Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Lidot īstajā laikā un vietā

Iveta Rozentāle
14:00
17.12.2019
10
Lido 1

Kirills Jekimovs pirms nepilna gada no Krievijas pārcēlās uz dzīvi Cēsīs un te turpina nodarboties ar savu hobiju un arī sporta veidu – paraplanierismu. Patlaban viņš cītīgi gatavojas nākamā gada pasaules mēroga sacensībām Brazīlijā, lai pirmo reizi šajā sporta veidā tiktu pārstāvēta Latvija.

Viņš uzsver: “Lai lidotu labi, tas jādara regulāri, tāpēc labprāt ne tikai pats izbaudu lidojumus, bet palīdzu arī citiem iepazīt lidošanas prieku. Ir īpaša sajūta dalīties ar to, kas man ir – dot iespēju pacelties gaisā, parādīt skaistumu, kas redzams no augšas, un radīt putna lidojuma sajūtu.”

Patīk mazpilsētas

Kirills atzīst, ka viņš ērti un omulīgi jūtas mazpilsētās. Kad pirms vairākiem gadiem bija Cēsīs, viņam te ļoti iepatikās. Kirills arī ļoti novērtē, ka Latvijā cilvēki neiebilst atbildēt krieviski, kamēr viņš mazpamazām apgūst latviešu valodu. Jo, piemēram, Polijā cilvēki labprāt atbildēs citās valodās, bet ne krieviski. Viņš ļoti priecājas, ka atrada šeit gan dzīvesvietu, gan darbu un var ar paraplanierismu nodarboties kopā ar vietējiem pilotiem: “Vairs nejūtos kā svešinieks. Tagad, kad braucu pa pilsētu, ir cilvēki, kas mani pazīst, pamāj, apgūstu latviešu valodas sarunvalodas frāzes, pamazām kļūstu par savējo. Domāju, tālāk būs tikai labāk. Turklāt ir patīkami, ka vietējie ir izpalīdzīgi gan darba jautājumos, gan piedāvājot kopīgi atpūsties. Būtībā palīdzam cits citam.”

Tā kā viņam, dzīvojot Cēsīs, ir iespēja augt gan savā biznesā, gan hobijā un sportā, pagaidām Kirills ir noskaņots palikt te, bet vienmēr ir atvērts jauniem piedāvājumiem: “Esmu cilvēks, kurš ir gatavs jebkurā brīdī pārcelties, ja jūtu tādu nepieciešamību vai saredzu iespējas kādā citā vietā. Darot to, kas man patīk, es jūtos īstajā laikā un īstajā vietā – laimīgs.”

Bail no augstuma

Ņemot vērā, cik ļoti Kirillam patīk lidot, pārsteidzoši, ka viņš baidās no augstuma. Tomēr, kad ārsts Kirillam diagnosticēja astmu, viņš saprata, ka, iemācoties lidot, var pats sev palīdzēt: “Nolēmu, ja iemācīšos lidot akurāti, tad to darīšu. Un tā joprojām lidoju uzmanīgi. Taču, kad apguvu lidošanu, gribēju reizē pilnveidoties, izmēģināju arī profesionālo sportu, sākumā gūstot labus sasniegumus vietējā mērogā, ar laiku arī starptautiski. Vēlāk jau sāku kā instruktors apmācīt jaunos pilotus. Tas man ļāva paplašināt pieredzi. Lidošanā tāpat kā jebkurā nodarbē, ko gribi darīt patiesi labi, svarīgi ir darīt to bieži un regulāri. Tāpēc Krievijā papildus visam strādāju par glābēju lidojot. Līdz ar to atpūtos, strādāju un sportoju lidojot.”

Kirills skaidro, ka lidošana ir atkarīga no laikapstākļiem – neder lietus, sniegs vai spēcīgs vējš. Viņš ir izbaudījis lidošanu gan trīsdesmit piecu grādu karstumā, gan trīsdesmit piecu grādu aukstumā: “Man patīk lidot ikvienā gadalaikā, jo katram ir savas priekšrocības un savs skaistums, turklāt ir ļoti skaisti novērot, kā daba mainās – kāda tā ir pavasarī, vasarā, zelta rudenī un ziemā.

