Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Cēsu Mākslas festivāla trešā nedēļa.Ko redzēt?

Druva
13:29
25.07.2017
10

Cēsu Mākslas festivāla trešajā norises nedēļā sāksies muzikālā programma ar izcilā pianista Reiņa Zariņa un nīderlandiešu gleznotājas Marileņes Šiltkampas performanci un talantīgajam dejotājam Aleksejam Avečkinam veltītu baleta vakaru. Turpināsies lekciju cikls par laikmetīgo mākslu un atkal pārsteigs kino uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm.

Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”

Savukārt kino gardēži 28. jūlijā, pulksten 22.00 aicināti uz “kino uz ūdens” pie Ērgļu klintīm, lai noskatītos brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filmu “Robeža” (1967) – darbu, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Kā ierasts, pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30.

Ar izcilajam Latvijas Nacionālā baleta premjeram Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltītu vakaru Cēsu mākslas festivālā pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas balets. Koncertu veido Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, komponists Arturs Maskats, mākslinieks Andris Freibergs un režisors Roberts Rubīns.

Koncerta īpašais viesis Artura Maskata baleta “Bīstamie sakari” fragmentā būs čehu baleta zvaigzne Jans Fouseks, kurš dejoja “Bīstamo sakaru” uzvedumā Brno teātrī Národní divadlo un kuru kā repetitors šai lomai sagatavoja Aleksejs Avečkins. Fouseks dejoja Valmona lomu trīs sezonas un par šo lomu saņēma nozīmīgo Čehijas Valsts prēmiju.

Būs arī Čaikovska baleta “Gulbju ezers”, Adāna baleta “Korsārs” un Bizē – Ščedrina baleta “Karmena” fragmenti. Koncerta ievadam ņemts Zilā putna un princeses Florinas duets no Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese”, kas bija pirmais numurs, ko 1996. gadā Aleksejs dejoja uz Baltā nama skatuves pēc pārcelšanās uz Rīgu no dzimtās Baltkrievijas.

Videoformātā būs iespēja redzēt fragmentus no speciāli Cēsu mākslas festivālam gatavotā priekšnesuma, kas tapa sadarbībā ar kontrabasistu, komponistu Kristapu Pētersonu un horeogrāfu Kirilu Burlovu. Arturs Maskats saka: “Labi, ka ir saglabājies ieraksts ar izteiksmīgiem tuvplāniem – to skatīties ir tiešām aizraujoši.”

Koncertā dejos Elza Leimane-Martinova, Margarita Demjanoka-Skuteļska, Laine Paike, Viktorija Jansone, Jolanta Lubēja, Sabīne Guravska, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Arturs Sokolovs un Kārlis Cīrulis.

28. jūlija vakara ieskāņā, pulksten 18.00, koncertzāles “Cēsis” kino zālē ikviens interesents aicināts uz “Mazo laikmetīgās mākslas skolu vasaras vakariem”, kurā šoreiz dzirdēsim kuratora Kaspara Vanaga priekšlasījumu “Par mikrovēstures liecībām un to lomu laikmetīgajā mākslā”.

Atgādinām, ka visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”. Starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
256

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
78
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
73

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
46

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
139

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
33
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
49
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi