistara vizītkarte, kur klients var iegūt svarīgāko informāciju.”

Keramiķi un veikala “Muhamors” īpašnieci Daci Dravenieci priecē, ka ir lietas, kas laika gaitā nav mainījušās, – meistari vēl aizvien ir ir cilvēki, kuri dara to, ko mīl. “Tirdziņos un gadatirgos redzams, cik dzīves prieka pilni viņi ir, un pirmdienās viņi raujas uz savām darbnīcām. Tajā pašā laikā amatnieki nevar ignorēt digitālās tehnoloģijas, jo ir ļoti daudz iespēju, ko izmantot savā labā, un ir vērts ar tām iepazīties, tikai jāprot tās

sabalansēt ar ierasto darbu un neapjukt piedāvājumā. Labā ziņa ir tā, ka daudzus digitālos rīkus var izmantot bez maksas – nekad agrāk tā nav bijis, kad reklāma ir pieejama par brīvu. Pēc pieredzes varu teikt, ka idejas bez budžeta reizēm nostrāda daudz efektīvāk.”

Internets – lielākais gadatirgus, kur satikt savus klientus

Porcelāna meistare Jūlija Podziņa teic: “Mūsdienās meistars var strādāt un dzīvot jebkur uz uz pasaules, ja vien viņam ir pieejams internets un sociālie tīkli, kas ir ļoti ērti.” Tam piekrīt arī kalējs un “Autine Tools Company” īpašnieks Jānis Nīmanis, piebilstot, ka internets un sociālie tīkli ir efektīvs veids, kā iepazīstināt sabiedrību ar sevi, savu produkciju un atrast domubiedrus. “Pielāgošanās mainīgajiem laikiem un tehnoloģijām, to attīstībai – viens no pamatnoteikumiem, kas jāievēro meistaram 21. gadsimtā.”

Projektā “Meistars 21. gadsimtā” astoņi konkursa kārtībā izvēlēti tautas amatu meistari četrus mēnešus lekcijās un praktiskās nodarbībās pie digitālās prasmes apguvušiem, veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem, sava aroda meistariem, un sociālo tīklu un bankas ekspertiem apgūs saziņai un pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes. Iedvesmojošie lektori stāstīs, kā padarīt darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.

Projektam “Meistars 21. gadsimtā” amatnieki var pieteikties līdz 25. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu vietnē www.latvijasmeistari.lv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
103

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
118

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
376

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi