Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Flokši manā dārzā

Guna Rukšāne
23:00
24.07.2016
39
Img 2732 1

Rakstot par flokšiem pirms desmit gadiem, es diezgan kategoriski izteicos, ka nekad nebūšu selekcionāre. Vīrs mani mudināja ar vārdiem: “Žēl, ka mūžībā aizgājusi Elvīra Zvaigznīte (flokšu un peoniju selekcionāre), tā nu Latvijā neviens vairāk nenodarbojas ar flokšu selekciju. Varbūt tu gribi?” Jā, varbūt, bet īsta dzinuļa man nebija. Tagad ir, jo esmu izdalījusi jaunu floksi, kuru nosaucu par ‘Pārsteigumu’. Selekcionārs pēc savas dabas ir fanātiķis un krājējs arī. Varu gandrīz vai galvu likt ķīlā, ka katrs šī tipa puķkopis savulaik ir krājis vai nu sērkociņu kastīšu etiķetes, vai konfekšu papīrīšus, un kur tad vēl markas, vēlāk alus pudeļu etiķetes. Mana vecākā meita Una krāj pildspalvas, kuru skaits tuvojas tūkstotim. Nu arī man pienācis laiks lepoties ar dārza kultūru skaitu, taču arī tur mani neinteresē daudzums, bet dažādība. Kas tad jauns ir flokšu lauciņā?

Varu izdalīt trīs galvenās līnijas – tā ir flokšu krustošana grupas ietvaros, starpsugu krustojumi un radiācijas ietekmē radītie. Selekcionāri nemaz tik labprāt savos laboratorijas noslēpumos nedalās, un it īpaši tas attiecas uz trešo grupu.

2001. gadā tirgū parādījās holandiešu selekcionāra Renē van Gālena pirmie sērijas ‘Feelings’ flokši. Tiem ir pavisam neparasta ziedu forma, un nezinātājs nekad nepateiks, ka tas ir floksis. Tās ir adatveida ziedlapu pārveidnes, neattīstījušies ziediņi, kas sakārtoti palielā ziedvārpā un producē arvien jaunas adatas, pusrozītes vai krāsainas lapu pārveidnes. Pozitīvais – šie, tā sauktie ziedi, turas vārpā pāris mēnešus. Tieši tāpat kā jebkuras puķes pildītā forma, jo tai nav jāsteidz briedināt sēklas, tikko zieds ir apputeksnēts. Kam gan ir vajadzīgs tāds, maigi izsakoties, dīvains floksis? Kolekcionāriem, lai paplašinātu varietāšu skaitu, bet praktiski tos izmanto vienīgi floristi. Nedomāju, ka tas ir dārza krāšņums, ja nu vienīgi, lai kādu pārsteigtu, pajautājot: “Vai zini, kas šī par puķi?” Tas ir kā stāsts par Černobiļas atomstacijas katastrofu 1986. gadā, kuras sekas Latviju neskāra, bet vairākās Igaunijas salās nolija radioaktīvais lietus. Pēc dažiem gadiem bioloģijas skolotājs Tāvi Tuliks, ejot ekskursijā ar bērniem pa mežu, atrada vairākas neparastas dzelteno vizbulīšu formas, kuras nu tiek pavairotas un tirgotas.

Manā dārzā ir vairāki no skata it kā parasti flokši, tikai to ziediņi ir sīkāki. Pamatā tie ir starpsugu krustojumi. Labi aug Jana Veršora krustojumi (P. x arendsii) – ‘Baby Face’, ‘Ping Pong’,’Jill’, ‘Early Star’ un citas. Sensacionālie divkrāsu ‘Pepermint Twist’, un ‘All in One’ tomēr neattaisno uz sevi liktās cerības, jo bieži šķeļas. Aug pāris gadus, un, skat, cerā parādās dzinumi ar rozā ziediem. Tie ir jāizgriež, jo pretējā gadījumā drīz viss cers būs rozā un no divkrāsu brīnuma nekas nepaliks.

Tomēr vislabākie, manuprāt, ir krustojumi sugas robežās, un te nu es vēlētos nosaukt savu izlasi, kur pirmo vietu noteikti ieņem ‘Balmoral’ – tā krāsu nevar aprakstīt, jo būtu banāli teikt, ka tas ir tumši rozā, tas jāredz savām acīm. ‘Bright Eyes’, ‘Elisabeth Arden’- arī rozā dažādas variācijas. Brīnišķīgs ir ‘Lilac Time’ – gaiši zilgana un vēlu ziedoša. Tās visas radītas pagājušā gadsimta 60.,70. gados. No jauna manā kolekcijā klāt nākuši brīnišķīgi, pēdējā desmitgadē pasaulē selekcionēti, īpaši jauki zilgano toņu flokši – ‘Swizzle Blue’, ‘Blue Paradise’, ‘Younique Old Blue’ un citi.

Kā katram augam, arī flokšiem ir savas slimības, un tās visas kavē augam būt skaistam un veselīgam. Par miltrasu esmu jau daudz runājusi, taču atkārtošu, jo sēra pulveri katrs var nopirkt. Ap Jāņiem, ja ir iestājies silts laiks (virs 20 grādiem), to vajag iebērt kaprona zeķē un papurināt uz flokšiem. Sporas nogalina ne jau pats sērs, bet tā izgarojumi, tāpēc arī nepieciešama augsta temperatūra.

Otra liga flokšiem ir stiebru nematode – attīstās kropli dzinumi. Dažreiz gan pavasarī, flokšiem strauji augot, stiebri sašķeļas gareniski un vēlāk lielā vējā nolūst – to nevajag jaukt ar mazā, nejaukā kukainīša izraisīto postu. Protams, stiebru nematodes ir ļoti nopietna problēma, taču es pa šo laiku esmu iemācījusies to uztvert mierīgāk. Bieži tas ir tikai neliels nematožu uzbrukums, un augs pats var ar to cīnīties. Vispirms es pēc iespējas dziļāk izgriežu aizdomīgos stiebrus, kurus ir skārušas nematodes. Turpmāk novēroju šo augu un skatos, vai atlikušie stublāji tālāk aug veselīgi. Dažreiz iedodu tiem sevišķi lielu porciju spēcinājuma devas, kuras iegūtas, zirgu vai putnu mēslus izšķīdinot ūdenī, noder arī svaigu nātru nostādinājums ūdenī.

Šogad flokši sāka ziedēt agri, bet cerams, ka ar dažām vēlajām šķirnēm ‘Miss Holland’, ‘King’, ‘Goliath’ tie mūs priecinās arī augustā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
264

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
92

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
52
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi