Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Formu nomainot pret kleitām

Kitija Ločmele
13:46
23.11.2016
16

Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās cēsniece Indra Zara (29), kura jau piecus gadus, brāļa pamudināta, dien Zemessardzē. Tāpēc ikdienā viņa nēsā formastērpu. Indra atzīst, ka, dienējot Zemessardzē, ir aizmirsusi, kā nēsāt svārkus un kleitas, arī kosmētika un aksesuāri tiek lietoti reti. “Vien dažreiz ar draudzenēm uzrīkojam meiteņu vakarus, kad pucējamies un palīdzam viena otrai ieveidot matus. Tādās reizēs dodamies uz kādu pasākumu vai vienkārši apmeklējam kafejnīcu, jo no darba brīvajā laikā ir vēlme būt sievišķīgākām. Šie vakari vienmēr izvēršas patīkamos piedzīvojumos,” teic pārvērtību dalībniece.

* Pirms stila pārmaiņām.FOTO: Māris Buholcs

* Pirms stila pārmaiņām. FOTO: Māris Buholcs

Visgrūtāk Indras iestāšanos Zemessardzē pārdzīvojusi viņas vecmamma, kura nu jau aizgājusi aizsaulē. “Arī mans vectēvs, tāpat kā mans brālis un es, dienēja Zemessardzē, bet laikam viņam tur klājās grūtāk, jo vecmamma to uztvēra ļoti personīgi. Tāpat joprojām atminos viņas lūgumu, lai neaizmirstu nēsāt svārkus. Šo lūgumu man īsti nav izdevies izpildīt,” atzīst Indra.

Stiliste Ineta Zariņa teic, ka, no vienas puses, apģērba ziņā Indrai ir viegli, jo, dodoties uz darbu, nav jānopūlas, domājot, ko ģērbt, bet, no otras puses, būdama sieviete, Indra nedrīkst aizmirst par sievišķīgo pusi. “Tas nenozīmē, ka brīvajās dienās Indrai ir jāģērbjas svārkos un kleitās, bet kājās jāvelk augstpapēžu kurpes. Elegantu un sievišķīgu izskatu var panāk ar dažādiem apģērbiem,” viedokli pauž stiliste un piebilst, ka šoreiz tika meklēti apģērbu komplekti, ar kuriem jaunā sieviete varētu doties uz balli par godu Zemessardzes 25. jubilejai.

* Kā pamats pirmajam tērpam, uz kā balstīt pārējos apģērba gabalus un aksesuārus, tika izraudzīta violeta kleita, jo pie gaišiem matiem piestāv spilgtas krāsas, savukārt papildinājums tam - samta žakete. FOTO: Māris Buholcs

* Kā pamats pirmajam tērpam, uz kā balstīt pārējos apģērba gabalus un aksesuārus, tika izraudzīta violeta kleita, jo pie gaišiem matiem piestāv spilgtas krāsas, savukārt papildinājums tam – samta žakete. FOTO: Māris Buholcs

Pēc tikšanās ar stilisti Indra devās uz frizētavu “Elfa”, kur friziere Valentīna Tumuļkāne veidoja mūsdienīgu matu griezumu un ieveidoja frizūru. “Dabīgā matu krāsa man ir Latvijas pelēcīgi blondais, bet vienu brīdi biju aizrāvusies ar matu krāsošanu visdažādākajās krāsās. Tagad matu ir žēl, tāpēc ar to krāsošanu vairs neaizraujos, savukārt matus audzēju, jo darbā tie jānēsā savākti,” stāsta I. Zara, un viņas teikto papildina stiliste: “Indra pēc rakstura ir dzīvespriecīga, tāpēc tumšas krāsas matus viņai nevaru iedomāties.” Pēc friziera apmeklējuma Ineta Zariņa pārvērtību dalībniecei uzklāja grimu. “Acu plakstiņus iekrāsoju tumši brūnā tonī, nevis melnā, jo viņas āda un mati ir gaiši. Ar šādu toni vēlējos panākt, lai Indra izskatās oriģinālāk, agresīvāk, jaunavīgāk un stilīgāk, tomēr viņa nav no tiem tipiem, kuriem ikdienā vajadzētu lietot kosmētiku. Tā var noderēt tikai svētku reizēs,” atzīmē I. Zariņa.

Kā pamats pirmajam tērpam, uz kā balstīt pārējos apģērba gabalus un aksesuārus, tika izraudzīta violeta kleita, jo pie gaišiem matiem piestāv spilgtas krāsas, savukārt papildinājums tam – samta žakete. Modes pasaulē samts ir audums numur viens, bet žaketes josta izceļ vidukli. Tumšais zeķubikšu tonis savienojumā ar augstpapēžu kurpēm vizuāli pagarina augumu. “Indrai ieteicams ģērbties kleitās vai citā viengabalainā tērpā, lai mazo augumu nesadalītu divās daļās. Svarīgi, ka kopskats veido monotonu, viengabalainu tēlu. Pozitīvi vērtējams tas, ka Indrai patīk nēsāt augstpapēžu kurpes, jo viņai tās piestāv,” komentē stiliste.

 * Otrajam tērpam tika izvēlēta kleita, kuras priekšpusē vērojams monotons un ļoti oriģināls raksts. FOTO: Māris Buholcs

* Otrajam tērpam tika izvēlēta kleita, kuras priekšpusē vērojams monotons un ļoti oriģināls raksts. FOTO: Māris Buholcs

Otrajam tērpam tika izvēlēta kleita, kuras priekšpusē vērojams monotons un ļoti oriģināls raksts. Pēc stilistes teiktā, ar šādu kleitu var doties uz dažādiem pasākumiem, jo tā ir universāla. “Kleitas piedurknes, kuras veidotas no tilla, piedod smalkumu, bet vertikālās līnijas padara augumu slaidāku. Akcentam tika piemeklētas tumši zilas augstpapēžu kurpes un klačsoma, kas izceļ zilo toni kleitā,” tā stiliste Ineta Zariņa.

Pēc garās un piedzīvojumu pilnās dienas pārvērtību dalībniece neslēpj, ka diena paskrējusi nemanot, bet emocijas ir neaprakstāmas. “Jau sen vēlējos piedalīties “Druvas” rīkotajās pārvērtībās un parādīt, ka sievietes, kuras ikdienā nēsā zemessarga formu, no darba brīvajos brīžos var izskatīties sievišķīgi un ir sievišķīgas,” domas pauž Indra Zara un atzīst, ka no visa piedāvājuma visvairāk iepatikušās zilās augstpapēžu kurpes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
95

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi