Vasarā teju katrs grib kaut kur doties, piedzīvot, pieredzēt ko jaunu. Un svētku, festivālu, koncertu, dažnedažādu izklaižu rīkotāji sacenšas, kurš vēl ko nebijušu izdomās, vai kā attīstīt iesākto un iecienīto tradīciju, vai ko uzrunāt, lai ieinteresētu iespējami vairāk dažādu paaudžu cilvēkus.
Cik gan nerunā, ka mūsdienās visu var uzzināt, ka atliek tikai paskatīties internetā, un nezināmais kļūst par zināmo. Diemžēl… bet tā gluži nav. Vispirms jau jāzina, ko meklēt, jo informācijas blīvajā dūkstājā var viegli apmaldīties un to sauso, smilšaino saliņu tā arī neatrast. Jā, kad zini, ko gribi, tad atrast var. Un to aizvien vairāk uzsver tūristi. Ar internetu nepietiek, bet bieži vien par patiesi vērtīgiem notikumiem cilvēki uzzina vien, kad tie jau beigušies.
Šomēnes Cēsīs notika divi starptautiskas ievērības cienīgi pasākumi – Cēsu kauju 96.gadadiena, kurā notika kauju imitācija, bet sestdien VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku novadu diena ar brīnišķīgiem koncertiem baznīcā, Maija un Pils parkā. Ja runājam par vēsturi, tad parasti vecākā paaudze saka – jaunie neko nezina, ārzemnieki neko negrib zināt. Bet kā var zināt, ja nestāsta? Kad ielejā pie Lejas kapiem pilnā sparā ritēja kauja, pa pilsētu pastaigājās vairākas tūristu grupas. Izdzirduši šāvienus, viesi sabijās ne pa jokam. Tuvumā arī nebija neviena, kurš paskaidrotu. Vēlāk, protams, viņi uzzināja, kas un kāpēc noticis, un jutās vīlušies, jo bijuši tepat blakus, bet neviens viesnīcā nav pat ieminējies, ka kas tāds notiek Cēsīs.
Cik var runāt, ka Dziesmu svētki ir Latvijas, arī Baltijas unikalitāte? 1200 koristi no astoņām valstīm un vēl tautieši no Austrijas, Austrālijas, Itālijas dzied tās pašas dziesmas, ko Rīgā Mežaparkā, bet Pils parks tāds pustukšs. Neprotam reklamēt, pabarot tūristus vienkārši ar to, kas mums ir, ko citur viņi neieraudzīs, nepiedzīvos.
Vai tad jau ne krietni agrāk nekā pirms pāris nedēļām rīkotāji zināja, ka šie notikumi būs? Vai par tiem nezināja tūrisma organizētāji? Var jau teikt, ka viņi neinteresējās. Bet ir tāpat kā ar informācijas pārblīvēto internetu, ja nezini, ko tieši gribi zināt, atrast grūti.
Žēl, ka neprotam izmantot bagātību, kas pašiem ir. Vai tas, kas notiek pilsētā, attiecas tikai uz rīkotājiem un tiem, kuri zina, ka notikums būs? Jo vairāk cilvēku zinās, jo pašu bagātība vairosies.
Komentāri