Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Strādājam attālināti

Monika Sproģe
09:02
19.03.2020
1

Darbs attālināti sniedz virkni priekšrocību, un daudzi iedzīvotāji, kuriem ir šāda iespēja, tagad pārbauda, vai šāda darba forma viņiem ir pieņemama. Pasaulē attālinātā strādāšana nav jauns fenomens. Daudzās attīstītajās valstīs iespēja strādāt attālināti pastāv jau pēdējos 30 gadus, līdz ar to ir arī pirmie pētījumi par šādas pieejas plusiem un mīnusiem.

Cildināto plusu sarakstā noteikti ir ekonomiskie pamatojumi. Uzņēmumiem nav jāmaksā lielas summas par īres telpām, ietaupās elektrības un siltumapgādes rēķini, kafija nav jānodrošina, arī daba līksmo un tvīkst, ka autotransporta nodarītais posts samazinās. Automašīnas nedrūzmējas garos sastrēgumos, cilvēki nespiežas autobusos.

Šobrīd arī augstskolas uzsākušas attālinātās mācības un šo pašu pieeju nodrošinās sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas. Lasīju, ka, iespējams, ārkārtējā situācija mums iemācīs, ka patiesībā daudzas funkcijas varam vienkāršot, digitalizēt, virtualizēt un harmonizēt, taču, redziet, cilvēks pats pēc būtības nav neko primitīvs, un ārzemēs veiktie pētījumi liecina, ka viss ir daudz sarežģītāk.

Vispirms jānodala tie attālinātā darba veicēji, kas strādā kāda uzņēmuma interesēs, no tiem entuziastiem, kuri darbojas ar paš­iedvesmu, bez īpaša pienākuma un termiņiem – nu, piemēram, blogeri, influenceri un citas jaunās digipaaudzes “parādības”.

Cilvēki atzinuši, ka dodas uz darbu socializēties. Ir taču svarīgi kolēģei pateikt, ka māsai piedzima trīnīši, ka veikalā skropstu tušai ir atlaide, ka ziemas riepas bez rindas var nomainīt trīs kvartālus tālāk esošajā servisā. Kopā malkojot rīta kafiju vai dodoties pusdienās, mēs apmaināmies viedokļiem par politiku, kultūru, ģimeni un veselību. Daudzi darba ņēmēji, kuri strādā attālināti, ar laiku atzinuši, ka jūtas ļoti izolēti un sarunas pa tālruni vai videokonference nesniedz nepieciešamo atgriezenisko saiti. Turpretī klātienē darbinieki viens otru uzmundrina, uzsit pa plecu un pasaka, ka rīt būs jaunas ziepes un šīs drīz aizmirsīsies. Bet par labi paveiktu darbu priekšnieks, citiem dzirdot, tevi paslavē. Vai nav jauki?

Savukārt sēžot mājās, samazinās darba efektivitāte, jo visapkārt ir daudz citu vilinājumu , lai kā gribētu, ne visi no mums var lepoties ar dzelžainu pašdisciplīnu. Vieglāk uzelpo tie darbinieki, kuru durvis birojā nemitīgi tiek raustītas, jo kolēģiem no viņiem kaut ko steidzami vajag. Taču arī šie cilvēki, strādājot no mājām, ar laiku saplūst ar nenoteiktību un sūdzas par darba dunas trūkumu, jo pie tās taču ir pierasts. Vēl kāda cilvēku grupa atzīstas, ka, strādājot attālināti, nespēj apstāties. Un, ja līdz šim speciālisti arī ieteica darbu uz mājām neņemt, tad tagad tāda situācija kā māja – darbs, darbs – māja vispār nepastāv. Problēmas, kas jārisina darbā, nu “dzīvo” līdzās neatkāpjoties.

Darba devēji secinājuši, ka darbiniekiem dotā neatkarība noved pie tā, ka viņi laikus “nav darbā” un dažādās negaidītās situācijās viņus nevar ne sazvanīt, ne sadabūt vienkopus. Ikdienas izaicinājumi lielā mērā netiek risināti, līdz sniega pika pārvēršas lavīnā. Protams, lieki piebilst, ka darbinieks jūtas priecīgs, ja vakardienas ballīte ar draugiem nedaudz    ieilga un saguruma pazīmes no rīta pie datora priekšnieks neredz.

To, ka cilvēkiem ir problēmas ar pašdisciplīnu un motivāciju, parāda arī dažādi tiešsaistes kursi vai lekcijas. Tikai 30% no visiem studentiem pabeidz tiešsaistes kursus. Tas vedina domāt, ka augstskolas tomēr nevar strādāt šādā režīmā, jo studentiem ir nepieciešama “pātadziņa un burkāns”. Turklāt parasti pēc teorētiskām zināšanām seko arī praktiska darbošanās vai kopīgas diskusijas par jauno tēmu. Daļa pasniedzēju jau tagad purina galvu un saka, ka ievietotais obligātās literatūras saraksts bez klātienes kontakta būs neauglīgs.

To pašu var attiecināt uz skolēniem. Gluži tāpat liela daļa    no mums vēlas nodalīt darbu no mājas dzīves, arī bērniem, mācoties attālināti, varētu būt grūtības koncentrēties. Daudziem skolēniem tāpat kā pieaugušajiem pietrūkst mijiedarbības ar vienaudžiem. Tāpēc vēl ir pāragri spriest, cik efektīva izrādīsies attālinātā mācīšanās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
31

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi