Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Viņš sevi sadedzināja

Līga Salnite
15:14
11.12.2019
5

Ir aizgājusi dzīva leģenda. Nē, leģenda, protams, ir palikusi, bet tās miesiskais ietvars, kura vaibsti un žesti no bērnības man ļāvuši noticēt – mēs neesam tāli no akadēmiskās mūzikas izsmalcinātā pieskāriena, ka simfoniķu izspēlētās dzīves drāmas, kaislības un reflektācijas nav tikai kādu tobrīd nevienam neaizsniedzamu Vakareiropas inteliģentu privilēģija. Diriģents pēc savas sūtības un būtības ir mākslas, varas un cilvēcīguma apvienojums, un, nenoliegšu, šī aroda brāļu darbu vērot spēju nebeidzami. Taču vienmēr pat visu īpašo cilvēku vidū būs kāds, kurš bija, ir un būs vēl Īpašāks. Kā Mariss Jansons.

Jāatzīst, novembris šogad iezīmējies kā izcilnieku mūžības ceļa sākums – gleznotāja Džemma Skulme, akadēmiķis Jānis Stradiņš un tieši naktī no 30.novembra uz 1.decembri, tik simboliski – pussoli pirmajā Adventē –, 76 gadu vecumā aizgājis arī Maestro.

“Izcils diriģents un dažādas mūzikas interpretētājs, kurš spēja ar savu žestu pārliecināt un pakļaut orķestru mūziķus visā pasaulē,” tā par Jansona plašo muzikālo izpratni un spēju mērķtiecīgi komunicēt ar izpildītājiem saka pūtēju orķestra “Cēsis” diriģents Jānis Puriņš.

Lai gan nav bijusi iespēja tuvāk iepazīties, kā vien koleģiāli sasveicināties, par pasaulslavenā diriģenta spēju sevī apvienot ģenialitāti un cilvēcisku attieksmi “Druvai” stāsta arī Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis. Divdesmit gadus jaunākais diriģents atzīst, ka centies nepalaist garām iespējas vērot Maestro vadītos mēģinājumus, kā arī apmeklēt viņa koncertus. “Mariss Jansons bija vislabākais simfoniskās mūzikas latviešu diriģents, kādu vien zinu,” nešaubīgi skan pirmā amata brāļa atziņa, piemetinot, ka Jansonam izdevās izlauzties simfoniskās mūzikas pasaules pašos augstumos,par spīti tam, ka Latvijā tomēr dominē kora kultūra. Veismanis arī uzsver leģendārā diriģenta cilvēcīguma kvalitāti, ko augsti vērtējuši visi orķestru mūziķi. Tīmeklī rodamās arhīvu ziņas liecina, ka latviešu diriģents streikojis kopā ar Oslo filharmonijas orķestri un arī panācis no Norvēģijas valdības atalgojuma paaugstināšanu saviem mūziķiem. Taču paziņu un kolēģu atmiņās viņš iezīmējies arī ar ikdienišķiem neatvairāma biedriskuma žestiem, piemēram, Veismanis stāsta – viena no ASV labākajiem kolektīviem Pits­burgas simfoniskā orķestra vēl iepriekšējais vadītājs Lorins Māzels bija noliedzis mūziķiem sev pietuvoties un pat braukt vienā liftā, tādēļ tieši latviešu diriģents pārsteidzis orķestrantus ar nesamākslotu aicinājumu visiem braukt kopā, jo “mēs taču esam viena komanda”.

Jansons bija arī pirmais diriģents, kuram tika izrādīts lielais gods vadīt Vīnes filharmonijas Jaunā gada koncertus. Visā pasaulē vēroto gadu mijas koncertu viņš diriģēja pat trīs reizes – 2006., 2012. un 2016.gadā.

Jansona pēdējais koncerts Latvijā notika 2018.gada 13.maijā, kā arī bija paredzēta uzstāšanās šajā vasarā, tomēr veselības apsvērumu dēļ šī vizīte tika atcelta.

No iedzimtas sirds slimības savulaik aizgāja arī viņa tēvs, diriģents Arvīds Jansons. Smagu sirdslēkmi Mariss Jansons pārcieta jau 1996.gadā operas “La Bohème” diriģēšanas laikā, un kopš tā laika viņa veselība bijusi ļoti vārīga. Veismanis secina – mūsdienu attīstītajai medicīnai varam būt pateicīgi par tiem vēl vairāk nekā divdesmit gadiem, kuros Maestro dalījies ar talantu, nesaudzējot sevi ne fiziski, ne emocionāli. “Viņš sevi sadedzināja.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
8

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi