Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Kurš kuru. Cīņa par depozītsistēmu

Andra Gaņģe
09:47
03.11.2020
2

Informācijas un uzmanības orkāns, ko izraisījušas jaunā un neizprotamā vīrusa radītās slimības sekas, no ziņu telpas aizslaucījis daudz ko citu, par ko sabiedrība citā situācija diskutētu, spriestu un varbūt pat sastrīdētos.

Pagaidām strīds notiek tikai starp tiem diviem, kuri abi grib pretendēt uz depozīta sistēmas veidošanu Latvijā.

Kad beidzot iztukšoto dzērienu pudeļu savākšanas sistēmas radīšana, par kuru diskutēja desmitgadi, bija nonākusi līdz kaut kādam juridiski saistošam un saprotamam risinājumam, saprotams, sarosījās dzērienu – alus, sulu, limonāžu- ražotāji. Jūnijā “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” izveidoja “Depozīta iepakojuma operatoru”, tajā īpašnieki ir “Alus un dzērienu iepakojuma savienība”, kuru veido alus darītavas, “Coca-Cola HBC Latvia”, “Cēsu alus” , “Cido grupa” un “PET Baltija”.

Organizācija publiski uzsvēra, ka ir gatava uzņemties atbildību par sistēmas ieviešanu, darbību, atzīstot, ka tieši paši dzērienu ražotāji to var apsaimniekot optimāli, tā, lai ieguvēja būtu sabiedrība kopumā, tajā skaitā lai nezaudētu arī pircējs un ražotājs.
Taču jau tad gaisā vējoja ziņas, ka būs vēl otrs pretendents. Jau pēc dažiem mēnešiem, septembrī, Komercreģistrā reģistrēta SIA “Nulles depozīts”, tās lielākie īpašnieki ir “Zaļā josta”, Latvijas Tirgotāju asociācija, AS “BAO”, kas nodarbojas ar rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanu, vairākas firmas ar nelielu kapitāldaļu portfeli, tajā skaitā AS “Latvijas balzams”, SIA “Wingo Deposit”, kas izstrādā pudeļu pieņemšanas iekārtu, kurā varēšot pieņemt arī saplacinātu iepakojumu. Jāpiebilst, ka šī uzņēmuma lielākais investors ir Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts.

Septembra beigās, kā noteikts normatīvajos aktos, abi uzņēmumi iesniedza pieteikumus Valsts vides dienestam, lai pretendētu kļūt par taras depozīta sistēmas operatoru.

Ja līdz tam sarunas par to, kam jāuztic depozītsistēma, karstas bija dažādu institūciju gaiteņos un kuluāros, nu tās aizvien vairāk parādījās publiskajā telpā un sāka briest skandāls.

“Depozīta iepakojuma operators” dibinātāji vērsās valdībā un pie vides dienesta, pieļaujot, ka “Nulles depozīts”, iesniedzot pieteikumu, varētu būt falsificējis datus par dzērienu ražotāju un importētāju apjomiem. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš medijos arī tika izteicies, ka atbilstoši Iepakojuma likumam depozīta sistēma ir dzērienu ražotāju atbildība un tā ir jāveido dzērienu ražotājiem, nevis atkritumu apsaimniekotājiem. Drīz sekoja “Nulles depozīta” atklātā vēstule, aicinot atsaukt šo informāciju, uzsverot, ka likums nebūt nenorāda, ka sistēmas operatora dalībnieki var būt tikai depozīta iepakotāji un biedrības, kuru biedri ir depozīta iepakotāji. Turpat tika lūgts Alus darītāju savienību nejaukties Valsts vides dienesta, kas konkursā izvēlēsies sistēmas operatoru, kompetencē, kā arī nemaldināt sabiedrību.

Visticamāk, šis pēdējā pusgada spraigais stāsts raisītu ne tikai iesaistīto nozares pārstāvju sadursmes, tas skaļāk uzrunātu arī mediju telpu, par to šķiltu zibeņus sociālajos tīklos tie, kas zina visu un visur. No šāda skatupunkta, pieļauju, pašreizējā situācijā Valsts vides dienestam un konkursa komisijai ir daudz vieglāk strādāt. Ja pāri brāžas skaļi vēji, turklāt no visām pusēm, daudz vieglāk izsist no līdzsvara. Tomēr kāds aizdomu gruzis grauž – vai abi ne vien ekonomiski, bet arī diezgan politiski “muskuļotie” pretendenti spēkus rāda vien publiskajā telpā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
6

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
28

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi