Piektdiena, 20. septembris
Vārda dienas: Guntra, Ginters, Marianna
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Viņš sevi sadedzināja

Līga Salnite
15:14
11.12.2019
5

Ir aizgājusi dzīva leģenda. Nē, leģenda, protams, ir palikusi, bet tās miesiskais ietvars, kura vaibsti un žesti no bērnības man ļāvuši noticēt – mēs neesam tāli no akadēmiskās mūzikas izsmalcinātā pieskāriena, ka simfoniķu izspēlētās dzīves drāmas, kaislības un reflektācijas nav tikai kādu tobrīd nevienam neaizsniedzamu Vakareiropas inteliģentu privilēģija. Diriģents pēc savas sūtības un būtības ir mākslas, varas un cilvēcīguma apvienojums, un, nenoliegšu, šī aroda brāļu darbu vērot spēju nebeidzami. Taču vienmēr pat visu īpašo cilvēku vidū būs kāds, kurš bija, ir un būs vēl Īpašāks. Kā Mariss Jansons.

Jāatzīst, novembris šogad iezīmējies kā izcilnieku mūžības ceļa sākums – gleznotāja Džemma Skulme, akadēmiķis Jānis Stradiņš un tieši naktī no 30.novembra uz 1.decembri, tik simboliski – pussoli pirmajā Adventē –, 76 gadu vecumā aizgājis arī Maestro.

“Izcils diriģents un dažādas mūzikas interpretētājs, kurš spēja ar savu žestu pārliecināt un pakļaut orķestru mūziķus visā pasaulē,” tā par Jansona plašo muzikālo izpratni un spēju mērķtiecīgi komunicēt ar izpildītājiem saka pūtēju orķestra “Cēsis” diriģents Jānis Puriņš.

Lai gan nav bijusi iespēja tuvāk iepazīties, kā vien koleģiāli sasveicināties, par pasaulslavenā diriģenta spēju sevī apvienot ģenialitāti un cilvēcisku attieksmi “Druvai” stāsta arī Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis. Divdesmit gadus jaunākais diriģents atzīst, ka centies nepalaist garām iespējas vērot Maestro vadītos mēģinājumus, kā arī apmeklēt viņa koncertus. “Mariss Jansons bija vislabākais simfoniskās mūzikas latviešu diriģents, kādu vien zinu,” nešaubīgi skan pirmā amata brāļa atziņa, piemetinot, ka Jansonam izdevās izlauzties simfoniskās mūzikas pasaules pašos augstumos,par spīti tam, ka Latvijā tomēr dominē kora kultūra. Veismanis arī uzsver leģendārā diriģenta cilvēcīguma kvalitāti, ko augsti vērtējuši visi orķestru mūziķi. Tīmeklī rodamās arhīvu ziņas liecina, ka latviešu diriģents streikojis kopā ar Oslo filharmonijas orķestri un arī panācis no Norvēģijas valdības atalgojuma paaugstināšanu saviem mūziķiem. Taču paziņu un kolēģu atmiņās viņš iezīmējies arī ar ikdienišķiem neatvairāma biedriskuma žestiem, piemēram, Veismanis stāsta – viena no ASV labākajiem kolektīviem Pits­burgas simfoniskā orķestra vēl iepriekšējais vadītājs Lorins Māzels bija noliedzis mūziķiem sev pietuvoties un pat braukt vienā liftā, tādēļ tieši latviešu diriģents pārsteidzis orķestrantus ar nesamākslotu aicinājumu visiem braukt kopā, jo “mēs taču esam viena komanda”.

Jansons bija arī pirmais diriģents, kuram tika izrādīts lielais gods vadīt Vīnes filharmonijas Jaunā gada koncertus. Visā pasaulē vēroto gadu mijas koncertu viņš diriģēja pat trīs reizes – 2006., 2012. un 2016.gadā.

Jansona pēdējais koncerts Latvijā notika 2018.gada 13.maijā, kā arī bija paredzēta uzstāšanās šajā vasarā, tomēr veselības apsvērumu dēļ šī vizīte tika atcelta.

No iedzimtas sirds slimības savulaik aizgāja arī viņa tēvs, diriģents Arvīds Jansons. Smagu sirdslēkmi Mariss Jansons pārcieta jau 1996.gadā operas “La Bohème” diriģēšanas laikā, un kopš tā laika viņa veselība bijusi ļoti vārīga. Veismanis secina – mūsdienu attīstītajai medicīnai varam būt pateicīgi par tiem vēl vairāk nekā divdesmit gadiem, kuros Maestro dalījies ar talantu, nesaudzējot sevi ne fiziski, ne emocionāli. “Viņš sevi sadedzināja.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ukraina un sabiedrotie

15:37
20.09.2024
9

Ukrainā aizvadītā nedēļa bijusi pretrunīga un nemierīga. Situācija Ukrainas austrumu frontē lēnām turpina pasliktināties. Krievija sūta milzīgus spēkus, tiek no jauna ieņemtas vai atkal līdz ar zemi nolīdzinātas apdzīvotas vietas. Ukraiņiem noturēties austrumos ir arvien grūtāk. Lai gan pēc Ukrainas iebrukuma Kurskā agresorvalsts bija spiesta vairākas armijas daļas pārvietot uz Kursku, situāciju austrumu frontē tas […]

Par dzīvi tur, kur cilvēki mazāk steidzas

16:12
19.09.2024
15

Klāt septembra vidus. Šogad gan šķiet, ka rudens aizkavējies – neierasti vasarīgais laiks mazliet jauc galvu tiem, kam no jauna atsākušās mācības vai darbs izglītības nozarē. Nu jau kādu laiku par savu dzīves­vietu saucu vienu no Rietum­eiropas lielajām pilsētām, un, šeit esot, lieku reizi nākas pārdomāt mūsu valsts un tai līdzīgo tautu mentalitāti. Jau iepriekš […]

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
15

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
47
1

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
31

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
35
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Tautas balss

Kāpēc vairs nekursē skolēnu busiņš

15:39
20.09.2024
7
Raiskumiete raksta:

“Kur pazudis skolēnu busiņš, kas savulaik, kad vēl bija Pārgaujas novads, Raiskuma pagasta bērnus veda uz skolu Cēsīs? Raiskumiešu ģimenēm tagad skolēni uz pilsētas mācību iestādēm jāaizved pašiem. Brauc sabiedriskais transports, bet tas no Cēsīm atiet ātrāk, nekā skolā beidzas stundas. Autobuss caur Raiskumu uz Jātnieku pusi nereti brauc gandrīz tukšs, savukārt vecākiem jāorganizē bērnu […]

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
17
1
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
26
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
19
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
24
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Sludinājumi