Lidot mācās atšķirīgi

Pilots novērtējis, ka tehnikas attīstība šo gadu laikā ļauj vieglāk apgūt lidošanu, lidaparāti ir labākas kvalitātes, ar mazāku risku.
Kirills uzsver, ka mācīt citus, dalīties savā pieredzē ir ļoti liela atbildība: “Cilvēks pieradis atbalstīties uz cieta pamata, lidojot tā nav. Ir jāsaprot, kas un kā notiek gaisā. Lidojot jābūt gatavam dažādām situācijām. Jābūt izstrādātai teorētiskai bāzei, lai cilvēks būtu gatavs atbilstoši rīkoties – sekot augstumam, noturēt kursu. Lai iemācītos patstāvīgi lidot, nepieciešams būt disciplinētam, jā­spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus. Ir ļoti liels gandarījums, kad cilvēks iemācās lidot patstāvīgi un sāk veidot savus lidošanas paradumus, savu lidojumu rokrakstu.”

Laiks, cik ātri cilvēks iemācās lidot, atšķiras, līdzīgi kā mācoties valodas – viens to izdara ātrāk, cits lēnāk. Bet vidēji tie ir trīs mēneši, no kuriem desmit stundas ir praktiskās nodarbības. Viņš gan uzsver, ka nekad nevar teikt, ka esi iemācījies visu, arī viņš joprojām mācās un pilnveidojas: “Ja neturpina izaugsmi, notiek regress. Skaists ir līmenis, kad lidojumu var izbaudīt jau kā atpūtu.”

Šobrīd Kirills gan vēl Latvijā nemāca kursantus, bet kopā ar viņu iespējams izbaudīt lidojumu ar paraplānu. Viņš arī vērtē, ka cilvēkiem par lidošanu ar paraplānu ir lielāka interese, nekā šķiet, turklāt daudzi, kuri pamēģina vienu reizi, vēlas laiku pa laikam lidot, lai izbaudītu dažādus laikapstākļus – gan skaidru laiku, gan mākoņainu. Cēsīs ir apmēram septiņi ilggadēji motoparaplānu piloti. Pamazām šis vaļasprieks kļūst populārāks un pieejamāks. Ir iespēja iegādāties mūsdienīgāku tehniku, jūtams atbalsts no Latvijas Paraplanierisma federācijas, ir doma par sacensībām: “Cēsis ir laba vieta lidojumiem Latvijā, kur ar motoparaplāniem ir ļoti komfortabli lidot, tāpēc te šo jomu ir iespējams attīstīt.”

Vēsturisks brīdis

Šobrīd ar federācijas un domubiedru atbalstu Kirills gatavojas dalībai vispasaules čempionātā motoparaplāniem, kas notiks nākamā gada jūnijā Brazīlijā: “Priecājos, ka varu būt profesi­onālajā sportā, un, tā kā Latvija līdz šim nav ņēmusi dalību šādos čempionātos, man ir vēl patīkamāk pārstāvēt Cēsis, jo es šeit dzīvoju. Man tas būs tāds vēsturisks moments. Tāpēc tagad ir ļoti daudz darba. Gribas sagatavoties pēc iespējas labāk. Ja izdosies iegūt labus rezultātus, tad uz šo sporta veidu sāks skatīties pavisam citādāk, nopietnāk.”

Kirills apzinās, ka Brazīlijā ir 10 stundu atšķirība, cits klimats, bet viņš uzsver, ka dalība šādos pasākumos palīdz vēl un vēl pilnveidot meistarību. Viņš ar savu komandu ieplānojis ierasties Brazīlijā kādu laiku pirms sacensībām, lai adaptētos vidē, iepazītu konkrētas vietas. “Tas ir izaicinājums, bet tieši tāds pats izaicinājums tas ir citu Eiropas valstu pārstāvjiem. Brazīlijas pilotus jau pazīstu, viņi ir ļoti prasmīgi. Rezultāts ir atkarīgs no tā, cik maksimāli izdosies sagatavoties. Lidojot vienmēr iespējami negaidīti momenti, bet domāju, ka viss izdosies – to noteiks pieredze un veiksme. Pilotiem veiksme intuitīvā līmenī ir ļoti svarīga, no tās ļoti daudz kas atkarīgs. Dažās sacensībās man ļoti palīdzējusi veiksme, citās nē, bet vienmēr ieklausos savās sajūtās. Pieredze palīdz veiksmi neaizbaidīt,” pastāsta Kirills.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
261

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
85

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi