Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Cēsnieks burā Maskavā III

Druva
09:03
14.08.2009
2
Jahtas3

Turpinām iepazīstināt mūsu lasītājus ar Cēsu slimnīcas traumatologa Ģirta Bērziņa vēstulēm no Maskavas, kur šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Arī viņš ir aktīvs šo sacensību dalībnieks, burājot uz jahtas “Flame”. Trešā vēstule

Šodien piektdiena un tā ienesīs lielāku skaidrību – vai nu nāksies ļoti ļoti saspringt, vai arī varēs nedaudz uzelpot. Tas tāpēc, ka ir pats sacensību vidus, notikuši pieci braucieni, bet vēl teorētiski iespējami septiņi, katru dienu trīs un svētdien – viens. Tas, savukārt, nozīmē, ka līdzšinējie sasniegumi vēl nenodrošina neko.

Kā jau minēju, kopā ir 72 laivas. Ātrākajā – Proto divīzijā – 22 laivas. Mūsējā – Racer divīzijā – 11, bet pārējās Cruizer un krievu nacionālā Touring jeb Rikošet.

Vakardienas garajā braucienā mēs (fajta “Flame”) nobraucām pa 20.vietu. No reiseriem mums tieši priekšā bija viena laiva, bet tuvākie sekotāji atpalika vēl. It kā divīzijas kopvērtējumā joprojām esam līderi, un no tuvākiem sekotājiem mūs šķir 36 punkti, pēc tam ļoti blīvi, ar dažu punktu atstarpi, seko pārējie. Taču pie tik lielas flotes 36 punktus var zaudēt vienā braucienā (lineārā punktu skaitīšanas sistēma – kura vieta finišā, tik punktu). Tāpēc nekāda miera pagaidām nav. Runājot par kopvērtējumu, esam 10. vietā. Apkārt mums ir proto, bet tieši priekšā viens kruizers no Krievijas. Pirmajā desmitniekā ir septiņi krievi, divi francūži un mēs. Bet tas ir pagaidām.

Pamazām sāk bojāties laiks. No rīta vēl ir izteikta rasa, tāpēc ceram, ka lietus nebūs, bet parādās mākoņi un atgriežas vēsums. Tieši šorīt šķiet, ka temperatūra pazeminās ik desmit minūtes. Vējš pieņemas spēkā ar katru dienu, diemžēl tas pūš šķērsām ūdenskrātuvei, tāpēc ir nenormāli raustīgs, brīžains; liegas pūsmas mijas ar ļoti stiprām brāzmām, kas uznāk pēkšņi. Šādi apstākļi vispār ir ekstremāli grūti, komanda nepārtraukti pārvietojas – iekšā un uz borta, iekšā un aiz borta. Uzvar tie, kam tas izdodas labāk. Bet labs līdzsvars ir tikai viens no neskaitāmiem laba rezultāta priekšnoteikumiem.

Tieši vakar – garajā braucienā – vējš prasīja no komandām šādu nepārtrauktu kustību, pirmo reizi, atnākot malā, jutāmies pa īstam piekusuši. Pie tam – ļoti, jo rezultāts arī nebija spīdošs. “Flame” veica savu labāko startu mūžā, taču diemžēl divas sekundes par agru (falšstarts) un nācās atgriezties un startēt vēlreiz, bet šādā burzmā tas nozīmē zaudētas ļoti daudzas minūtes. Visa garā distance pagāja, ķerot rokā konkurentus, tika pieņemti dažādi riskanti lēmumi, ne visi attaisnojās, bet šādā situācija bez riska nevar, tāpēc 20. vieta ir vērtējama gan kā labs, gan arī, protams, kā ne pārāk labs rezultāts, ja gribam saglabāt labu vietu kopvērtējumā. Pēdējam gan ir tikai teorētiska nozīme.

Sadzīves apstākļi nav mainījušies, vienīgā duša ir slēgta, tā nav sabojājusies, bet viesnīciņas personāls vienkārši to neslēdz vaļā, lai nebūtu jātīra. Uz jautājumu, kāpēc tā, rausta plecus un saka, ka atslēgu paņēmuši te serbi, te francūži. Lai gan ne vieniem, ne otriem nemaz nav pieejas pie tās. Uztrāpīt uz atslēgtu dušu mums nav izdevies pēdējās divas dienas, vienkārši peldamies un mazgājamies ūdenskrātuvē, neskatoties uz lielu uzrakstu „Peldēties kategoriski aizliegts”. Protams, rīta vēsumā tas ne vienmēr ir patīkami.

Tātad šodien – divi vai trīs braucieni, un tad jau sacensības būs pāri pusei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
94

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
62
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi