Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Par stabilitāti

Sallija Benfelde
17:42
04.05.2021
6

Pagājušās nedēļas mēģinājums gāzt Krišjāņa Kariņa vadīto valdību neizdevās. Saeima ar 57 balsīm pret 31 to noraidīja.

Par spīti opozīcijā esošās “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un neatkarīgo deputātu nezūdošajai vēlmei valdību gāzt un aši izveidot jaunu, manuprāt, valdība ir tikpat stabila vai nestabila kā visu tās darbības laiku. Turklāt racionālāk domājošajai deputātu daļai acīmredzot ir skaidrs, ka nav tādas brīnumnūjiņas, ar kuras palīdzību varētu triecientempā tikt galā ar vīrusa pandēmiju, kas patiesībā ir krietnas daļas problēmu cēlonis. Protams, vīruss ir atsedzis un saasinājis daudzus jau gadiem nerisinātus jautājumus, un diez vai ir pamats domāt, ka deputāti un partiju politiķi, kuri gadiem tos nav centušies risināt vai piedāvājuši visai savdabīgus risinājumus, pēkšņi kļūs viedi un bez savām vai partiju slēptajām interesēm.

Pirms pašvaldību vēlēšanām jūnijā un nākamā gada Saeimas vēlēšanām, no vienas puses, gribas izcelties vēlētāju acīs, bet, no otras puses, tas nozīmētu arī uzņemties nopietnu atbildību par to, kas nav tā atrisināms dažu mēnešu laikā. Turklāt jaunu valdību sastādīt, protams, var, bet tad neiztikt bez “Saskaņas” vai vismaz bez ZZS, kas savukārt nozīmētu, ka vairākas partijas ļoti riskētu pazaudēt savu vēlētāju atbalstu. Ar vārdu sakot, Saeima ir mūsu pašu, mūsu sabiedrības spogulis. Cik dažādi un pretrunīgi esam mēs, tāda ir arī Saeima. Un valdību veido un par to balso Saeima, kurā nu jau 13 deputāti pametuši savas frakcijas un dēvē sevi par neatkarīgiem.

Nedomāju, ka mūsu iedzīvotāji kardināli atšķiras no vairākuma Eiropas valstu iedzīvotājiem. Manuprāt, tas, ar ko atšķiramies, ir lielāka Krievijas propagandas pieejamība un ietekme, kas patiesībā kļūst par mūsu pašu stabilitātes un drošības jautājumu. Par to, ka mēs bieži nespējam novērtēt to, kas mums ir, un aizmirstam, ka brīvība un neatkarība nav kaut kas uz mūžu uzdāvināts, atkal lika domāt nesena tikšanās ar baltkrievu žurnālistu grupu, kas divas nedēļas atrodas Latvijā rehabilitācijas programmas ietvaros.
Šajā grupā nav neviena, kurš vismaz pāris reižu nebūtu aizturēts un kuram nebūtu piespriestas piecpadsmit, trīsdesmit vai vairāk diennakšu cietumā. Faktiski Baltkrievijā neviens žurnālists nevar strādāt bez akreditācijas, kas tiek izsniegta tikai tiem medijiem, kuri atbalsta pašiecelto valsts prezidentu Lukašenko. Parādīties uz ielas ar mikrofonu vai fotoaparātu rokās nozīmē tikt aizturētam un gandrīz neizbēgami nokļūt cietumā uzreiz, retu reizi žurnālists tiek aizturēts un pēc pirmā protokola palaists mājās. Vēl vairāk – ir aizliegtie vārdi un frāzes, kurus skaļi pateikt nedrīkst neviens un nekur, ja negrib riskēt ar savu dzīvi.

“Jūs esat laimīgi, jo varat sarunāties ar jebkuru cilvēku uz ielas, par ko vien vēlaties, varat rakstīt visu, ko domājat, sociālajos tīklos un medijos. Pie jums beidzot varam naktīs gulēt un negaidīt, ka kuru katru brīdi kāds ielauzīsies un apcietinās, uzrādot jebkādu apsūdzību. Jebkādu un par jebko,” sacīja baltkrievu kolēģi. Atvērti, draudzīgi un ar tik pozitīvu enerģiju, ka pirmajā brīdī tas bija pārsteigums – kā pēc visas tās “elles un Indijas”, kurai gājis cauri katrs, vēl ir iespējams smaidīt. Tiesa gan, sarunu laikā, kuras norisinājās ne jau tikai par politiku, kādā brīdī daudziem acīs pēkšņi sariesās asaras un viņi klusiņām sacīja: “Paldies jums! Jūs esat tik labi, tik sirsnīgi cilvēki!” Mana sarunu biedrene pēkšņi sāka raudāt un man sacīja: “Jūs to nesaprotat, cik jums ir laba dzīve un cik jūs esat labi cilvēki! Jūs mani izglābāt, šīs nedēļas man ir atelpa. Paldies!” Apmulsu, jo zinu, cik da­žādi patiesībā esam, un nejutos pelnījusi šo lielo paldies.

Kolēģi neslēpa, ka baidās atgriezties, jo ļoti iespējams, ka Baltkrievijā uzreiz tiks apcietināti, bet saka – kādam taču ir jāatspoguļo tas, kas patiesībā notiek, lai pa visdažādākajiem kanāliem informāciju nogādātu līdz Balt­krievijas iedzīvotājiem un arī visiem pārējiem ārpus Baltkrievijas robežām. Baltkrievu kolēģi arī sacīja, ka labi saprot: viņu valsts pamazām veidojas par otru Ziemeļ­koreju un izejas šobrīd nav, visticamāk, būs tikai sliktāk un sliktāk.

Kādēļ rakstu par šo tikšanos? Tā nu jau kārtējo reizi man lika domāt, cik pavirši un arī iedomīgi esam kļuvuši, cik ļoti neprotam novērtēt to, kas mums ir. Un man nav ilūziju par nebūšanām Lat­vijā, un es nedomāju, ka mums nekas nav jādara, jo, lūk, citur ir daudz sliktāk. Mēs varam izdarīt, ir jādara, tikai, pirms ļaut vaļu emocijām un apgalvot, ka viss ir slikti un vienīgi pašpasludināts princis baltā zirgā, kurš solās visu tūlīt mainīt, būs glābējs, mierīgi un ar vēsu prātu viss jāapdomā. Vispirms jau pašvaldību vēlēšanās, kuras vairs nav tālu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
8

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
22

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
28

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi