Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

Četri padomi tiem, kas svētkos pārēdušies

Druva
15:12
05.01.2018
4

Gada nogales svētku pārēšanās skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Gan mūsu pašu novērojumi, gan ārstu atziņas liecina — pēc svētkiem ļaudis sūdzas par nepatīkamiem simptomiem gremošanas traktā, smaguma sajūtu vēderā, nogurumu, vājumu un vēdera izejas problēmām. Par to, kā atjaunot organisma spēkus pēc svētku ēšanas maratona, izstāstīs uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo mazumtirgotāju „Elvi”.

„Jā” ūdenim un tējām

Ne velti mēdz teikt, ka ūdens ir dzīvības pamats — tas ir vitāli nepieciešams mūsu ķermenim. Taču, ceļot galdā treknus ēdienus ar augstu sāls un cukura saturu, kā arī lietojot alkoholu, viegli varam panākt organisma dehidratāciju jeb atūdeņošanos, proti, izvadīt vairāk ūdens nekā uzņemam. Ir svarīgi neaizmirst dzert tīru ūdeni arī svētku laikā — vidēji astoņas glāzes dienā. Savukārt tiem, kas svētkos izvēlas ēst izteikti neveselīgu, treknu un cukurotu ēdienu, ir ieteicama zaļā tēja. Tā ir bagāta ar antioksidantiem, kas palīdz neitralizēt vielmaiņas procesā radušās kaitīgās vielas.

„Nē” radikālām diētām

Jūtot vainu par pārēšanos, ir viegli iekrist ātro diētu slazdos. Doma, ka svētkos varēs ēst visu, bet pēc tam attīrīties, ievērojot ātro diētu, ir vilinoša. Ir svarīgi atcerēties, ka ātrās diētas — kefīra, biezpiena, griķu, zupas, Ķīnas, franču — ir kaitīgas veselībai. „Šādas diētas var izraisīt jaunas vai saasināt hroniskas slimības, turklāt svars pēc tām atgriežas ar uzviju,” brīdina „Elvi” uztura speciāliste Jevgēnija Jansone, aicinot pirms diētas uzsākšanas konsultēties ar profesionāli.

„Jā” dabiskam ēdienam

Dabisks ēdiens ir tāds ēdiens, kas ir pēc iespējas mazāk apstrādāts ražošanas procesā. „Tā nav tikai ekoloģiska un bioloģiska pārtika, bet ikviens produkts, kurā nav lieku sastāvdaļu,” skaidro speciāliste. Svaigs biezpiens nav tas pats, kas cukurota biezpiena masa, rūpnieciski gatavota kotlete panējumā nav līdzvērtīga liesai, tvaicētai gaļai, savukārt baltie, pulētie rīsi nav vērtīgi salīdzinājumā ar brūnajiem, melnajiem vai savvaļas rīsiem. Liesa vistas gaļa vai zivs bez liekā panējuma, svaigu dārzeņu salāti ar augstvērtīgu olīveļļu, augļi, pilngraudu produkti, kuros ir ietverts vērtīgais graudu apvalks, ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām, kas palīdzēs atkopties pēc svētku dzīrēm. Lietojot uzturā tikai dabiskus produktus, pašsajūta uzlabojas jau dažu dienu laikā.

„Nē” rafinētiem produktiem, cukuram un alkoholam

„Ja būtu jāsniedz godīgs rafinētu produktu apraksts, tos varētu saukt par no visa veselīgā attīrītiem produktiem,” uzskata speciāliste. Baltmaize, konditorejas izstrādājumi, baltie rīsi un čipsi dos tikai enerģiju, nevis vērtīgas uzturvielas. Līdzīgi ir ar balto cukuru, kas zibenīgi sniedz lielu enerģijas devu, bet ātri vien noved līdz vēl lielākam izsalkumam. Taču aizliegt sev našķus nav labs plāns, jo tas ir taisnākais ceļš uz noraušanos un neveselīgas pārtikas patēriņu, pēc kā atkal sākas vainas un sevis nosodījuma cikls. Ja kārojas deserta, var izvēlēties žāvētus augļus. Alkohols savukārt traucē atjaunot ūdens līdzsvaru, dod liekās kilokalorijas un izraisa vēlmi našķēties, tāpēc pēcsvētku periodā no tā būtu vēlams atturēties.

„Mēs visi mēdzam pārēsties, tāpēc tad, kad tas ir noticis, es aicinu nevis nosodīt un lamāt sevi, bet pieiet situācijai racionāli, turpmāk liekot uz šķīvja pilnvērtīgu, liesu, veselīgu, dabisku pārtiku,” mudina „Elvi” uztura speciāliste J. Jansone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
226

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
77
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
64

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
45

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
138

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
127

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
48
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi